Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Riepu kalni Rīgā nepazūd

Riepu kalni Starta ielā Rīgā nepazūd

Pirms vairākiem gadiem mediju uzmanību izpelnījās riepu kalni Rīgā, Starta ielā 7a un 8, kas bija vairākkārt pārauguši tur atļauto apjomu. Vispirms uzraugi laikus to neapstādināja, ļaujot riepu krājumiem izaugt milzīgā daudzumā, un tagad izskatās atslābuši, sekojot, kādā tempā riepas no turienes tiek izvestas. Arī Rīgas pašvaldībā, kuras teritorijā ir šīs riepas, sarosījās tikai pēc LTV raidījuma “De Facto” intereses. 

ĪSUMĀ:

  • Apkaimju iedzīvotāji sašutuši: nākas sadzīvot ar riepu smaku, teritorija nav pietiekami uzraudzīta.
  • Kopš 2018. gada no vairāk nekā 3000 tonnām aizvesti nepilni 600 tonnu.
  • Par riepu izvešanu atbildīgais uzņēmējs: aktīvāka izvešana sāksies maijā.
  • Vienošanās ar vides dienestu paredz, ka riepas jāizved līdz gada beigām.
  • Tomēr pat dienestā vērtē, ka termiņi būšot garāki.
  • 2017. gadā VUGD secināja, ka riepas atrodas pārāk tuvu blakus esošai būvei, uzdeva situāciju labot, bet atkārtotas pārbaudes nesekoja.
  • VUGD sola – tuvākajā laikā pārbaudīšot objektu.
  • Teritoriju maijā apsekoja būvvaldes inspektors, bet būvvaldei teikšana ir tikai par izgāzto žogu.

Riepas šajā teritorijā iekrāja uzņēmums “Riepu bloki”, kuru pēc vairākiem nelieliem sodiem, pēc kuriem situācija netika labota, 2017. gada beigās Valsts vides dienests sodīja ar 13 miljoniem eiro. “Riepu bloki” sodu nesamaksāja, pieteica maksātnespēju, un riepas palika. Vienojoties ar Valsts vides dienestu, tās apņēmās izvest viens no “Riepu bloku” īpašniekiem caur citu savu uzņēmumu – “Eko Recycling”. Taču “De Facto” konstatēja, ka praktiski nekas nav mainījies, un sašutuši par to ir arī tuvējo apkaimju iedzīvotāju pārstāvji.

Biedrības “Brasa” pārstāvis Andris Gobiņš norāda, ka iedzīvotājiem, īpaši karstās dienās, nākas sadzīvot ar riepu smaku. Taču tas nav vienīgais sašutuma iemesls. Čiekurkalna attīstības biedrības pārstāve norāda, ka teritorijā var viegli iekļūt un tā nav pietiekami uzraudzīta. “Tas var beigties traģiski. Mēs tiešām gribētu lūgt, ja vien ir iespēja, atrisināt šo cik vien ātri iespējams,” viņa piebilst. Riepu smagumu vietām nav izturējusi arī ap teritoriju apjoztā sēta, un tās draud izvelties uz tuvējās ielas.

Par riepu izvešanu atbildīgais uzņēmējs Marks Baltkalns vārdos joprojām pauž interesi jautājumu atrisināt, taču skaitļi liecina, ka temps ir gaužām lēns. Kopš 2018. gada no vairāk nekā 3000 tonnām aizvesti nepilni 600 tonnu.

Šādā tempā turpinot, vajadzētu vēl 15 gadu.

Baltkalns gan apņemas garumā nevilkt, taču bez skaidrām garantijām. “Vairs jau negribas neko solīt, jo ne tikai no manis vien tas ir atkarīgs,” viņš saka. Tiek plānots, ka Starta ielā 8 riepas izvedīs šogad un aktīvāka kustība sākšoties jau tuvākajā laikā – maijā. Kad tas notiks Starta ielā 7a, esot grūti pateikt.

Baltkalna ieskatā riepu kalni gan diezgan daudz jau esot sarukuši. Pēc uzņēmēja teiktā kavēšanās notikusi, jo konteineri ir grūtāk pieejami un mainījusies tirgus situācija Indijā, uz kurieni riepas sūtītas pārstrādei. Tagad plānots pārorientēties uz Eiropas riepu pārstrādātajiem, piemēram, Polijā.

Tāpat ilgu laiku neesot panākta vienošanās ar Rīgas domi un Valsts vides dienestu par atļauju riepas pārvest uz Uriekstes ielu, kur tās vajagot sagatavot tālākai izvešanai. “Atļaujas saņemšana ilga vairāk nekā gadu, un tajā periodā īsti pat nevarēja. Un līdz ar to ir kā tādās zināmās krustcelēs . No vienas puses šo darbu jādara, no otras – īsti viņu neļauj darīt,” viņš saka.

Strīds par atļauju bija stingro noteikumu dēļ, kam iebilda pats uzņēmējs.

Tā kā “Eko Recycling” pēc būtības ir saistīts ar uzņēmumu, kura dēļ riepu kalni te radās, Valsts vides dienests vēlējās nodrošināties – noteica, ka uzņēmums nedrīkst pieņemt jaunas riepas, kamēr šīs nav aizvestas, un ka Uriekstes ielā jāizvieto novērošanas kameras un auto svari, lai varētu kontrolēt, kā notiek izvešanas darbi. Uzņēmējs to apstrīdēja, panāca tiesības riepas no jauna pieņemt, bet par novērošanas kamerām un auto svariem turpinās tiesvedība.

Neraugoties uz to, Valsts vides dienestā pret “Eko Recycling” darba tempiem šobrīd ir visai pielaidīgi. “Ja tā ir viena riepa mēnesī, tad mēs saprotam, ka tas ir ilgs periods, bet, ja tomēr ir ar kaut kādu regularitāti un noteikts apjoms, tas pavisam noteikti virzīsies uz kaut kādu risinājumu ātrāk vai vēlāk,” secina dienesta Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Kalvis Avotiņš.

Pēdējā vienošanās ar Valsts vides dienestu paredz, ka riepas jāizved līdz šī gada beigām, tomēr pat dienestā vērtē, ka tas diez vai tiks īstenots un termiņi būšot garāki.

Savulaik apspriesta iespēja riepu izvešanu organizēt par valsts līdzekļiem, pēc tam piedzenot izdevumus no atbildīgajiem par krāvumiem. Tam vajadzētu ap pusmiljonu eiro. Tomēr šis neesot atzīts kā piemērots risinājums. Avotiņš norāda: “Protams, šāds mehānisms ir iespējams. Bet, ja mēs runājam par atkritumu apsaimniekošanas jomu, šo mērogu un to gadījumu skaitu, kad šādas iespējamības faktiski tiktu pieļautas, nebūtu saprātīgi, ka valsts līdzekļi, respektīvi nodokļu maksātāju nauda tiktu tērēta viena vai otra atkritumu apsaimniekotāja pretlikumīgo darbību seku segšanai.”

Vienlaikus vides dienestā atzīst, ka pilsētā šādam krāvumam nevajadzētu atrasties, jo tas saistīts arī ar ugunsdrošības riskiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pēc Vides dienesta lūguma teritoriju divreiz apsekoja 2017. gadā, kad tur vēl saimniekoja uzņēmums “Riepu bloki”. Pārbaudē secināja, ka ir prasībām neatbilstoša ugunsdrošības instrukcija, kā arī riepas atrodas pārāk tuvu blakus esošai saimnieciskās darbības būvei, proti, tuvāk par 8 metriem. Tika uzdots situāciju labot, taču pēc tam tālāka rīcība un atkārtotas pārbaudes nesekoja, pamatojot to ar “Riepu bloki” maksātnespējas procesu. Tuvākajā laikā VUGD amatpersonas gan pārbaudīšot objektu – pēc “De Facto” intereses atbildēja VUGD pārstāve Agrita Vītola.

Rīgas domē par riepu krājumiem Starta ielā interviju atteica, jo tā nav pašvaldības kompetence. Agrākais Čiekurkalna attīstības biedrības pārstāvis Kaspars Spunde gan arī ir domes deputāts, un pēc tam, kad “De Facto” šo jautājumu aktualizēja, savā “Twitter” kontā rakstīja, ka pievērsīšot tam domes uzmanību.

Arī pašā domē pēc raidījuma interese tomēr sarosījās. 7. maijā teritoriju apsekoja būvvaldes inspektors.

Būvvaldei gan teikšana esot tikai par izgāzto žogu. “Riepas būtu jāpārvirza tālāk no šī žoga, lai riepu svars netiek atbalstīts uz žoga, tādā veidā neradot bīstamību, ka žogs var izgāzties vai kaut kādi atsevišķi posmi var sagāzties,” par secināto sacīja būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Būvvalde to uzdošot sakārtot mēneša laikā. Atbildība par to gan ir zemes īpašniekiem, nevis uzņēmumam, kura pārziņā ir riepas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt