Skatuve ir īpaša vieta – vieta, kas aktieri Jāni Paukštello vienmēr ir mulsinājusi un mulsina vēl arvien, viņš atklāj Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā". Gluži kā Raimonds Pauls dodas pie savām klavierēm, arī Paukštello pusstundu pirms katras izrādes dodas pie skatuves, lai samīļotu to un lūgtos. Nupat aktieris atkal kāpis uz skatuves Dailes teātra izrādē "Čūsku vārdi". Tā bijusi savāda, bet īpaša atkalredzēšanās ar skatītājiem, par kuru Paukštello ir bezgala pateicīgs.
Autora ziņas
Piektdien, 29. decembrī, no pulksten 10.00 "Radio Naba" piedāvās tradicionālo aizejošā gada aktuālāko kompozīciju apkopojumu "Top 100", kas veidots atbilstoši radio klausītāju balsojumam visa 2023. gada laikā. Klausītājiem būs iespēja piedalīties arī izsludinātajā prognožu spēlē – uzminēt trīs populārākās kompozīcijas.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023. gada 22. decembrī ir nodots ekspluatācijā. Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
2023. gada 22. decembrī publiskoti tie darbi, kas tikuši otrajā kārtā Latvijas Dizaina gada balvas 2024 rudens pieteikšanās sesijā. No saņemtajiem 62 pieteikumiem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzījusi 31 darbu. Darbu vērtēšana notika piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts komunikācijas dizaina kategorijā – 20, kam sekoja vides dizaina kategorija ar 19 pieteikumiem un produktu dizaina kategorija ar 16 pieteikumiem, informē balvas rīkotāji.
Ziemassvētku vakarā, 24. decembrī, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija raidīs literāri muzikālu uzvedumu "Baltie svētki", kas tapis pēc Kārļa Skalbes pasakas "Ziemassvētki būdiņā" motīviem Raimonda Paula mūzikas mijiedarbībā. Kā norāda muzikālā uzveduma veidotāji, tas ļaus pierimt saspringtajā laikā, apstājoties un ieklausoties Kārļa Skalbes radītajā sižetā.
ASV Kinoakadēmija nosaukusi filmas, kas iekļuvušas "Oskara" balvas "īsajos sarakstos" desmit kategorijās. Starptautisko filmu kategorijā balvai pieteikta bija arī Latvijas pretendente – režisores Ilzes Kungas-Melgailes debijas spēlfilma "Mana brīvība" – taču tā "īsajā sarakstā" neiekļuva un cīņu par nomināciju šajā kategorijā neturpinās.
Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" žūrija visu decembri vērtē balvai iesniegtos ierakstus. Šogad tie ir 163 albumi, 134 dziesmas, 120 videoklipi, 46 debijas ieraksti un 15 koncertieraksti, informēja balvas pārstāvji. Paziņots arī par balvas ceremonijas norises vietas un datuma maiņu – tā notiks 8. martā konferenču un pasākumu centrā "Atta Centre".
10. janvārī ar Čārlija Čaplina filmas "Rampas ugunis" (1952) seansu, kuru ievadīs kinozinātnieces un Nacionālā kino centra vadītājas Ditas Rietumas lekcija, sāksies jau deviņpadsmitā kinolektorija "Tas, ko tu nedrīksti nezināt" sezona. Par lektorija devīzi šogad izvēlēta frāze "starmešu gaismā", skatu vēršot uz slavas vēlamajām un nevēlamajām izpausmēm, skatuves dzīvi un dzīvi kā skatuvi, informē organizatori.
Lai uzlabotu Latvijas svētvietu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu – uzturēšanu, Ministru kabinets 19. decembra sēdē, atbilstoši Rīgas domes lēmumiem, lēma nodot Rīgas pašvaldībai piederošo zemi un ēkas valstij Kultūras ministrijas (KM) personā, informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Ministru kabinets 19. decembra sēdē apstiprinājis Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā. Tas regulē valsts, pašvaldību vai privātpersonu dibināto profesionālās izglītības iestāžu vienotu pieeju profesionālās ievirzes izglītības programmu mākslu (mūzika, māksla, deja) jomā īstenošanā. Standarts stāsies spēkā ar 2024. gada 1. septembri. Saskaņā ar to izglītības iestādes pakāpeniski pāries uz pilnveidotu mācību saturu, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra Sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Ertmane.
Lai nodrošinātu kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" darbības nepārtrauktību un mazinātu administratīvo slogu, 19. decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti noteikumi, kas paredz kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu programmas īstenošanai nevis vienam konkrētam gadam (kā tas bijis programmas pirmo piecu darbības gadu laikā), bet ilgtermiņā – katram kārtējam kalendārajam gadam, informēja programmas "Latvijas skolas soma" eksperte komunikācijas jautājumos Inga Bika.
Nav labais tonis runāt par kolēģiem, īpaši ar mīnusa zīmi, bet šobrīd ir sajūta, ka viss, ko uzfilmē, saucas filma. Puse no cilvēkiem ir operatori, puse – režisori. Tādas privātas iniciatīvas, kad viens otru nofilmē un vienojas to saukt par filmu, tās var rādīt mājās vai kāzās, bet uz ekrāna tādēļ nonāk daudz garīgā brāķa. Protams, vienlaikus ir arī daudz brīnišķīgu lietu, tostarp arī aktierkino, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda režisors Varis Brasla.
Pirms pieciem gadiem, 2018. gada 18. decembrī, Bebrenē tika atklāta Nacionālās enciklopēdijas vietne enciklopedija.lv, ko veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē esošā Nacionālās enciklopēdijas redakcija tās galvenā redaktora Valtera Ščerbinska vadībā.
Komponista Jāņa Lūsēna un libreta autores Māras Zālītes "Putnu opera" no 11. janvāra atkal būs skatāma uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Andris Veismanis. "Putnu operas" režisore – Baņuta Rubesa, atjaunojuma režisore un horeogrāfe – Elita Bukovska, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Pols Matīsens, informēja opernama pārstāvji.
No 9. līdz 11. februārim Rīgā norisināsies "Baltijas Dejas platforma 2024" – trīs Baltijas valstu kopīgi kūrēts notikums, kas iepazīstinās ar jaunākajām Baltijas reģiona laikmetīgās dejas izrādēm un māksliniekiem gan plašu publiku, gan kultūras profesionāļus. Šis būs jau trešais šāds Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības pasākums, un šoreiz gods, atbildība un izaicinājums to rīkot uzticēts Latviju pārstāvošajām dejas organizācijām, informēja organizatori.
Ir daudz tādu cilvēku, kas iedomājas – tagad ir tādi laiki, kad visi var spriest par visu, jo demokrātija pieļauj, ka katram var būt viedoklis. Katram var būt viedoklis, bet tas jāstiprina ar zināšanām un sajēgu. Šobrīd sajukumu rada tas, ka skaļi spriež tie, kas neko nejēdz, bet par klusu runā tie, kas jēdz, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda dzejniece un izdevēja Inese Zandere.
Dāvja Sīmaņa jaunā filma "Marijas klusums", kas veidota studijā "Mistrus Media", iekļauta un pasaules pirmizrādi piedzīvos 74. Berlīnes starptautiskā kinofestivāla Foruma programmā, informēja filmas veidotāji.
2024. gada 20. janvārī Mežaparka estrādes Kokaru zālē pirmo reizi tiks pasniegta Kormūzikas balva – vienīgais apbalvojums Latvijā, kura mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2023. gadā. Kormūzikas balvas dibinātāji un rīkotāji ir Dziesmu svētku biedrība, Latvijas Diriģentu asociācija sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Balva iecerēta kā ikgadējs notikums, informēja organizatori.
No Igaunijas kultūras jomā jau sen esam atpalikuši, tagad sākam atpalikt arī no Lietuvas, un viens no iemesliem tam ir finansējums radošās kultūras jomā, kas ir stipri mazāks nekā kaimiņiem. Šogad Valsts kultūrkapitāla fonda budžets palielināts par diviem miljoniem, bet ar tiem visas sāpes nenosegt, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja fonda padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe un direktors Edgars Vērpe.
Svētki tuvojas straujiem soļiem, un pasākumu karuselis uzņem apgriezienus. Rīgas vietvara aicina lēkt iekšā svētku virpulī un izbaudīt Rīgas krāšņo un skanīgo svētku programmu, sagaidot Trešo adventi. Programmā – tikšanās ar rūķiem, vairākiem Ziemassvētku vecīšiem un vienu Sniega māti, koncerti baznīcās un pilsētvidē, kā arī sportiski pasākumi visai ģimenei.