Berlīnes kinofestivālam vienmēr bijusi raksturīga asa un jutīga reakcija uz ģeopolitiskajiem notikumiem, un, no šī konteksta raugoties, šogad aizvadīta klasiska Berlināle, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vērtēja Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma un kinokritiķe, Riga IFF radošā direktore Sonora Broka.
Dokumentālā kino festivāls "Artdocfest/Riga" no 1. līdz 8. martam piedāvās divas konkursa programmas "Baltic Focus" un "Artdocfest Open", ārpus konkursa programmas "Ukraina pāri visam", "Miers kara laikā" un "ArtDoc & ProArt", kā arī vairākus īpašos seansus. Lai palīdzētu orientēties plašajā filmu klāstā, ielūkojamies konkursa programmās. Ceļvedi papildina video ar filmu veidotāju ceļavārdiem.
Jau ilgstoši sabiedrībā izskan dažādi viedokļi par Dailes teātra dibinātāja, režisora Eduarda Smiļģa attiecībām ar padomju okupācijas varu. Lai tās labāk izprastu, Latvijas Radio raidījumā "Šīs dienas acīm" žurnālists Eduards Liniņš apkopojis dažādus sarunu fragmentus, kur uz Smiļģa paveikto atskatās teātra zinātnieki Jānis Siliņš un Līvija Akuratere, kā arī Smiļģa skolniece Aina Matīsa.
Sestdien, 24. februārī, pulksten 18.30, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā latviešu un ukraiņu dziedātāji un mūziķi apvienojās muzikālā pasākumā, lai paustu Ukrainas tautai savu solidaritāti un atbalstu.
7. martā pulksten 19.00 kinoteātrī "Splendid Palace" notiks starptautiskā dokumentālā kino festivāla "Artdocfest/Riga" noslēguma ceremonija, kurās tiks paziņoti laureāti abām konkursa programmām: "Baltic Focus" un "Artdocfest Open", informēja festivāla rīkotāji.
Nacionālais kino centrs pievienojies 19 Eiropas valstu kinoinstitūciju organizācijai "Eiropas solidaritātes fonds Ukrainas filmām" ("European Solidarity Fund for Ukrainian Films"), kas arī šogad jau izsludinājis divus finansiālā atbalsta konkursus Ukrainas filmām un kopražojumiem, informēja kino centra pārstāvji.
4. Starptautiskais dokumentālā kino festivāls "Artdocfest/Riga" norisināsies no 1. līdz 8. martam. Šogad festivāla programmā gaidāmas divu Latvijas pilmetrāžas dokumentālo filmu pirmizrādes: "Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks" un "Kaprači", informēja festivāla rīkotāji.
Jau 31. reizi Latvijas Grāmatizdevēju (LGA) asociācija organizē grāmatu mākslas konkursu "Zelta ābele", izziņojot nominantus septiņās kategorijās. Mūža balva tiks piešķirta māksliniekam un ilggadējam grāmatu dizaineram Aldim Alekam.
Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2023" ceremonijā par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā šogad godinās Krāslavas kultūras stipro balstu, ilggadēju kultūras darbinieku, aktīvu Krāslavas Romas katoļu draudzes un Krāslavas poļu biedrības dzīves organizatoru Jāzepu Dobkeviču, informēja balvas rīkotāji. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 2. martā Latgales vēstniecībā "Gors", to varēs vērot pulksten 18.00 LSM.lv tiešraidē un pulksten 21.10 LTV1.
Iznāk teātra zinātnieka Gunāra Bībera "Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu", informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Grāmatas redaktors ir Raimonds Briedis, literārā redaktore Ligita Bībere, dizaina autor Klāvs Priedītis.
Tā sauktā Stūra māja Rīgā, kura tika izmantota kā komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta, ir kritiskā stāvoklī. Daļu ēkas jau tagad ir aizliegts ekspluatēt un, ja nākamo pāris mēnešu laikā netiks veiktas būtiskas investīcijas – Stūra mājas muzejam nāksies durvis slēgt apmeklētājiem. Kultūras ministrijā uzsver, ka muzejam tur ir jābūt, par šaušalīgo pagātni ir jāstāsta. Bet nepieciešamo darbu izmaksas tuvojas jau miljonam eiro.
Februāra sākumā iznāca Oksanas Zabužko eseju izlase "Planēta Vērmele", kuru no ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" tulkotāja atklāja, ka šo darbu veikusi ar pienākuma un pat misijas apziņu, jo, viņasprāt, bez Oksanas Zabužko izklāstītās analīzes un konteksta mūsu zināšanās par Ukrainas vēsturi un arī saprašanā par to, kas notiek šobrīd, būtu milzīgs robs. Tās ir skaudras, pamodinošas un vajadzīgas esejas, lai mēs, iespējams, paguruši un pie kara pieraduši tomēr spētu saglabāt modrību 24. februāra priekšvakarā – dienā, kad pirms diviem gadiem Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā.
No otrdienas, 20. februāra, piecu nedēļu garumā ik otrdienu Latvijas Radio mobilajā lietotnē pieejams jauns Latvijas Radio 5 oriģinālpodkāsts jeb raidieraksts "Remarka". Klausītājiem jau pieejama raidieraksta pirmā epizode ar mūziķa Jāņa Krīvēna jeb Krivenchy piedalīšanos. Pie podkāsta "Remarka" veidotāja Klāva Knuta Sukura turpmākās nedēļas viesosies dažādu žanru mūziķi – dziedātāja Būū, mūziķis Mārtiņš Jātnieks, grupas "Tautumeitas" dalībniece Ilona Dzērve, kā arī reperis un producents Fiņķis.
Nedēļa no 19. februāra Latvijas Radio 3 "Klasika" būs Ukrainas kultūras un mūzikas zīmē, tādēļ to ieskandēs mūziķi no Ukrainas, kuri nu jau nepilnus divus gadus par savu mājvietu sauc Latviju, – dziedātāji Natālija Behma, Oksana Nikitjuka un Serhijs Zadorožnijs. Kopā ar Ansi Bētiņu un klavesīnisti Gertrudu Jerjomenko viņi izveidojuši ansambli "Ældmusic", kura nosaukumā ietverta mūziķu interese par vēsturi, renesanses, baroka un vēlāku laiku mūziku. Koncerts izskanēs pirmdien, 19. februārī, pulksten 18.00 Latvijas Radio 1. studijā un Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē.
18. februārī 74. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā kinoteātrī "Arsenāls" notika režisora Dāvja Sīmaņa filmas "Marijas klusums" pasaules pirmizrāde, pavēstīja filmas radošā komanda.
Šī gada 5. februārī noslēdzās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektora amata konkursa atlases otrā kārta, kurā tika vērtēts viens pretendents. Kā rektora amata kandidātu vēlēšanām LKA Satversmes sapulcē LKA Padome nolēmusi virzīt profesoru Dāvi Sīmani, pavēstīja LKA pārstāvji.
Izglītības sistēmas uzdevums pēdējos gados ir bijis strikts un skaidrs – attīstām STEM (no angļu valodas science, technology, engineering, mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika) nozari, bet tādā veidā no viena grāvja esam nokļuvuši otrā, jo šobrīd humanitārajās zinātnēs trūkst pat pedagogu, kas tās pasniegtu. Vajadzētu mest malā sacensības, kura nozare ir prioritāte, jo galvenais ir balanss. Mūsdienīga un demokrātiska valsts nevar pastāvēt bez inovācijām un tehnoloģijām, bet tāpat nevar arī bez vērtībām – un tās māca humanitārās zinātnes, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" pauda Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Piektdien, 16. februārī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā pasniegtas Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas "Kilograms kultūras 2023". Ar balvām vairākās kategorijās šogad īpaši izcelti tika Dziesmu un deju svētku notikumi.
15. februārī tika pasniegtas Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balvas, atzīmējot 2023. gada izcilākos pasākumus, norises un notikumus. Vairākas balvas saņēma XXVII vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pasākumi: svētku notikums 2023. gadā – koncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš", 2023. gada izcilākais Rīgas brīvdabas pasākums – svētku publiskā skatīšanās Rīgas apkaimēs. Svētki saņēma arī ekspertu padomes speciālo balvu – 2023. gada notikums Latvijā, informēja balvas rīkotāji.
Kinoteātris "Splendid Palace", izvērtējot visus aspektus, kā arī atbildīgo iestāžu ieteikumus, nolēmis lauzt nomas līgumu ar telpu nomnieku SIA "Historical Museum" par mākslas filmas "Gūtmaņa alternatīva" demonstrēšanu 17. februārī, informēja kinoteātra pārstāvji.
No 2. marta līdz 19. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva un Kupola zālēs noritēs Aijas Jurjānes gleznu un zīmējumu izstāde "Karalienes virtuves".
Gatavojoties vienam no centrālajiem notikumiem Latvijas literatūrā – Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA), kas šogad notiks ar saukli "Laligaba sabalsojas", balvas ekspertu komisija paziņojusi nominēto autoru un darbu "garo sarakstu", kā arī nosaukusi Mūža balvas ieguvēju – dzejnieci, prozisti un tulkotāju Margitu Gūtmani.
Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju portāls LSM – aicina radio stacijas, televīzijas kanālus un elektroniskos medijus 24. februārī pulksten 12.00 vienoties kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu.
Sestdien, 2. martā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē notiks Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2023" pasniegšanas ceremonija – gaidītākais ikgadējais notikums latgaliešu kultūrā. Tajā noskaidros 10 balvas saņēmējus par padarīto latgaliskajā kultūrā 2023. gadā. No 16. līdz 29. februārim portāli LSM.lv un lakuga.lv aicina ikvienu atbalstīt savu simpātiju – kādu no 30 balvas pretendentiem.
Ceturtdien, 15. februārī, tiks atklāts 74. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls, kura programmā "Panorama" savu pasaules pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma "Mazliet svešā" (Ukraina), ko Rīgā izrādīs 4. starptautiskais dokumentālā kino festivāls "Artdocfest/Riga" marta pirmajā nedēļā.
14. februārī atklāta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde "Starp mums viss labi", kā arī izziņota izstādes publiskā programma, ko 16. februārī ievada drag kultūras aktīvista un kvīru teorētiķa Taka Taka radošā darbnīca. Izstādi un tās pavadošo programmu iespējams apmeklēt Rīgā, Dzirnavu ielā 60A-21, līdz 31. martam, informēja rīkotāji.
6. martā Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos "Heda Gablere. Atgriešanās" – Henrika Ibsena luga Edmunda Freiberga režijā, informēja teātrī.
Zināmi Latvijas Televīzijas (LTV) dokumentālo īsfilmu konkursa "Latvijas kods. Latvija šodien" 2024. gada uzvarētāji. Projekta divpadsmitajā gadā dokumentālos stāstus par Latviju veidos Ivars Zviedris, Dāvis Gauja, Mārtiņš Grauds, Gerda Jirgena un Katrīna Birkenberga.
