"Tas apjoms, kas ir ēnās – 80% no tā ir darbaspēka nodokļi, kas tiek slēpti," diskusijā norādīja Sauka, piebilstot, ka šo parādību nav iespējams izskaust tikai ar nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem.
Viņš uzsvēra, ka ēnu ekonomikas apkarošanā Latvijā nav vērojams progress:
"Galvenais iemesls, tā nav koordinēta aktivitāte, līdzīgi kā "Rail Baltica" nav koordinēta aktivitāte, starp citu. Un tur arī nekas uz priekšu neies!"
VID ģenerāldirektore Jaunzeme, atbildot uz šo kritiku, teica, ka tik ilgi, kamēr Latvijā liela daļa uzņēmēju būs gatavi maksāt aplokšņu algas, neviens VID ģenerāldirektors to nespēs mainīt.
"Viņi nespēj ieņemt pietiekami daudz līdzekļu, lai samaksātu nodokļus, algas un komunālos pakalpojumus," raksturojot uzņēmumus, kuri maksā aplokšņu algas, sacīja Jaunzeme.
"Ja mēs runātu par pāris, nu labi, desmit tūkstošiem uzņēmumu… mēs runājam par vismaz 30 tūkstošiem uzņēmumu. "
Vienlaikus Jaunzeme gan norādīja, ka darbaspēka nodokļu iekasēšanas apjoms ir pieaudzis un tas esot noticis tieši tādēļ, ka šos nodokļus sākuši maksāt uzņēmēji, kas iepriekš to nedarīja.
"Attiecībā uz aplokšņu algām, – jā, tā ir drausmīga sērga, tā joprojām notiek, VID ar to cīnās," atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), gan apšaubot, vai nodokļu "plaisa" attiecībā uz darbaspēka nodokļiem patiešām ir tik liela, kā aplēsis VID, un uzsverot, ka tā dēvētie PVN karuseļi tagad ir teju izskausti.
Evikas Siliņas valdības rīcības plānā gan Finanšu ministrija ierosinājusi iekļaut mērķi ēnu ekonomikas īpatsvaru samazināt par 1% no IKP. Sauka "Kas notiek Latvijā?" diskusijā šo apņemšanos raksturoja kā "švaku" ambīciju.
