Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamvasar palicis nedaudz vairāk nekā pusgads, un partijas sākušas apsvērt savus kandidātus. Nākamgad līdzšinējo astoņu deputātu vietā tiks ievēlēti deviņi deputāti, taču tas neatvieglo partiju izvēli, kurus kandidātus pieteikt darbam Briselē.
Autora ziņas
Saeima izskatīšanai pieņēmusi Nacionālās apvienības (NA) sagatavoto likumprojektu, kas paredz PSRS režīmu slavinošos pieminekļus demontēt arī kapsētās. Likums paredz pieminekļus no kapiem demontēt līdz nākamā gada jūlijam. Un ceturtdien, 26. oktobrī, nododot likumprojektu izskatīšanai, vairāki deputāti atturējās vai nebalsoja.
Rīgā trešdien, 25. oktobrī, atklāts Kīleveina tilts, kas savienos Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes (LU) Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā. Jaunais pārvads nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība, tostarp Torņakalna apkaimē top projekts "Rail Baltica", kā arī notiek LU Akadēmiskā centra izaugsme.
Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības vēlas ieviest jaunu tradīciju Lāčplēša dienā, aicinot iedzīvotājus nolikt svecītes arī Uzvaras parkā. Tādējādi šī vieta, viņaprāt, atgūtu savu vēsturisko nozīmi. Valsts drošības dienests (VDD) šādu ierosinājumu pagaidām nekomentē. Bet bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš tagad pārstāv opozīciju, uzskata, ka parka vīzija sākotnēji bijusi cita.
Valsts no savas puses solījumus ir izpildījusi, pauda Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), komentējot to, ka vairākās pašvaldībās šogad daļai skolotāju jaunajā mācību gadā alga nevis palielinājusies, kā tas solīts iepriekš, bet gan sarukusi. Siliņa uzskata, ka algu atšķirības radušās tāpēc, ka dažas pašvaldības samazinājušas mērķdotāciju.
Lai palīdzētu tām 19 pašvaldībām, kurām nākamgad varētu pietrūkt līdzekļu savām pamatfunkcijām, valsts tām plāno atvēlēt papildu 7 miljonus eiro, tāpat valsts līdzfinansēs projektus, lai nodrošinātu smagi slimu bērnu aprūpi mājās. Tomēr vietvaras joprojām pieprasa sev lielāku daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, par ko vienošanās nav panākta.
"Lai pastiprinātu kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu", Saeima ceturtdien, 19. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Lai bargāki sodi stātos spēkā, Saeimā grozījumi jāskata vēl divos lasījumos.
Partija "Konservatīvie" pēc nepilniem diviem gadiem ar šādu nosaukumu tomēr izvēlējusies atgūt iepriekšējo zīmolu – turpmāk tās nosaukums būs "Jaunā konservatīvā partija" (JKP). Savukārt JKP saraksta līderis 2024. gada jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs Tālis Linkaits, informēja partijā.
Kamēr Latvijas ārpolitikas virziens atbalsta sadarbību ar palestīniešu Nacionālo padomi, tik ilgi Saeimā darbosies deputātu sadarbības grupa, sacīja viena no grupas deputātēm Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") un uzsvēra, ka grupa nesadarbojas ar Gazas sektoru vai "Hamas". Tomēr pēcpusdienā šī pati grupa nāca klajā ar paziņojumu, ka aptur savu darbību līdz brīdim, kamēr palestīniešu Nacionālā padome būs skaidri paudusi savu nosodījumu "Hamas" uzbrukumiem Izraēlai.
"Te dzimusi Latvijas vēsturē lielākā un saliedētākā tautas kustība, kas atjaunoja Latvijas valsts neatkarību" – plāksne ar šādu uzrakstu turpmāk atradīsies pie Benjamiņu nama Rīgā. Tur pirms 35 gadiem sāka darboties Latvijas Tautas frontes (LTF) organizācijas komiteja. Tur arī uz pirmo sēdi sanāca jaundibinātās frontes valde un ik dienu rindās stāvēja tūkstošiem cilvēku, kuri vēlējās iestāties LTF.
Lai gan pagājuši divi mēneši kopš postošās augusta vētras Tērvetes pusē, vietējie joprojām turpina novērst stihijas sekas – liek jumtus, stiklo logus, mēģina dārzā ievākt to, kas atlicis no ražas. Dažiem ar darbiem sokas lēnām, jo liels pieprasījums ir pēc jumiķiem, dažiem problēmas sagādā atrast vietu, kur glabāt šīferi. Daudzi joprojām gaida apdrošinātāju lēmumus par kompensācijām.
Jaunākie SKDS partiju reitingi rāda, ka "Jaunā Vienotība" septembrī zaudējusi līderpozīciju, kuru partija turējusi kopš 2022. gada aprīļa.
Pašpārliecināti un iztrūkstot jebkādai kritikai, aizvadīts premjeres partijas apvienībā ietilpstošās "Vienotības" kongress. Tajā tika analizēts arī jaunās valdības veidošanas process, izceļot, ka partija uzņēmusies atbildību par sarežģītākajām jomām. Taču nemaz netika skarta sadarbība ar ZZS. Arī partijas vadībā būtisku izmaiņu nav.
Zaļo un Zemnieku savienība no sadarbības ar partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītāju Aivaru Lembergu neatteiksies arī pēc notiesājoša sprieduma otrajā tiesu instancē. Partijā norāda, ka tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā un to ir iespējams pārsūdzēt. Savukārt premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzsver, ka viņas vadītā valdība stingri norobežojas no sankciju sarakstā iekļautām personām un attiecībā uz Lembergu nekas nav mainījies.
Saeimas Juridiskā komisija trešdien atbalstīja Sanitas Osipovas kandidatūru Augstākās tiesas tiesneša amatam. Viņa komisijas sēdē uzsvēra, ka vēlas kalpot Latvijai, turpmāko darba mūžu strādājot par tiesnesi. Komisija Osipovas kandidatūras virzīšanu lēmuma pieņemšanai Saeimā atbalstīja ar vienas balss pārsvaru.
Kastēs krājas sveces. Daudz sveču! Lodes un cilindriņi, vēl lodes un cilindriņi. Tās visas darinājuši pieaugušie ar smagiem attīstības traucējumiem. Saņēmuši gada lielāko pasūtījumu no kāda uzņēmuma visi ar milzu entuziasmu ķērušies pie sveču izgatavošanas. Taču samaksas vietā, kas viņus tuvinātu sapnim par kopīgu māju, saņēmuši ziņu, ka mainījušies uzņēmuma plāni par Ziemassvētku dāvanām.
Līdz ar straujo tehnoloģisko attīstību, globalizāciju un mainīgo ģeopolitisko stāvokli Baltijas reģiona valstis mūsdienās sastopas ar jauniem un arvien modernākiem iekšējiem un ārējiem drošības izaicinājumiem. Konferencē, kas ceturtdien, 21. septembrī, sākās Kara muzejā, dažādu nozaru eksperti no Latvijas un ārvalstīm aplūko ne vien aktuālo, bet arī vēsturisko drošības apdraudējumu Baltijas reģionā dažādos laika posmos.
Saeimas deputāti arī pēdējā vēlēšanu kārtā trešdien, 20. septembrī, ārkārtas sēdē neievēlēja nākamo Saeimas spīkeru, jo Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) virzītais kandidāts Gunārs Kūtris neguva vairākuma atbalstu. Neatbalstot opozīcijas priekšlikumu dot vairāk laika kandidātu izvirzīšanai, parlaments jau trešdien balso par jauniem kandidātiem.