Pavasara cēlienā mediķu novērtējums bija ļoti atšķirīgs. Piemēram, aprīlī Rīgas Austrumu slimnīcā diviem darbiniekiem piemaksas bija 50% no algas, piemaksājot vidēji 406 eiro, pārējiem – vidēji 144 eiro. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā piemaksas svārstījās no dažiem desmitiem eiro līdz 167 eiro, Cēsu klīnikā vidēji 107 eiro, bet, piemēram, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā vien 46 eiro, Siguldas slimnīcā – 18 eiro, savukārt Liepājas reģionālajā slimnīcā – pat tikai pieci eiro.
Šādas atšķirības izrietēja no Nacionālā veselības dienesta formulas – piemaksas procentus rēķināja, ņemot vērā tiešo saskari ar Covid-19 pacientu, neraugoties uz to, ka gatavošanās un piesardzības pasākumi jebkurā gadījumā bija jāievēro visas dežūras laikā.
Ar šādu pieeju rezervēto astoņu miljonu eiro vietā piemaksās iztērēti 5,6 miljoni. Bet detalizētās uzskaites dēļ arī pie tiem slimnīcas tika vien vasaras beigās, jo naudu pārskaitīja tikai pēc visu datu apkopošanas. Šī iemesla dēļ dažas slimnīcas, tostarp Daugavpils reģionālā slimnīca, riskēja piemaksas izmaksāt, vēl pirms saņemta nauda no Veselības ministrijas.
“Slimnīcām, līdz galam nepaspējot pārprofilēties, vēl klāt bija administratīvi jāpielāgojas, un mēs nezinājām, ko no mums gaidīs un ko no mums prasīs. Un pēc tam tas arī bija redzams no valsts institūciju puses, ka tika pieprasītas lietas, ko sākotnēji negaidījām,” atceras Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Līdzīgi jutušies arī citās slimnīcās, norādot, ka prasība uzskaitīt stundas un minūtes darbinieka kontaktam ar Covid-19 pacientu bijis nesamērīgs slogs. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs secina: “Es domāju, ka galvenais iemesls bija neticība slimnīcu vadītājiem, ka slimnīcu vadītāji nedod par saviem darbiniekiem patiesas ziņas, ka viņi grib saviem darbiniekiem vairāk naudas. Nu, tāda neticība.”
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns atzīst, ka ir lietas, kas jāuzlabo. Pavasarī bijusi pārāk birokrātiska pieeja, tāpēc tagad mainīts gan atbalsta lielums, lielākai daļai nosakot 50% kā iespējamo piemaksu, gan atviegloti aprēķini, neliekot tik detalizēti atskaitīties.
Uzņemšanas nodaļās strādājošajiem piemaksas būs neatkarīgi no tā, vai gadījies dežūras laikā kāds Covid-19 pacients, vai ne. “Mēs grasāmies iezīmēt arī robežas – ja strādā vismaz pusi mēneša, pusi slodzes ar šiem pacientiem, tad uzreiz pilnā apmērā izmaksās [piemaksas], ja mazāku daļu, tad gradēt šo piemaksu, bet neattiecināt tieši pret vienu nostrādātu stundu,” norādīja Ā.Kasparāns.
Šobrīd piemaksas mediķiem sola līdz gada beigām. Tiesa, finansējumu – nepilnus trīs miljonus eiro – valdība piešķīrusi tikai par oktobri. Pārējo piešķiršot nākamā gada sākumā – no neparedzēto gadījumu budžeta 2021. gadam. Veselības ministrijā nešaubās, ka šī nauda, lai gan nav iegrāmatota, būs pieejama, un to sola arī Finanšu ministrijā.
“Šeit vispār nav runas, ka šāds finansējums varētu nebūt, neviens pat neapspriež šādu situāciju. Janvārī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem mediķu piemaksām būs papildu līdzekļi,” uzsvēra Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. Visu naudu rezervēt jau tagad šī gada valsts budžetā nevarot, jo to izmaksā pēc fakta un Veselības ministrijai vajadzīgs laiks, lai apkopotu informāciju.
Tas gan nenozīmē, ka diskusijas par piemaksām ar nozari ir galā. Neatrisināts ir jautājums par piemaksu lielumu slimnīcu uzņemšanas nodaļās, jo lielajās slimnīcās tie ir 30%, bet mazākās – 20%. “To uzsvēra arī slimnīcu vadītāji, ka tā ir tāda neliela diskriminācija, ka, strādājot vienādos apstākļos šīs piemaksas uzņemšanas nodaļā ir dažādas,” norādīja J.Kalējs. Veselības ministrija šo sadalījumu varētu pārskatīt, taču vispirms gribot sagaidīt galīgo apkopojumu par darbu oktobrī.
