Pētnieku rīcībā ir maz padomju režīma vidējā un augstākā līmeņa darbinieku atmiņu. Vēl retāka ir iespēja uzzināt konkrētas rīcības motīvus un pārdzīvojumus. Grāmatas galvenais varonis Kārlis Ceipe savu dzīvesstāstu pierakstījis trīs atmiņu kladēs.
"Tas ir ļoti unikāls mūža atspoguļojums. Viņš bija čekista Novika šoferis. Tās ir tādas epizodes, par kurām mums ir maz liecību," pastāstīja vēsturnieks Jānis Šiliņš.
Ceipes viens no sapņiem bijis, lai viņa mazdēls izaug par kārtīgu padomju cilvēku. Viņa mazdēls un vēsturnieks Gundars Ceipe saka, ka vectēvs bija komunists ideālists.
Atstātajās atmiņās ir stāsti par pagrīdi, Otro pasaules karu un pēckara reālijām no "sarkanās" puses.
"Emocionāli pagrīde un karš ir, kur viņš komfortabli jūtas. Vēlāk bija dažādos amatos, bet tā nebija viņa komforta zona, jo viņš nebija pielīdējs," sacīja Gundars Ceipe.
Atmodas laika politiķis Andrejs Panteļejevs norādīja, ka ar grāmatas palīdzību var ielūkoties pirmskara Latvijas dzīvē no citas puses. No skatu punkta, no kura neesam raduši uz to skatīties – no dusmīgas opozīcijas un neapmierinātības puses. Šis ir arī stāsts, kas parāda, ka vēsturē nekas nav vienkāršs.
"Šeit ir stāsts par vienu cilvēku, kurš cīnījās pret Ulmaņa režīmu, sēdēja cietumā, tad ieņēma dažādus amatus partijā un čekā, un mūža nogalē bija Atmodas atbalstītājs," sacīja publicists Andrejs Panteļējevs.
Pats šīs grāmatas galvenais varonis Kārlis Ceipe dzīves nogalē sacījis: "Neticu krievu demokrātijai! Nespēju ticēt nekādai Krievijas demokratizācijai, bet uzskatu to kā tuvāko un bīstamāko ienaidnieku, pret kuru agresīviem tīkojumiem un provokācijām mums jābūt vienmēr modriem."
