Kam jābūt Eiropas Parlamentā? Nacionālā apvienība: Latvija Pirmajā vietā

Roberts Zīle, Vilis Krištopans, Ināra Mūrniece, Līga Krapāne, Mārtiņš Pričins, Baiba Vitajevska-Baltvilka

Jānis Domburs 27.maijs, pirmdiena 13:00

Caur Latviju uz Krieviju pa dzelzceļu pērn aizvesti 1,4 miljoni tonnu mangāna rūdas, 6% kravu vedis «LDz Cargo»

2022. gadā tranzītā caur Latviju uz Krieviju pa dzelzceļu pārvadāti 1,2 –1,3 miljoni tonnu mangāna rūdas, 2023. gadā – 1,4 miljoni tonnu, bet šā gada pirmajos mēnešos – nedaudz mazāk nekā 100 tūkstoši tonnu mangāna rūdas. To trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā atklāja "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks, atzīstot, ka 2022. gadā aptuveni 75% no kopējā apjoma pārvadājis "LDz Cargo".

"2023. gadā jau viņi saglabāja ap 6%, pārējo apjomu turpināja vest privātie pārvadātāji," klāstīja Pļavnieks, uzsverot, ka pēdējo divpadsmit mēnešu laikā tieši "LDz Cargo" pārvadātās mangāna rūdas apjoms ir ievērojami samazinājies, taču nelielos apjomos šādas kravas arvien ir tikušas vestas arī šogad.

Ar mangāna rūdas pārkraušanu nodarbojušās četras Rīgas ostā strādājošas stividorkompānijas un trīs Ventspils ostā strādājošas stividorkompānijas, diskusijā norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis.

Runājot par šo tranzīta kravu saņēmējiem Krievijā, viņš sacīja, ka nedz šo kompāniju patiesā labuma guvēji, nedz pašas kompānijas nav iekļautas sankcionēto personu sarakstos. "Līdz ar to mēs nejūtamies vainīgi, ka mums būtu kaut kādā veidā jāataisnojas," tā Kasalis.

Konkrētus kravu saņēmējus Krievijā stividorkompāniju pārstāvis nosaukt nevēlējās, taču uzsvēra, ka no caur Latviju piegādātās mangāna rūdas tiek ražoti ferosakausējumi, kuri pēc tam savukārt no Krievijas tiek vesti uz citām valstīm, tostarp ASV.

Tikmēr "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Pļavnieks  atzina, ka Igaunijas laikraksta "Postimees" rakstā pieminētā Čeļabinskas elektrometalurģijas rūpnīca patiešām ir bijis viens no mangāna rūdas kravu saņēmējiem Krievijā. Viņš zināja teikt, ka konkrētā rūpnīca ir viens no lielākajiem sakausējumu ražotājiem Krievijā.

"Noteikti viņiem ir bijusi sadarbība ar dažādām Krievijas valsts struktūrām. Es domāju, Krievijā lieli uzņēmumi bez šādas sadarbības nepastāv," teica Pļavnieks.

Jāatgādina, ka atbilstoši Igaunijas laikraksta "Postimees" vēstītajam aptuveni 90% no kopumā 2 miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn importēta uz Krieviju, pārvadātas caur Latviju un Igauniju, izmantojot gan ostas, gan dzelzceļu.

Muitas dati, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopoja pēc "Kas notiek Latvijā?" pieprasījuma, liecina, ka pērn Krievijā no Latvijas nonākuši vairāk nekā 1,4 miljoni tonnu mangāna rūdas.

"Mangāna rūda nav pakļauta stratēģiskas nozīmes preču kontrolei, kā arī nav iekļauta sankciju regulas attiecīgajos pielikumos (preces, ko aizliegts izvest uz Krieviju). Normatīvie akti šobrīd neaizliedz preces izvest uz Krieviju. Attiecībā uz kravu nosūtītājiem un saņēmējiem, informācija par tiem tiek vērtēta katrā konkrētā gadījumā. Līdz šim pārkāpumi nav konstatēti," "Kas notiek Latvijā?" norādīja VID.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti