Sadaļas Sadaļas

De Facto

Interešu konflikta dēļ neļauj slēgt līgumu «Rail Baltica» projektā

De Facto

De Facto

Latvija izgaismojas šaubīgas finanšu platformas uzņēmumu shēmā

Latvija izgaismojas šaubīgā finanšu platformas uzņēmumu shēmā. Kas ir «Iban Wallet»?

Kārtējai interneta finanšu platformai, kas piedāvā investīciju iespējas, Latvija izrādījusies pievilcīga ar to saistīta uzņēmuma reģistrācijai. “Iban Wallet”, kas savā interneta vietnē sola drošus ieguldījumus un izdevīgu peļņu, oficiāli ir praktiski tukša kompānija ar adresi Rīgā. Un izskatās, ka tas varētu būt posms no plašāka, miljonus ienesoša tīkla, kas izveidots, lai gūtu ienākumus, un bez skaidrām garantijām klientiem atgūt ieguldīto naudu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Uzņēmumu pārbauda arī tiesībsargājošās un uzraugošās iestādes.

Lai caur “Iban Wallet” ieguldītu, atliek vien lejuplādēt lietotni telefonā. Platforma darbojas starptautiski, bet pats uzņēmums, kura juridiskais nosaukums ir “New Generation Market”, reģistrēts Latvijā. “Lursoft” dati liecina, ka to šeit dibinājis brits Marks Antonijs Hurrs, bet tagad kā patiesā labuma guvējs un vadītājs norādīts Afganistānas pilsonis Ahmads Maivands Norzai (Ahmad Maiwand Noorzai) ar Francijā izdotu dokumentu. Darbinieku nav.

2019. gada vasarā “New Generations Market” ar tā pirmo nosaukumu “Iban Wallet Corporation” tika reģistrēts Vējdzirnavu ielā 28 – 13. Tā ir dzīvojamā ēka. Dzīvoklī šobrīd ir reģistrēti vēl desmit uzņēmumi. Gandrīz visus tos vieno īpašnieki vai amatpersonas ārzemēs, bet nevienu pārstāvi tur neatrast. Liecību par starptautisko finanšu platformu nav arī tās tagadējā adresē Lāčplēša ielā 87. Berlīnē, kur saskaņā ar mājaslapā rakstīto esot platformas centrālais birojs, ir kopstrādes telpas. Ziņas par “Iban Wallet” klātbūtni tur nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt.

“Iban Wallet” darbību sāka pētīt finanšu blogeris Kristaps Mors, un to, ka kaut kas nav kārtībā, sapratis, tiklīdz apmeklējis tās pirmo reģistrācijas adresi. “Ja tu esi investīciju kompānija, kurai vajadzētu dabūt kaut kādu uzticamību no investora puses, un tu esi reģistrējies kaut kādā nesasniedzamā vietā, nu, tas jau ir signāls, ka labāk izvairīties no turienes,” viņš secina.

Tomēr galvenā riska pazīme ir oficiālās finansiālās aktivitātes trūkums.

2019. gadā tās nebija vispār. 2020. gada oficiālie dati vēl nav pieejami, bet “De facto” zināms, ka uzņēmums nodokļus esot sācis maksāt, taču runa ir par salīdzinoši nelielu summu.

Konts, kurā platformas investori skaita naudu, nepieder “New Generation Market”, bet gan neskaidram īpašniekam. Kristaps Mors secinājis, ka ap platformu varētu būt sabūvēti ap 20 uzņēmumu dažādās valstīs, ko galvenokārt saista arī Latvijas uzņēmuma dibinātājs Marks Antonijs Hurrs.

“Vienīgais uzņēmums, kur varēja atklāt vai redzēt kādas lielākas finanšu plūsmas, bija Igaunijā reģistrēta kompānija, un viņu finanšu atskaitēs bija redzams 2019. gada beigās, viņi teica, ka investori bija ieguldījuši 47 miljonus eiro. Tā kā uz doto brīdi es prognozēju, ka viņi ir savākuši aptuveni 100 miljonus, varbūt pat vairāk. Un šī tad ir tā nauda, ko investori var pazaudēt un,  visticamāk, ka liela daļa arī pazaudēs,” stāsta Mors.

Kad uzņēmumu Latvijā dibināja, Uzņēmumu reģistrs šaubīgo adresi nevērtēja, jo VID riska adrešu reģistrā tās nebija.

Papildu pārbaudi var prasīt, ja konkrētajā vietā jau reģistrēti vismaz desmit uzņēmumi, taču Vējdzirnavu ielā tā neesot bijis.  Uzņēmumu reģistrs ierosinājis administratīvo lietvedību, lai pārbaudītu, vai “New Generation Market” ir sasniedzams tagadējā adresē, nosūtīja vēstuli un atbildi saņēma. Valsts galvenā notāre Guna Paidere norāda: “Protams, uz vietas mēs nebraucam pārbaudīt adresi un neizmeklējam. Mums nav tādu kompetenču kā tiesībsargājošajām iestādēm, lai pārbaudītu, vai tiešām tas, ko viņi mums saka, atbilst faktiskajai situācijai. Ja reakcija ir, tad mēs arī izbeidzam šo pārkāpumu procedūru.” Par to, ko nevar pārbaudīt pats,

Uzņēmumu reģistrs gan var vērsties tiesībsargājošās iestādēs, un “De facto” zināms, ka tā arī noticis. Valsts policijā apliecināja, ka par šo gadījumu notiek resoriskā pārbaude.

Atļaujas nodarboties ar finanšu investīciju piesaisti uzņēmumam nav, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) tāda arī nav prasīta. Bet komisija sākusi uzņēmuma darbības pārbaudi un vajadzības gadījumā arī nodošot ziņas policijai. FKTK gan uzsver, ka pārbauda šī uzņēmuma darbību Latvijā.  “Mēs vērtējam no tā viedokļa, ka uzņēmums ir reģistrēts Latvijā un mēs vērtējam viņu aktivitātes Latvijā. Mēs īsti nevērtējam, ko viņi dara Meksikā vai kādā citā valstī. Bet, protams, lai detalizēti izvērtētu uzņēmumu, viņa sadarbības partnerus, visu šo darbības shēmu kopumā, mēs arī skatāmies arī citu iesaistīto uzņēmumu lomu un pienesumu. Tā kā tas viss ir tāds komplekss vērtējums,” skaidro FKTK Licencēšanas daļas vecākais juriskonsults Ingus Valtiņš.

Atbildīgajās iestādēs atzīst, ka līdz ar finanšu platformu attīstību pieaug arī centieni tās izmantot krāpšanai un naudas atmazgāšanai. Šī iemelsa dēļ šai nozarei uzmanību pievērš arī Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Konkrētus piemērus dienestā  nedrīkstot komentēt, taču tā redzeslokā esot nonākušas jau vairākas finanšu platformas.

FID Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs norāda, ka ir dažādas riska pazīmes, kas liecina, ka platforma nav uzticama.

“Protams, ir dažādi sarkanie karodziņi, kam var pievērst uzmanību šādos gadījumos: cik darbiniekus šāds uzņēmums nodarbina, vai tas vispār pirmšķietami atbilst tam, cik finanšu pakalpojumu sniedzējam būtu jānodarbina, lai efektīvi nodrošinātu šāda pakalpojuma sniegšanu. Saprotams, ka finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir nepieciešamas arī nopietnas IT infrastruktūras, lai nodrošinātu šo pakalpojumu drošību. Un vēl viena lieta ir uzņēmuma apgrozījums, ” viņš skaidro.

No “Iban Wallet” pārstāvjiem skaidrojumu par darbību īsti nav iespējams iegūt. Reģistros norādītais Latvijas uzņēmuma tālrunis neeksistē. Dibinātājs Marks Antonijs Hurrs uz e-pastu neatbildēja, bet

“Iban Wallet” sabiedrisko attiecību pārstāve Laura Estrada e-pastu sarakstē norādīja, ka viņi ir nevis investīciju platforma, bet programmēšanas uzņēmums, kas nodrošina tirgus vietni citiem.

Tas gan netraucē mājaslapā un reklāmās sevi pasniegt kā investīciju platformu.

Par to, kāpēc Latvija izvēlēta kā “Iban Wallet” pārstāvošā uzņēmuma reģistrācijas vieta, Estrada ilgi vairījās atbildēt. Pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem tomēr sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem, sacīja, ka viens no valdes locekļiem nācis no Latvijas. Dibinātājs un valdes loceklis gan tolaik bija tikai viens – jau minētais Lielbritānijas pavalstnieks.

Par pilnīgu finanšu aktivitātes trūkumu 2019. gadā un aktuālo kompānijas finanšu stāvokli kompānijas pārstāve tā arī neatbildēja, vien norādīja, ka nauda atrodas vietējā kontā un iestādes par to esot informētas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt