Dienas ziņas

Zināmas satiksmei drošākās pašvaldības 2022. gadā

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Ukrainai ziedos autobusus; demontēs M. Keldiša pieminekli

Demontēs padomju laika zinātnieka Keldiša pieminekli Rīgas kanālmalā

Rīgā demontēs padomju laika zinātnieka Mstislava Keldiša krūšutēlu, kas izvietots Rīgas kanālmalas apstādījumos iepretim Latvijas Universitātes ēkai, trešdien, 18. oktobrī, nolēmusi Rīgas dome (RD).

Par pieminekļa demontēšanu bija 33 Rīgas domnieki, bet "pret" balsoja 15.

Piemineklis līdz šī gada 8. novembrim tiks pārvietots uz Rīgas pieminekļu aģentūras noliktavu Varoņu ielā 13, Rīgā.

"Pieminekļa pārvietošana uz noliktavu saglabā tēlnieka Ļeva Bukovska darbu, vienlaikus izvācot no pilsētas telpiskās vides ainaviski neiederošu ideoloģisku statuju, kāds ir M. Keldišam veltītais piemineklis," teikts RD paziņojumā.

Padomju laikā Mstislavam Keldišam par sevišķiem nopelniem zinātnes un tehnikas attīstīšanā, pasaulē pirmā cilvēka pilotējamā kosmosa kuģa "Vostok" radīšanā un sekmīgā palaišanā piešķirts Sociālistiskā Darba Varoņa tituls. Keldiša lielākie sasniegumi PSRS militārajā kompleksā ir darbs pie kodolieročiem. 

Krūšutēlu jeb pieminekli Keldišam pēc Maskavas aicinājuma uzstādīja, viņam vēl dzīvam esot, 1978. gada 28. aprīlī. Akadēmiķis nomira tā paša gada 24. jūnijā. Kādreiz postamenta labajā pusē bijuši piestiprināti arī Keldiša apbalvojumu atlējumi bronzā, bet tie zuduši deviņdesmitajos gados.

Kā norādīja Publiskās atmiņas centra padomes loceklis Didzis Šēnbergs, sabiedrība Keldišu galvenokārt pazīst pēc Krievijas propagandas titula "Kosmosa teorētiķis", tā aizēnojot viņa sasniegumus PSRS militārajā kompleksā jeb darbu pie kodolieročiem.

Keldiša vienīgā saistība ar Latviju ir tā, ka viņš 1911. gada 10. februārī piedzima Rīgā krievu inženiera ģimenē un nodzīvoja Rīgā dažus gadus līdz 1915. gadam. Pārējo mūžu Keldišs ir pavadījis Krievijā.

"Keldišs ir viens no 120 cilvēkiem pasaules vēsturē, kas ir apglabāti Kremļa sienā Sarkanajā laukumā, visaugstākajā komunistiskās varas Centrālkomitejas nekropolē," stāstīja Šēnbergs. "Keldišs ir tikai viens no 16 trīskārtējiem Sociālistiskā Darba Varoņiem Padomju Savienībā, 12 no šiem visaugstākā komunistiskā totalitārā režīma pagodinājuma izpelnījušajiem cilvēkiem to ir ieguvuši tikai par kara mašīnas veidošanu – par tankiem, par lidmašīnām vai kodolieročiem."

Sabiedrībā domas par pieminekli atšķiras

Latvijas Radio pie Keldiša pieminekļa trešdien sastapa vairākus cilvēkus, kuri visi atzina, ka viņiem nav ne mazākās nojausmas, kas tas ir par pieminekli un kam tas ir veltīts.

Cilvēki par Keldiša pieminekli
00:00 / 00:44
Lejuplādēt

Sieviete: "Manuprāt, varbūt šādam piemineklim vajadzētu atrasties kādā muzejā, tīri atmiņai kā no PSRS laikiem, bet vietā pie augstskolas un skolām varbūt tas nebūtu baigi ētiski. Protams, devums ir nozīmīgs un militārajai pasaulei noderīgs, bet, ņemot vērā cilvēktiesības un visu pārējo, tas gan jau nebūtu pārāk ētiski."

Sieviete: "Man personīgi netraucē, bet ja tas ir ar padomju varu saistīts – nekas slikts nenotiktu, ja arī to nojauktu."

Sieviete: "Pieminekli varētu novākt, un tiem ir paredzēta kaut kāda vieta, kur tos uzglabā, nemet jau miskastē. Šķiet, ka ir atvēlēta vieta visiem pieminekļiem, tur lai arī uzglabā."

Tomēr ir arī sabiedrības daļa, kas tā nedomā.

Trešdien, 18. oktobrī, pie Rīgas domes piketēja neliels skaits cilvēku, kuri iebilda pret pieminekļa pārvietošanu. Viens no piketa organizatoriem bija Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība), kurš uzsvēra, ka plānotā pārvietošana nav pārvietošana, bet gan "pēc būtības demontāža un atlikumu glabāšana meža nomalē aiz krematorijas".

Viņaprāt, "mēs varētu runāt par pārvietošanu uz kādu sagatavotu publiski pieejamu vietu pilsētā, kur piemineklis stāvētu uz pamatiem, nevis gulētu uz smilts ar seju zemē".

Arī domes koalīcijā izskan dažādi viedokļi

Arī Rīgas domes (RD) koalīcijā atšķīrās viedokļi par to, vai pieminekli ir nepieciešams pārvietot.

Tēlnieks un RD deputāts Ivars Drulle ("Par!") uz pieminekli vairāk raugās caur tā autoriem, proti, pieminekļa arhitektu Georgu Baumani un tēlnieku Ļevu Bukovski, kurš padomju okupācijas periodā līdzdarbojās arī Salaspils memoriāla un Vispārējo latviešu dziesmu svētku simtgadei veltītā memoriālā ansambļa radīšanā Dziesmu svētku simtgades parkā Rīgā.

"Mūsu redzējums ir tāds, ka piemineklim tomēr ir jābūt redzamam publiskā vidē. To, iespējams, varētu pārvietot, tas nav nekas tāds, ka tam ir obligāti jābūt iecementētam tieši tajā vietā un nekur citur.

Tas varētu atrasties arī citā teritorijā, bet mans redzējums ir tāds, ka tad tam ir jābūt kādam parkam vai skvēram, novākto pieminekļu teritorijai, kur mēs varam tos redzēt," sacīja Drulle.

Tikmēr RD Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka tā nebūs pieminekļa demontāža, bet pārvietošana uz noliktavu.

Pieminekļa pārvietošanu atbalstījusi gan Rīgas domes Pieminekļu padome, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome. Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja oktobrī atbalstīja pieminekļa pārvietošanu un virzīja attiecīgo lēmumprojektu Rīgas domei.

Vēl pavisam nesen galvaspilsētā bija arī "Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela", un to par brāļu Kaudzīšu ielu pārdēvēja vien pirms nepilna gada.

Šis nav pirmais piemineklis, kuru Rīgā plāno pārvietot. Šī gada maijā Rīgas pieminekļu aģentūra no Kronvalda parka pārvietoja uz noliktavu krievu dzejnieka Aleksandra Puškina skulptūru, lai vēlāk to nodotu valdījumā Latvijas Mākslinieku savienības muzejam, ar kuru panākta konceptuāla vienošanās par skulptūras glabāšanu un turpmāku izstādīšanu.

Pēc Rīgas Pieminekļu padomes balsojuma demontēts arī piemineklis rakstniecei Annai Saksei.

Tāpat ir bijušas diskusijas arī par rakstnieka Andreja Upīša pieminekļa pārvietošanu.

KONTEKSTS

Atbrīvošanās no padomju laika mantojuma visā Latvijā aktīvi atsākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Likvidējot padomju mantojumu, visā Latvijā demontēti vairāki desmiti padomju armijai veltīti objekti un daudzviet pārdēvētas ielas, demontēti arī pieminekļi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti