Pārapbedīt padomju karavīrus kuri ir apglabāti ārpus kapsētām un demontēt PSRS slavinošus simbolus kapos. Bet to vietā uzstādīt krustu vai piemiņas plāksni. To paredz NA sagatavotais likumprojekts.
"Šīs apbedījuma vietas tiek pataisītas par propagandas vietām. Daudzas no tām aprūpē Krievijas vēstniecība. Mēs gribam to likvidēt," skaidroja Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība).
Cik pieminekļus varētu demontēt, projekta autoriem vēl neesot precīzs skaits, taču tādu esot diezgan daudz.
Pret grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijām balsoja vai atturējās vairāku frakciju deputāti. Tai skaitā "zaļzemnieki", kuri uzskata, ka šis jautājums nebūtu jākustina.
"Liksim cilvēkus mierā, nav ko viņus pārrakņāt," teica Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (Zaļo un Zemnieku savienība).
Balsojumā nepiedalījās un tam pat nereģistrējās "Progresīvie", kuri atzina, ka jautājums esot sarežģīts.
"Runāja tikai par Sarkanās armijas pieminekļiem un kapavietām. Kāpēc mēs nerunājam par otru pusi, par fašistiskās Vācijas?
Tas demonstrē, ka ir vienas minūtes jautājums, ažiotāža, un mēs tajā nevēlējāmies piedalīties," norādīja Saeimas deputāts Atis Švinka ("Progresīvie").
Pret priekšlikumu iestājās arī partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), uzsverot, ka neatbalsta "ķeršanos pie mirušajiem".
"Es aicinu tomēr neatbalstīt iniciatīvu, kas arī paredz to, ka kapu vietas kaut kur ir jāpārvieto. Tas izraisīs ļoti sliktas sekas. Un vai tiešām mēs kā kristīga nācija kopumā gribam ķerties klāt mirušajam?" vaicāja LPV deputāts Ainārs Šlesers.
Par grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijām balsoja 49, bet pret bija 18 deputāti. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāpieņem vēl trīs lasījumos.
Padomju ideoloģijas objekti, kuru kopskaits mērāms vairākos simtos, nav iekļauti Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un nav tikuši atzīti kā saglabājama vērtība.
