Madara Fridrihsone

LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas

19.04.24

«Uztaisīja šo bardaku», «vienīgā valsts Eiropā»: sporta organizācijas un žurnālisti kritizē IZM rīcību sportistu uzskaitē

Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kur dati par sportistu skaitu tiek apkopoti nevis centralizētā datu bāzē, bet gan izmantojot ziņas, ko dažādas sporta organizācijas nosūtījušas Izglītības un zinātnes ministrijai e-pastā. Šie dati pēc tam tiek izmantoti, aprēķinot konkrētām sporta organizācijām piešķiramo valsts budžeta finansējumu.

19. aprīlis, 11:00

18.04.24

Dambrete un bobslejs vienā skalā, IZM varas pozīcija, «galarezultāts, kas cieš»: būtiskākais diskusijā par sporta politiku

4. jūnijā uz Ģenerālo asambleju un jauna prezidenta vēlēšanām pulcēsies Latvijas Olimpiskā komiteja. Šis lēmums pieņemts laikā, kad nenoslēpjamas kļuvušas gan domstarpības starp sporta politikas veidotāju – Izglītības un zinātnes ministriju un pašreizējo olimpiskās komitejas vadību, gan nesaprašanās pašā komitejā. Notiekošais bija 17. aprīļa raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijas "Kas notiek sporta politikā, finansēs un Latvijas Olimpiskajā komitejā?" temats.

18. aprīlis, 14:18

14.04.24

Fobijas pazīmes, Barišņikova dzimšanas diena un «tūlīt dabūs pa galvu»: diskusija par mediju politiku un saturu krieviski

Kā turpmāk uzrunāt mazākumtautības sabiedriskajos medijos, cīnīties ar pašcenzūru un attīstīt ne tikai sabiedriskos, bet arīdzan komercmedijus – par to šonedēļ, apspriežot Kultūras ministrijā tapušās Mediju politikas pamatnostādnes un Latvijas Radio Redakcionālās padomes paustās bažas par vārda brīvības robežu sašaurināšanos, diskutēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.

14. aprīlis, 9:45

09.04.24

No agresorvalstīm rapšu eļļu importē par 78 miljoniem, Baltkrievijas apjomi aug tūkstoškārt: kāpēc valdība to neaizliedz?

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā būtiski audzis gan rapšu eļļas imports, gan eksports. 2023./2024. tirdzniecības gadā importējot 71,7 tūkstošus tonnu no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), Latvija kļuvusi par vadošo rapšu eļļas importētāju ES, liecina Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta dati.

9. aprīlis, 12:30

24.03.24

«Birokrātijas eksperti», «pārrakt robežu» un «nevajag sevi mānīt»: politiķi un uzņēmēji polemizē par biznesu ar Krieviju

Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju un Baltkrieviju arvien ir iespaidīgi – šā gada pirmajos mēnešos importa no Krievijas vērtība pārsniegusi 55 miljonus eiro, bet eksporta vērtība sasniegusi teju 88 miljonus eiro. Pastiprināta sabiedrības uzmanība patlaban pievērsta militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas tranzītam caur Latviju, taču publiskajā telpā arvien skaļāk izskan aicinājumi apturēt jebkāda veida ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm.

24. marts, 11:15

21.03.24

Caur Latviju uz Krieviju pa dzelzceļu pērn aizvesti 1,4 miljoni tonnu mangāna rūdas, 6% kravu vedis «LDz Cargo»

2022. gadā tranzītā caur Latviju uz Krieviju pa dzelzceļu pārvadāti 1,2 –1,3 miljoni tonnu mangāna rūdas, 2023. gadā – 1,4 miljoni tonnu, bet šā gada pirmajos mēnešos – nedaudz mazāk nekā 100 tūkstoši tonnu mangāna rūdas. To trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā atklāja "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks, atzīstot, ka 2022. gadā aptuveni 75% no kopējā apjoma pārvadājis "LDz Cargo".

21. marts, 13:18

19.03.24

Munīcija un šāviņi no Krievijas par teju pusmiljonu eiro: kas un ko Latvijā importē no agresorvalsts?

Ieroči un munīcija, to daļas un piederumi – Latvijas statistika liecina, ka 2023. gadā šajā segmentā no Krievijas importētas preces gandrīz pusmiljona eiro apmērā. Jautājums par to raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā tika uzdots šāgada 21. februārī, īsi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā otrās gadskārtas. Trim klātesošajiem ministriem – aizsardzības, iekšlietu un ekonomikas – nevienam nebija nekāda skaidrojuma, ko šī statistikas aile ietver, kas nodarbojas ar šo importu un kur to izmanto. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" turpmākās nedēļas skaidroja atbildes uz šiem jautājumiem, nonākot līdz peintbola, airsofta un zemūdens sporta jomām, un secinot, ka vairākās valsts iestādēs tā arī nav precīzu atbilžu.

19. marts, 10:22

17.03.24

«krievija» ar mazo burtu, «ministrs ar piepūsto baļķi» un emocionālā tonalitāte: debates par valsts un sabiedrības drošību

Vai Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku šomēnes izplatītie paziņojumi ir nomierinājuši vai, gluži pretēji, vēl pavairojuši satraukumu sabiedrībā? Par to šonedēļ diskutēja raidījuma"Kas notiek Latvijā?" dalībnieki. Nevalstisko pusi pārstāvošie raidījuma viesi vairākkārt uzsvēra – komunikācija no aizsardzības resora puses arvien ir aroganta, bet vēstījumi – neskaidri.

17. marts, 14:30

15.03.24

Prettanku mīnas pierobežā un «ne velna nesaprotu»: politiķus kritizē par militāro un civilo gatavību valsts apdraudējumiem

"Kas attiecas tieši uz komunikāciju ar ministrijām, ar dažādu resoru institūcijām, tur aktīva darbība notiek. Bet tā sabiedrība, tas informācijas vakuums, kas šobrīd pastāv, ir mūsu lielākais traucēklis tādai ļoti sekmīgai aizsardzībai no pirmās dienas," trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā, kas bija veltīta drošības apdraudējumiem un sabiedrības informētībai, uzsvēra Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.

15. marts, 8:00

12.03.24

Kukuļošanas lietā par lidostas zemēm līdz ar Vaivodu otrais iesaistītais – darījumā ar Lietuvas investoru iesaistītais Pāvels Tomiļins

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinātajā kriminālprocesā par kukuļošanu saistībā ar zemju privatizāciju pie lidostas "Rīga" līdzās bijušajam Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītājam Jānim Vaivodam otrā persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, ir uzņēmējs, kādreizējais Rīgas mēra Nila Ušakova palīgs Pāvels Tomiļins – to raidījumam "Kas notiek Latvijā?" apstiprināja divi nesaistīti avoti. KNAB šo informāciju "nevar ne apstiprināt, ne noliegt", bet lietuviešu investori, kuri pirka šos īpašumus, apliecina – ar Tomiļina firmu viņiem ir līgums tieši saistībā ar zemi pie lidostas.

12. marts, 13:11

09.03.24

«Zellis ar iesauku Kasieris», piegružots purvs, «nolaiž podā»: iztirzā kukuļošanu un privatizāciju lidostas zemju lietā

Pēc ģenerālprokurora prasības Rīgas dome šonedēļ nolēma atcelt 22 starptautiskās lidostas "Rīga" tuvumā esošu zemes gabalu privatizāciju. Taču arvien nav skaidrs, kā tieši teju 40 hektārus lielā platība tiks izmantota lidostas tālākai attīstībai un kā risināt attiecības ar lietuviešu investoriem, kuriem piederošā kompānija šo zemi bija iegādājusies. Tāpat vēl tiks vērtēta amatpersonu atbildība par zaudējumiem, ko galvaspilsētas pašvaldībai radīs notikušais.

9. marts, 12:00

03.03.24

Minhauzens, «privātā doļa», deviņas grāmatvedības un «nejūtos vientuļš»: diskusija par krīzi Rēzeknē

Valdību veidojošo partiju koalīcija nolēmusi, ka par pašvaldību lietām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sāks darbu pie likumprojekta par Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanu. Finanšu grūtībās nonākusī pilsēta, kuras mērs Aleksandrs Bartaševičs amatu jau zaudējis, noteiktajā termiņā nepieņēma bezdeficīta budžetu. 28. februāra raidījumā "Kas notiek ar Rēzeknes domes atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām un pašvaldību finanšu uzraudzību?" tā dalībnieki diskutēja par finansiālo grūtību iemesliem, piemēram, Rēzeknē sāktajiem vērienīgajiem būvniecības projektiem, un ceļiem, kādus iet, kad dome būs atlaista.

3. marts, 11:00

01.03.24

Izsmelti kompromisi vai «politiskās vides rekultivācija»: Rīgas politiķu un Rēzeknes eksmēra strīdi par domes atlaišanu

"Mans personīgais viedoklis ir, ka Rēzeknes dome savu spēju strādāt ir izsmēlusi un ir atlaižama," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda vides un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka viņas vadītā ministrija šobrīd strādā pie likumprojekta par Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanu. Darbu plānots pabeigt pusotras līdz divu nedēļu laikā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs diskusijā uzsvēra, ka pēc 21. februāra, kad dome nespēja pieņemt 2024. gada budžetu, sarunu un kompromisu iespējas ir izsmeltas.

1. marts, 7:00

28.02.24

Kā Latvija no propāna gāzes «adatas» nenokāpa: vārdos par aizliegumu, praksē – neaizvieto un dubulto eksportu

Pirms gada Ukrainas parlaments Latvijas Saeimai un valdībai nosūtīja vēstuli ar aicinājumu aktualizēt jautājumu par Krievijas izcelsmes sašķidrinātās naftas gāzes importa aizliegšanu. Tomēr drīza rezultāta nebija. Kamēr dabasgāzes importu aizliedza aizpērn, citus energoresursus – propānu, butānu un dažādus to un citu ogļūdeņražu maisījumus – no Krievijas 2023. gadā Latvijā ieveda 136 miljonu eiro vērtībā: to importa vērtība par desmitiem miljonu pārsniedz daudz apspriesto graudaugu produktu importa vērtību. Nepilna trešdaļa no šī apjoma laista apgrozībā Latvijā, tostarp valsts un pašvaldību iepirkumos, pārējais eksportēts – lai gan, līdzīgi kā ar dabasgāzi, Krievijas ogļūdeņražus jeb naftas gāzes var aizstāt ar Rietumu izcelsmes precēm.

28. februāris, 6:45

21.02.24

Lauksaimniecības preču imports – ne vien asiņainie graudi: «Balticovo» pircis tūkstošiem tonnu vistu barības no Krievijas

"Ja vista ir ēdusi Krievijas graudus, PVD to nevarēs nokontrolēt," otrdien Saeimas komisijas sēdē, kur apsprieda likumprojektu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu un lopbarības importa aizliegumu, atzina Zemkopības ministrijas pārstāve. Krievijas izcelsmes graudaugu vērtība Latvijas importā ir mazāka nekā lopbarībai – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā no Krievijas importētas "pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi, gatava lopbarība" par aptuveni 94,5 miljoniem eiro. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, robežas šķērsošanas brīdī kā šo preču galamērķis Latvijā ir norādīti divpadsmit uzņēmumi, to vidū vairāki lopbarības ražotāji un tirgotāji, no kuriem plašākai sabiedrībai pazīstamākais ir olu ražotājs "Balticovo".

21. februāris, 14:24

19.02.24

Kariņa specreisi: pieci jautājumi Valsts kontrolei un prokuratūrai

Kopš atklājās, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un viņu pavadošās delegācijas vairāku gadu garumā uz dažādiem pasākumiem Eiropas valstīs desmitiem reižu devās ar speciāliem avioreisiem, kas katrs izmaksāja desmitiem tūkstošu eiro, raidījums "Kas notiek Latvijā?" (KNL) apkopoja informāciju no dažādiem avotiem, analizējot šo braucienu tiesiskos, finansiālos un citus aspektus.

19. februāris, 7:00

17.02.24

«Fascinācija ar Krieviju» «Rietumu Rietumos» un gatavība X stundai: diskusija divus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā

Teju divu gadu laikā, kas apritējuši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, izplēnējušas cerības par ātriem atrisinājumiem. Latvijā arvien pabērna lomā ir iekšējā drošība. Savukārt Rietumeiropā arvien vēl vērojama fascinācija ar Krieviju un tikai tagad valstis sāk pievērsties savas ārējās drošības stiprināšanai. Šīs ir dažas no atziņām, kas šonedēļ izskanēja "Kas notiek Latvijā?" diskusijā.

17. februāris, 12:15

13.02.24

Par Kariņa specreisiem uz Eiropadomi vairāki desmiti tūkstošu eiro maksāts no Latvijas, nevis Eiropas budžeta (papildināts)

"Ceļa izdevumi uz Eiropadomes sēdēm tiek segti no Eiropas Savienības Padomes budžeta," – tā par ekspremjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) speciālajiem avioreisiem teikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) atbildei Saeimas deputātiem pievienotajās Valsts kancelejas (VK) vadītāja Jāņa Citskovska vēstulēs. Parlamentārieši ir maldināti – Ārlietu ministrija (ĀM) atbildēs uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem apliecina, ka daļu no specreisu izmaksām Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāts neapmaksāja, tās segtas no Latvijas valsts budžeta. Savukārt "airBaltic" regulāro komercreisu vēsture liecina, ka virknē gadījumu to izlidošanas laiki no specreisiem atšķīrās vien par nepilnu stundu, bet par to skaidrojumi netiek sniegti.

13. februāris, 12:54

12.02.24

Daļa no Kariņa specreisiem – dārgāki par «airBaltic» čarterlidojumu cenām

"Maksimāli jāizmanto arī viņu iespējas" – tā Ministru prezidente Evika Siliņa pērn novembrī intervijā TV3 teica par nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem speciāli pasūtītos avioreisos. Siliņas teiktais bija par regulārajiem komercreisiem. Taču raidījuma "Kas notiek Latvijā?" noskaidrotais liecina, ka pat "airBaltic" čarterreisi – piemēram tāds, ar kādu Latvijas hokeja izlase pērn atgriezās no pasaules čempionāta, – vairākos maršrutos izmaksātu lētāk, nekā no Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāju naudas samaksāts par Kariņa delegāciju lidojumiem. Tikmēr Valsts kanceleja ilgstoši nesniedz konkrētu informāciju, kā notikusi lidojumu alternatīvu meklēšana un izvērtēšana.

12. februāris, 11:04

11.02.24

«Ministrs ar likumu zobos», «varējām darīt kā francūži» un «kur ir morāle»: lauksaimnieki pret valdošo koalīciju

Lauksaimnieki, kas pirmdien piedalījās protesta akcijās sešpadsmit Latvijas pilsētās, pagaidām tās nolēmuši neturpināt, taču no politiķiem sagaida, ka sarunas par protestu organizētāju – Zemnieku saeimas – izvirzītajām prasībām tiks turpinātas. Šonedēļ, politiķiem, protestētājiem un arīdzan no protesta akcijām norobežojušos lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem aci pret aci tiekoties "Kas notiek Latvijā?" studijā gan izrādījās, ka arī prasību izpilde tiek interpretēta atšķirīgi.

11. februāris, 13:00

09.02.24

Septiņas vai viena? Krauzem un zemniekiem nesapas rēķini par protestu prasību izpildi

Daļa lauksaimnieku prasību, kuras tika izvirzītas pirms šīs nedēļas sākumā notikušās protesta akcijas, jau ir izpildītas, apgalvo zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)). Lauksaimnieki šādam ministra vērtējumam nepiekrīt, bet par prioritāri pildāmo sauc prasību nekavējoties aizliegt pārtikas produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas.

9. februāris, 8:00

07.02.24

VIDEO. Kas notiek ar lauksaimnieku protestiem un prasībām politiķiem?

7. februāra diskusijā "Kas notiek ar lauksaimnieku protestiem un prasībām politiķiem?" piedalās zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks ("Jaunā Vienotība"), Saeimas deputāte Jana Simanovska ("Progresīvie"), biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons, saimniecības "Mazdzērvītes" saimnieks Jānis Ločmelis no Valmieras puses, Ēriks Pucens, kurš organizēja protestu norisi Kuldīgā. Lauksaimnieku organizāciju vidū gan nav vienprātības par to, vai protesti šobrīd ir nepieciešami, tādēļ diskusijā piedalās pārstāvji no organizācijām, kas šajos protestos nepiedalījās, – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekļi Jānis Miezītis un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

7. februāris, 21:10

04.02.24

Nauda ekselī, unificēts brutālisms un «bērnu nobāž stūrī»: strīdi par skolu tīklu un finansēšanas reformu

Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija publiskai apspriešanai nodeva Izglītības likuma grozījumus, kas tapuši ar mērķi ieviest jaunu izglītības finansēšanas modeli – "Programma skolā". Valdības noteikto kritēriju un iecerēto finansēšanas modeļa izmaiņu dēļ vairākas vietvaras jau lēmušas par sava skolu tīkla reorganizāciju.

4. februāris, 10:30

02.02.24

«Lai nav atkal stresa un agonijas,» apšauba Čakšas skolu tīkla un finansēšanas reformu strauju īstenošanu

"Jebkurai reformai ir vajadzīgs gan laiks, gan finanses," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", mudinot pagarināt termiņu jaunā izglītības finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Rita Vectirāne. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns uzsvēra, ka pašvaldības sagaida skaidrību par to, kāds atbalsts tām no valsts tiks sniegts reformas ieviešanai.

2. februāris, 8:02

27.01.24

Komunistu spiegi, trīskāršs eksports, trīs pīlāri un «uzņēmēji maksāja paši»: par un pret deputātiem un uzņēmējiem Ķīnā

Pēc plašu rezonansi guvušās astoņu Saeimas deputātu vizītes Ķīnā "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā divi no vizītes dalībniekiem – deputāti Ainārs Šlesers (LPV) un Aleksandrs Kiršteins (tobrīd – NA) kaismīgi aizstāvēja ciešāku ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Tikmēr ārpolitikas nianšu lietpratēji uzsvēra, cik svarīgi ir apzināties riskus, kas saistīti ar šādu sadarbību. Uzņēmēju delegācijas vadītājs akcentēja, ka Ķīna ir tikai viens no vairākiem tirgiem, kuros Latvijas uzņēmēji vēlētos plašāku ekspansiju.

27. janvāris, 14:12

26.01.24

«Neticu, ka jūs to izdarīsiet.» Ēnu ekonomikas pētnieks Sauka apšauba, ka FM spēs īstenot plānu iegrožot algas «skaidrā»

"Protams, tur ir vajadzīgi Darba likuma grozījumi. Tie grozījumi vienmēr iet ļoti sarežģītu ceļu," šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?", skaidrojot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļauto ieceri mazināt skaidras naudas apriti, likumā nosakot, ka darba algas samaksa nodarbinātajiem pamatā notiek bezskaidrā naudā, uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Saskaņā ar Finanšu izlūkošanas dienesta datiem – gada laikā iedzīvotāji bankomātos iemaksā skaidru naudu 2,4 miljardu eiro apmērā.

26. janvāris, 9:00

25.01.24

Saeimas vadība solīja komandējumu uz Ķīnu apstiprināt, pēc tam «mēģināja kurpītes notīrīt ap mani», sūrojas Šlesers

Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu vadītājs, opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija Pirmajā vietā (LPV)), kura viesošanās Ķīnā kopā ar vairākiem citiem deputātiem no šīs pašas parlamentāriešu grupas solījis izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, apgalvo, ka pirms došanās uz Ķīnu vairāki Saeimas prezidija locekļi, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) viņam mutiski solījuši deputātu komandējumu uz Ķīnu apstiprināt.

25. janvāris, 7:20

20.01.24

Riski pacientiem Latvijas aptiekās: vertikālā integrācija farmācijas tirgū un zāļu deficīts ārpus tīkliem

Atbilstoši Zāļu valsts aģentūras datiem – vairāk nekā 80% no zāļu tirgus apgrozījuma veido aptieku tīklos ietilpstošo aptieku apgrozījums. Turklāt Latvijā ir atļauta tā dēvētā vertikālā integrācija, kad vienai uzņēmumu grupai var piederēt gan zāļu ražotnes, gan vairumtirgotavas, gan aptiekas. Šonedēļ izskatītajā ziņojumā "Par zāļu finansiālo pieejamību" minēts, ka šāda vertikālā integrācija var radīt gan spiedienu uz zāļu cenām, gan risku farmaceitu profesionālajai neatkarībai, taču nekādus risinājumus šai problēmai Veselības ministrija nav piedāvājusi.

20. janvāris, 13:31

14.01.24

«Misijas darbs», 30 tūkstoši aplokšņu algu maksātāju un eksperti siltos kabinetos: diskusija par pārmaiņām VID

Piektdienas pēcpusdienā kļuva zināms, ka finanšu ministrs apstiprināšanai ietekmīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā nolēmis virzīt pašreizējo Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāju Baibu Šmitu-Roķi. Apstiprināšanas gadījumā viņai būs jāvada iestāde, kas ir nopietnu pārmaiņu priekšā – jau tuvākajā laikā valdībā plānots lemt par Nodokļu un muitas policijas nodalīšanu no Valsts ieņēmumu dienesta. Par VID tagadni un nākotni šonedēļ diskutēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.

14. janvāris, 14:00

13.01.24

«Lai vai kāds nāks nākamais VID ģenerāldirektors» – Jaunzeme aplokšņu algu nemazināšanos aizbildina ar uzņēmēju attieksmi

Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā sasniedz 2 līdz 2,7 miljardus eiro, no kā lielāko daļu veido tā dēvētās aplokšņu algas, norādot uz ambīciju un koordinācijas trūkumu ēnu ekonomikas izskaušanā, trešdien diskusijā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks, profesors Arnis Sauka. Ieva Jaunzeme, kam pēc mēneša beigsies pilnvaras ietekmīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā, atbildot uz kritiku, sacīja – kamēr uzņēmēji vēlēsies maksāt aplokšņu algas, VID tās izskaust nespēs.

13. janvāris, 14:00

12.01.24

«Kas notiek Latvijā?» aptauja: Siliņas valdības darba kritiskie vērtējumi krietni apsteidz pozitīvos

33% respondentu, kurus aizvadītā gada decembrī pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas aptaujāja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, atzīst, ka septembra vidū apstiprinātā Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdība savas darbības pirmajos trīs mēnešos strādājusi sliktāk, nekā gaidīts. Tikmēr teju 42% aptaujāto atzina, ka Evikas Siliņas valdība, kas tika izveidota pēc ilggadējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa atkāpšanās, strādājusi "apmēram tā, kā biju gaidījis/usi".

12. janvāris, 11:10

03.01.24

«Kas notiek Latvijā?» aptauja: 14. Saeimas vēlētājiem lielāko vilšanos radījušas Siliņas valdību veidojošās partijas

Nedaudz vairāk nekā gadu pēc tam, kad darbu sāka 14. Saeima, 40,7% vēlētāju ir vairāk vīlušies, nekā izjūt gandarījumu par savu izvēli parlamenta vēlēšanās, liecina aptauja, kuru šā gada decembra sākumā pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

3. janvāris, 6:35