Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Neskaidrā statusa dēļ valsts atbalsts psihologu pakalpojumiem - nenoteikts

Valsts atbalsts psihologu un psihoterapijas konsultācijām – nenoteikts

Lai palielinātu pieejamās palīdzības jaudu psihiskās veselības uzlabošanai, kopš maija valsts ar ģimenes ārsta nosūtījumu apmaksā arī, piemēram, psihologa un psihoterapijas konsultācijas, ko līdz šim nedarīja. Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai tas būs tikai īslaicīgs pasākums vai turpināsies arī vēlāk, vēsta LTV raidījums “De facto”.

ĪSUMĀ:

  • Bezmaksas psihologu un psihoterapijas konsultācijām pieteicies nepietiekams speciālistu skaits, bet cita veida atbalsts, piemēram, nodokļu atvieglojumi attaisnotajiem izdevumiem maksas vizītēm par šo palīdzību, nepienākas.
  • Ņemot vērā nepietiekamo speciālistu skaitu valsts programmā, visticamāk, rindas varētu tikai pieaugt.
  • Veselības ministrija cenas pārskatīšanu speciālistu piesaistei gan pieļauj tikai kā galējo variantu. 
  • Krīžu centrā “Skalbes” uzskata, ka sistēma kopumā būtu jāsakārto un arī atbalsts caur nodokļu atlaidēm, ja izmanto maksas pakalpojumus, būtu lietderīgs.

No 150 cerētajiem šim pakalpojumam valsts programmā pieteikušies tikai nedaudz vairāk kā 60 speciālisti. Bet cita veida atbalsts, piemēram, nodokļu atvieglojumi attaisnotajiem izdevumiem maksas vizītēm par šo palīdzību, nepienākas, jo psihologi un psihoterapijas speciālisti, atšķirībā no psihiatriem nav ārsti. Tas atspoguļo šīs palīdzības neskaidro vietu  veselības aprūpes sistēmā un attiecīgi – neskaidro valsts atbalstu turpmāk.

Tomēr cilvēkiem šis palīdzības veids ir aktuāls. Biedrībā “Skalbes”, kur šīs valsts apmaksātās konsultācijas sniedz pieci psihologi, secināja, ka  palīdzību pie šiem speciālistiem saņēmušies meklēt arī tie, kas nekad to neesot darījuši. Un arī tur pie speciālistiem jau izveidojušās rindas.

Biedrības psiholoģiskā atbalsta un konsultāciju sniegšanas projekta vadītāja Astra Ozola skaidroja: “Bet tas ir arī objektīvi saprotami. Pasākums ir tikko sācies, pavisam nesen. Un katram klientam pienākas desmit konsultācijas.  Nu, ja mēs paskatāmies, ja viņš nāk reizi nedēļā saņemt šo konsultāciju, tad tās ir  desmit nedēļas. Un, tiklīdz kā psihologi ir piepildījušo šo savu iespējamo laiku, tad jaunas vietas ir jāgaida jau kaut kādu brīdi.”

Rindas varētu pieaugt vēl vairāk

Turklāt, ņemot vērā nepietiekamo speciālistu skaitu valsts programmā, visdrīzāk, rindas varētu tikai pieaugt. Nozarē neslēpj, ka izšķiroša varētu būt cena, jo psihologu trūkuma valstī nav un reģistrā ir vairāk nekā 900 sertificētu psihologu. Taču maksas vizīšu cena pie psihologa mēdz būt no 35 līdz pat 50 eiro, bet valsts par to pašu maksā 24 eiro.

Veselības ministrija cenas pārskatīšanu speciālistu piesaistei gan pieļauj tikai kā galējo variantu.  “Protams, mēs zinām, ka realitātē tirgus cena ir divreiz lielāka. Bet tad būs jāskatās, kā šis pakalpojums attīstīsies un kāda būs speciālistu atsaucība, jo vienlaikus mums ir jārēķinās, ka mēs nevaram iet uz to, ka šiem konkrētajiem speciālistiem ir lielāks atalgojums, nekā, piemēram, ārstiem, nekā psihiatram, kardiologam un tā tālāk,” norādīja veselības ministra padomniece Marta Krivade.

Netiekot uz valsts apmaksātajām vizītēm, alternatīva joprojām ir maksas pakalpojumi. Tomēr atšķirībā, piemēram, no maksas vizītes pie ārstiem, par tām nav iespējams atgūt nodokļu pārmaksu, kas arī ir zināms atbalsts.  Finanšu ministrijā saka – lai to mainītu, jārīkojas būtu Veselības ministrijai un šie speciālisti jāiekļauj ārstniecības personu sarakstā. “Tādā idejiskā ziņā, tīri personīgi es varu teikt, protams, jā, tā ir laba ideja, bet praktiski, ja mēs skatāmies uz šo ārstniecības procesu, tad, nē, mūsu plānos nav tā ierosināt psihologu un psihiatrijas speciālistu  nodokļu maksas kaut kādus atvieglojumus,” šādu iespēju gan noraidīja Krivade.

Veselības ministrijā norāda, ka tas nav jautājums tikai par nodokļiem, bet arī par pašu pakalpojumu – to kvalitāti un uzraudzību. Tāpēc arī tagad valsts apmaksātajām vizītēm vajag ģimenes ārsta nosūtījumu, lai ir mediķa uzraudzība, un speciālistiem jābūt no psihologu reģistra. 

“Skalbes”: Sistēma jāsakārto kopumā

Krīžu centrā “Skalbes” gan uzskata, ka sistēma kopumā būtu jāsakārto un ka arī atbalsts caur nodokļu atlaidēm, ja izmanto maksas pakalpojumus, būtu lietderīgs. “Tā ir daļa no garīgās veselības pakalpojumu pakas, jo bieži vien speciālisti strādā kopā. Tagad valsts jau ilgu laiku nodrošina valsts apmaksātu psihiatru, kas ir ļoti būtiski. Tai pašā laikā, ja mēs vēlamies pilnvērtīgi adresēt garīgās veselības jautājumus, tad ir jāiesaista visi speciālisti, tostarp arī psihologi vai psihoterapijas speciālisti,” teica biedrības direktors Raivo Vilcāns.

Tam piekrīt arī psihiatrs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs  Ņikita Bezborodovs, jo psihisko saslimšanu ārstēšanu risina speciālistu komandās. Vienlaikus viņš secināja, ka tas prasītu apjomīgus priekšdarbus:  “Es globāli piekrītu tam, ka, ja mēs gribam, ka šī palīdzība ir valsts apmaksāta vai ka ar šo palīdzību sedz vai atgriež nodokļus, tad jābūt kvalitātes kritērijiem. Un šis ārstniecības personas statuss ir kaut kāds mehānisms, kā mēs varam kādus kvalitātes kritērijus ieviest.”

Ārstniecības personas statusu varētu piemērot, piemēram, tiem, kas strādā ārstniecības iestāžu komandās un paši to izvēlas, jo tas saistīts arī ar lielāku atbildību un uzraudzību. Psihologiem gan jau trīs gadus ir savs likums, kas reglamentē darbību, taču psihoterapijas speciālistiem šāda valsts regulējuma vispār nav. Bezborodovs skaidroja: “Tāpat kā medikamentozai terapijai, arī psiholoģiskām intervencēm ir savs labums un savi blakus efekti un riski. Dažas no šīm psihoterapijas metodēm ir  vairāk balstītas uz zinātniskiem pierādījumiem, un dažas no šīm metodēm ir mazāk balstītas uz zinātniskiem pierādījumiem, un dažas  nemaz nav balstītas. Un līdz ar to ir šis speciālistu loks un viņu izglītība ir ļoti dažāda.”

Veselības ministrijā atzina, ka diskusijas par šīs jomas sakārtošanu notiek, taču risinājums nebūšot ātrs.  Tikmēr no valsts budžeta finansēt psihologu konsultācijas gan centīšoties arī turpmāk, jo Covid-19 krīzes sekas noteikti vēl būs jūtamas un ar līdzšinējo valsts nodrošināto psihiskās veselības aprūpes kapacitāti vien nepietiks.  Skaidrība, vai tam atradīsies nauda vai arī atkal psihologu konsultācijas būs maksas pakalpojums, būs rudenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt