Četri no pieciem lielākajiem aptieku tīkliem ir Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas biedri. Asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, komentējot vertikālās integrācijas radītos riskus, trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā pauda, ka tie esot hipotētiski.
Tikmēr citi diskusijas dalībnieki norādīja uz jau pastāvošām problēmām, kas saistītas ar vertikālo integrāciju un lielo aptieku tīklu dominanci tirgū. Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute uzsvēra – no farmaceitu viedokļa, aptieku tīklos piekoptā biznesa prakse nav pieņemama, jo darba devēju spiediena dēļ farmaceiti spiesti izmisīgi pārdot uztura bagātinātājus un tamlīdzīgas preces.
Kritiskus vārdus Ķikute veltīja arī darba organizācijai noslogotākajās aptiekās: "Ir dārgas, ļoti sarežģītas zāles, kuras pacientam ir jāiedod un farmaceitam ir jāveic noteikti pienākumi. Ir noteikti nosacījumi zāļu lietošanas uzraudzībā. Ir aktīvās vielas, kur farmaceitam ir jāuzdod jautājumi, reizēm ir jādod līdzi kādas speciālas instrukcijas. Šīs konsultācijas prasa laiku. Un mēs redzam, ka mums ir atsevišķas aptiekas, kas atrodas ļoti tuvu būtiskām ārstniecības iestādēm, kur tieši šos sarežģītos medikamentus ārsti ordinē. Un taisnākais ceļš ir tā aptieka. Tad ir jautājums par farmaceitu skaitu šādā aptiekā, par farmaceita noslodzi."
"Farmaceiti ir pārslogoti un, jā, viņi nespēj nodot cilvēkam pilnībā informāciju un konsultāciju tāpēc, ka pakausī elpo nākamais pacients."
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics savukārt atzina, ka vertikālā integrācija ir viens no priekšnosacījumiem, kādēļ medikamentu vairumtirgotāji mēdz diktēt savus nosacījumus arī medikamentu ražotājiem, pieprasot atlaides, kuras pēc tam ne vienmēr atspoguļojas zāļu cenā, kuru maksā pacients. "Ir arī situācijas manā praksē, kad mums gadu nav noslēgts līgums ar lieltirgotavu tādēļ, ka mēs nevaram vienoties par normāliem nosacījumiem," sacīja Jurševics.
Savukārt mazās aptiekas pārstāvošās "Aptieku biedrības" valdes priekšsēdētājas vietniece Aiga Zariņa neslēpa:
"Pie deficīta zālēm nelielām aptiekām tikt ir samērā grūti. Es pieļauju, ka vertikāli integrētā aptiekā tas ceļš ir pavisam savādāks."
Latvijā ir vairāk nekā 800 aptieku. Tādējādi šajā tirgū šķietami ir liela konkurence, taču, atbilstoši Zāļu valsts aģentūras datiem, vairāk nekā 80% no tirgus kopējā apgrozījuma veido apgrozījums aptieku tīklos ietilpstošajās aptiekās.
Dati par 2023. gadu vēl nav apkopoti, bet aizpērn 36,04% no medikamentu tirgus kopējā apgrozījuma apgrozīja AS "Sentor Farm aptiekas" – kopumā tādu ir teju 250, toskait 189 darbojas ar zīmolu "Mēness aptieka". Šai akciju sabiedrībai pieder arī apgrozījuma ziņā lielākā aptieka – "Mēness aptieka", kas atrodas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Medikamentu apgrozījums divdesmit lielākajās aptiekās 2022. gadā sasniedzis pat 21% no kopējā medikamentu apgrozījuma valstī.
Atsevišķās Latvijas pilsētās izteikti dominē vienā aptieku tīklā ietilpstošas aptiekas. Piemēram, Gulbenē četras no piecām aptiekām pieder AS "Sentor Farm aptiekas".
Risinājumu vertikālās integrācijas problēmai un konkurences veicināšanai aptieku tirgū Veselības ministrija pagaidām nav piedāvājusi. Tās parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis ("Jaunā Vienotība") trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra, ka ministrija iecerējusi stiprināt farmaceitu lomu un neatkarību, taču konkrētus risinājumus nenosauca. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka aptieku skaits Latvijā ir par 44% lielāks nekā citās OECD valstīs.
Konkurences padomes loceklis Jānis Račko savukārt norādīja, ka, no vienas puses, jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū kavē Ministru kabineta noteikumi, kas noteic aptieku izvietojuma kritērijus, taču, no otras puses, to pārskatīšana nebūt nenozīmē, ka konkurence pieaugs.
