Kas notiek ar mediju politiku un krievu valodu plašsaziņas līdzekļos?

Agnese Logina, Ivars Priede, Anita Brauna, Ivars Āboliņš, Jānis Siksnis, Sanita Upleja-Jegermane

Jānis Domburs 10.aprīlis, trešdiena 21:15

Lauksaimniecības preču imports – ne vien asiņainie graudi: «Balticovo» pircis tūkstošiem tonnu vistu barības no Krievijas

"Ja vista ir ēdusi Krievijas graudus, PVD to nevarēs nokontrolēt," otrdien Saeimas komisijas sēdē, kur apsprieda likumprojektu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu un lopbarības importa aizliegumu, atzina Zemkopības ministrijas pārstāve. Krievijas izcelsmes graudaugu vērtība Latvijas importā ir mazāka nekā lopbarībai – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā no Krievijas importētas "pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi, gatava lopbarība" par aptuveni 94,5 miljoniem eiro.  Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, robežas šķērsošanas brīdī kā šo preču galamērķis Latvijā ir norādīti divpadsmit uzņēmumi, to vidū vairāki lopbarības ražotāji un tirgotāji, no kuriem plašākai sabiedrībai pazīstamākais ir olu ražotājs "Balticovo".

"2023. gadā iegādājāmies 6,5 tūkstošus tonnu saulespuķu spraukumu no ES reģistrēta lopbarības vairumtirgotāja Igaunijā. Spraukumu izcelsme bija Krievija. Šobrīd jau šo līgumu esam izbeiguši. Diemžēl tobrīd Polijas lauksaimnieku aktivitāšu dēļ, bloķējot kravu plūsmu no Ukrainas, citas alternatīvas uzņēmumam nodrošināt barību lielajai vistu saimei nebija," tā rakstiskā atbildē uz "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem par iemesliem, kādēļ vēl pērn uzņēmums izmantojis no Krievijas importētu lopbarību, pauda "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.

Divi miljoni par Krievijas raušiem Latvijas vistām?

"Balticovo" atteicās atklāt, kāda summa samaksāta par šo pirkumu un kurš Igaunijas vairumtirgotājs piedalījies šādā darījumā. Auškāps informēja, ka 6,5 tūkstoši tonnu iepirkti laika posmā no 2023. gada maija līdz novembrim. "Balticovo" ir 3,5 miljoni vistu, bet mājputnu barības patēriņš gadā sasniedzot aptuveni 120 tūkstošus tonnu, ko uzņēmums saražo pats. Graudi mājputnu barības ražošanai tiek pirkti no vietējiem zemniekiem un vairumtirgotājiem, bet saulespuķu spraukumi, kas, pēc Auškāpa paustā, ir vistām būtisks olbaltumvielu, šķiedrvielu un minerālu avots, tiek importēti.

"Šim produktam nav alternatīvu, un nepieciešami nozīmīgos apjomos to ražo tikai Krievijā, Ukrainā un Argentīnā. No Argentīnas šis produkts nav pieejams," tā apgalvoja "Balticovo" valdes loceklis, atzīmējot, ka patlaban uzņēmums slēdz sadarbības līgumus ar vairumtirgotājiem, lai turpmāk mājputnu barības sastāvdaļas iegādātos tikai no Ukrainas.

Vietnē "Farmit.lv" Ukrainas izcelsmes saulespuķu spraukumi jeb rauši ar piegādi uz Latviju šobrīd tiek piedāvāti par 365 eiro tonnā. Tādējādi, pat pieņemot, ka Krievijas izcelsmes produkts pērn bija lētāks nekā šobrīd Latvijā piedāvātais Ukrainas izcelsmes produkts, secināms, ka "Balticovo" vistas pērn apēdušas Krievijas izcelsmes saulespuķu spraukumus par vismaz diviem miljoniem eiro.

Galamērķi – tranzītuzņēmumi, lopbarības tirgotāji un saldumu vairumtirgotājs

Kopumā PVD sagatavotajā sarakstā atrodami divpadsmit uzņēmumi, kas 2023. gadā norādīti kā Krievijas izcelsmes lopbarības galamērķa uzņēmumi Latvijā. Četri no tiem – "BALTIC TRANSSHIPMENT CENTER", "TRANSIT SERVICE AGENCY", "Ekers Stividors LP" un "Grostatrans" ir bāzēti Liepājā, divi – "ALPHA OSTA" un "COMPASS TRANSIT" – Rīgā, bet vēl viens – "Ventspils Grain Terminal" – Ventspilī. Attiecīgi ir pamats uzskatīt, ka lopbarības kravas, kuru Latvijas galamērķis ir uzņēmumi, kas darbojas tranzīta un loģistikas nozarē, Latviju ir šķērsojušas tranzītā.

Precīzu datu par to, cik liela daļa no Krievijas importētās lopbarības ir atmuitota laišanai brīvā apgrozībā Latvijā, cik liela nonākusi Eiropas Savienības tirgū un cik – trešo valstu tirgos, PVD rīcībā nav. "PVD uz robežas veic PVD kontrolei pakļauto preču nekaitīguma kontroli. Ja preces atbilst prasībām, tās tiek ielaistas Eiropas Savienībā. Kravas operators pēc PVD kontroles un sūtījuma ielaišanas ES teritorijā var mainīt muitas procedūru un sūtījumu no ES izvest pat tad, ja sākotnēji tas ir norādījis, ka sūtījums paredzēts ES. Tāpat sūtījumam var mainīties īpašnieki un būt citi operatori, ne tie, kas pieteica PVD kontroli," norāda PVD Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.

Viens no PVD sarakstā esošajiem galamērķa uzņēmumiem – "Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca" nodarbojas ar lopbarības ražošanu. Vēl viens no tiem – "IMLITEX LATVIJA" – ir plaša profila vairumtirgotājs, kas darbojas arī lauksaimniecības vairumtirdzniecības jomā. Sarakstā minētais uzņēmums "BELKOVIT" specializējas dzīvnieku barības, tās piedevu, kā arī mēslošanas līdzekļu tirdzniecībā. Savukārt vēl viens no PVD sarakstā esošajiem uzņēmumiem, kas pērn ticis norādīts kā Latvijas galamērķa uzņēmums, importējot lopbarību no Krievijas –"ALVEDIK" – savā mājaslapā piedāvā Krievijā ražotus saldumus, balzamus, zāļu tējas un tamlīdzīgus produktus. Savukārt lopbarība piedāvāto produktu klāstā nav pieminēta.

Jāatzīmē, ka importa apjoms šajā sadaļā ir pieaudzis dramatiski, pārdesmit reižu – pirms kara vidējais gada apjoms bija mazāks nekā pērn vidēji mēnesī.

Importētāju skaits – neliels, apjoms – desmitos miljonu

Vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā, "Kas notiek Latvijā?" noskaidroja, ka saskaņā ar muitas datiem pērn ar kombinētās nomenklatūras kodu 23, ar ko statistikā apzīmē produktus, kas ietilpst grupā "pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi, gatava lopbarība", no Krievijas laišanai brīvā apgrozībā ieveduši kopumā deviņpadsmit komersanti.

"Preces, kas izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Savienības preču statusu un ir brīvā apritē visā Eiropas Savienības teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai arī nogādātas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti bez muitas procedūras piemērošanas. Līdz ar to VID Muitas pārvaldes rīcībā nav informācijas par to, cik daudz preču pēc laišanas brīvā apgrozībā tiek faktiski patērētas Latvijā," norādīts VID atbildē uz jautājumu par to,   cik liela daļa no, piemēram, eļļas raušiem, kuru kopējā importa vērtība pērn pārsniegusi 67 miljonus eiro, varētu būt nonākusi Latvijas tirgū.

Detalizētus datus par lopbarības patēriņu Latvijā Centrālā statistikas pārvalde neapkopo, taču graudaugu un to produktu ražošanas un patēriņa bilancē redzams, ka 2022. gadā dzīvnieku barībai Latvijā patērēti 579 tūkstoši tonnu. Tikmēr no Krievijas pērn importētās dzīvnieku barības kopējais apjoms tonnās ir gandrīz divreiz lielāks un pārsniedz miljonu tonnu.

Jāpiebilst, ka papildus lopbarībā var tikt izmantotas arī citās statistikas ailēs norādītās lauksaimniecības preces – kukurūza un graudi, bet par to ievedējiem valsts institūcijām pilnu datu nav. Taču kukurūzas un graudu vērtība kopsummā ir mazāka nekā iepriekš minētajai lopbarībai.

Cik daudz Krievijas lopbarības būs Latvijā pēc importa aizlieguma?

Saeimas darbakārtībā jautājums par lauksaimniecības produktu un lopbarības importa aizliegumu nonācis tikai šonedēļ, tas ir, divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Atbilstoši Zemkopības ministrijas aplēsēm, lauksaimniecības produktu un lopbarības importā Latvija ieņem otro vietu ES dalībvalstu vidū, savukārt lauvastiesu no šī importa veido lopbarība, graudaugi, pākšaugi un rapšu eļļa.

Aizlieguma versija, par kuru šonedēļ lems Saeima, paredz, ka līdz 2025. gada 1. jūlijam Latvijā būs aizliegta lauksaimniecības produktu un lopbarības ievešana no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp – attiecīgās izcelsmes produktu un lopbarības imports no citām trešajām valstīm. Likumprojekta pašreizējā versijā ar importa aizliegumu jāsaprot produktu laišana brīvā apgrozībā, ievešana pārstrādei vai galapatēriņam Latvijā. Par precīzu importa aizliegumam "pakļauto" lauksaimniecības produktu sarakstu Zemkopības ministrija vēl diskutē ar lauksaimnieku organizācijām, atbildot uz "Kas notiek Latvijā?" jautājumu, šonedēļ norādīja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece.

"Saskaņā ar PVD sniegto informāciju par kopējiem importētajiem lauksaimniecības produktu apjomiem no Krievijas 2023. gadā, aizliegums varētu skart tos produktus, kas ietilpst KN produktu grupās, kuru kopējais apjoms 2023. gadā veidoja 96% no visa kopējā lauksaimniecības produktu importa apjoma no Krievijas," prognozē ZM pārstāve. Taču šis liegums tā pašreizējā versijā neierobežos Latvijas uzņēmumu iespējas iepirkt, piemēram Krievijas izcelsmes lopbarību kādā no Baltijas kaimiņvalstīm vai citur Eiropā, ja tā būs importēta pāri citu valstu robežām. Par to, kā šīs izmaiņas ietekmēs Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, precīzu aplēšu šobrīd nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti