"Virziens ir pareizs. Problēma ir ar ieviešanas instrumentiem un pārmaiņu vadības, teiksim tā, teoriju. Resursi, laiks, atbalsts, komunicēšana. Nevis mērķim ir problēmas, nevis Čakšas kundzes (izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas – red.) [uzstādījumā], bet problēma ir, cik ātri tas notiek, kādā veidā, stilā, sadarbībā tas notiek," diskusijā norādīja Kalvāns, atzīmējot, ka par reformas mērķi ir jāspēj pārliecināt gan pašvaldību deputātus, gan skolu direktorus, kas pēc tam strādātu ar skolēnu vecākiem.
Viņaprāt, sabiedrības emocijas, kuru izpausme bijusi, piemēram, 29. janvārī notikusī akcija "Skolām būt!", kuras laikā vairāk nekā simt Latvijas skolās skolēni tika pulcināti uz himnas dziedāšanu, apliecina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceres nav pienācīgi izskaidrotas un tiek virzītas pārlieku ātri.
Kalvāns uzsvēra, ka pienācīgai reformas ieviešanai vēl jāpieņem vairāki normatīvie akti, tostarp Ministru kabineta noteikumi, un tam jānotiek savlaicīgi, nevis vasaras vidū.
"Tas, ko sagaida pašvaldības, es domāju, ir tāda reformas kartiņa, atbalsta kartiņa – man būs tāds tīkls, par kuru es esmu vienojies ar ministriju... man šis ceļš par 300 tūkstošiem, trīs autobusi klāt 2025. gada 5. oktobrī, tur būs atbalsts tāds, tur tāds centrs," klāstīja Kalvāns.
Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Rita Vectirāne, kas ir Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece, atsaucoties uz Jelgavas pieredzi skolu tīkla sakārtošanā, norādīja, ka Jelgavā darbs pie tā sākts 2018. gadā.
"Mēs patiešām strādājām gadu, izvērtējot gan skolu tīklu, skolu kapacitāti, pedagogus, demogrāfiju un tā tālāk. Kopīgais lēmums bija, ka divas izglītības iestādes mēs reorganizējām, vienai vidusskolai mēs samazinājām izglītības pakāpi, vienai paaugstinājām," stāstīja Vectirāne, piebilstot, ka, lai nodrošinātu skolēniem nokļūšanu uz izglītības iestādēm, pārskatīti arī pilsētas sabiedriskā transporta maršruti un kursēšanas saraksti.
Viņasprāt, darbs pie reformas ieviešanas jāturpina IZM sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Tāpat nepieciešams paredzēt atbilstošu finansējumu reformas ieviešanai – Jelgavas valstspilsētai vien būtu vajadzīgi aptuveni 15 miljoni eiro, taču sarunās ar VARAM izskanējis, ka 2025. gada budžetā tam varētu tikt paredzēts vien pusotrs miljons eiro. "Skaidrs, ka lielākajā daļā pašvaldību šis pusotrs miljons šo reformas īstenošanu nenodrošinās," tā Vectirāne.
Jāatgādina, ka, saskaņā ar IZM aplēsēm, kvantitatīvajam kritērijam, kas ir 60 skolēni 10.-12. klašu grupā, šobrīd neatbilst vairāk nekā 70 vidusskolas. Šonedēļ ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi Izglītības likuma grozījumus, kas valdībai plāno deleģēt tiesības noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu izglītības iestādēs. Gadījumos, kad skola neatbildīs šiem kritērijiem, skolas dibinātājam, kas galvenokārt ir pašvaldības, būs jāpiedalās pedagogu darba samaksas nodrošināšanā. Plānots, ka šī norma stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī.
