ĪSUMĀ:
- Latvijā vakcinēti daudz mazāk senioru nekā citās Eiropas valstīs.
- Tā vietā vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem apsteidzam Eiropas vidējo rādītāju.
- VM sola veicināt senioru vakcināciju.
- Zema vakcinācijas aptvere ir Latgalē, kur sola sūtīt papildspēkus.
- Arī mediķu personāla vidū Austrumu slimnīcā vakcinēto skaits varētu būt lielāks.
- Prognozes par vakcīnu piegādēm liecina, ka līdz vasaras vidum pilnībā vakcinēta būs trešdaļa iedzīvotāju, vismaz ar pirmo devu – puse.
Latvijā no 60 gadu vecuma gan ir vakcinēts lielāks cilvēku īpatsvars nekā citās grupās, taču uz kopējā fona tas ir nepietiekams. Eiropas valstīs vidēji līdz šai nedēļai bija izdevies vakcinēt gandrīz 75% cilvēku, kamēr pie mums – 30%. Vecuma grupā virs 80 gadiem no vidējā atpaliekam vēl vairāk – Eiropā vidēji ap 80%, Latvijā – zem 30%.
Lai veicinātu senioru vakcināciju, masu vakcinācijas centros no rītiem ieviesta senioru stunda, kad gados vecākie pie potes var tikt bez rindas. Tur sastaptie pensionāri atzina, ka līdz šim sastapušies ar dažādiem šķēršļiem – nav varējuši sazvanīt tālruni 8989, ģimenes ārsti nav vakcinējuši vai arī rinda pie tiem gara, kā arī trūcis informācijas, ko un kā darīt.
Iespējami ātras traucēkļu novēršanas vietā vakcinācijas organizētāji Latvijā raitākam tempam izvēlējās citu taktiku – vakcināciju atvērt visiem, tā dodot priekšroku tiem, kas spēja orientēties un ātrāk noreaģēt līdz galam nesakārtotajā sistēmā.
Tāpēc arī vakcinēto struktūra mums izskatās krietni citādāka nekā citās valstīs. Kamēr citur izteikti pasargāt izdevies tieši lielākajam riskam pakļautos gados vecākos ļaudis, Latvijā straujāk pie lielākas drošības tiek gados jaunākie, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem pat apsteidzot Eiropas vidējo rādītāju.
Veselības ministrijā nepietiekamo senioru vakcināciju gan sola veicināt. “Vienīgais patiešām apmierinošais līmenis būtu, ja mēs šajās vecuma grupās sasniedzam tā dēvēto pūļa imunitāti – 70% no mērķa grupas. Vecuma grupā, kas ir vakcinēti vislabāk – 70–79 – mēs esam pāri pusei no šī mērķa. Bet protams, jo vairāk, jo labāk. Jo vīruss vēl aizvien cirkulē un šajās grupās varbūtība smagi saslimt ir nesalīdzināmi lielāka,” atzīst veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").
Ministra ieskatā gan arī citu grupu vakcinācija netieši riska grupas pasargā.
Tiesa, arī kopumā ne visur veicas vienādi. Joprojām ļoti zema aptvere ir Latgalē. Maija vidū tur bija vakcinēti 12,2% iedzīvotāju vismaz no 16 gadu vecuma, kamēr, piemēram Rīgas reģionā un Kurzemē – virs 26%. Daugavpilī, kur ir vieni no zemākajiem rezultātiem, gan saka – tur, tāpat kā Latgalē kopumā, tā arī nav īsti jūtama solītā informēšanas kampaņa, kā arī problēmas ir ar resursiem, ne tikai motivāciju. Piemēram, masu vakcinācijas centrā strādā tie paši cilvēki, kas vakcinē izbraukumos.
Vakcinācijas koordinatore Daugavpilī Ilona Skrinda skaidro: “Ja viņi dodas pie guloša cilvēka, pie pieciem gulošiem cilvēkiem, viņiem paiet tikpat laika, cik masu vakcinācijas centrā apkalpotu 100–200 cilvēkus. Tāpat pie kolektīviem – ja viņi aizbrauc uz kolektīvu, kur ir 100 pieteikumi, tā ir visa diena. Viņi liek pretim, ka tajā pašā masu centrā viņi apkalpotu jau 400 cilvēkus. Tas arī ir tas lēnums.”
Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns atzīst, ka
šāda problēma ir, un no jūnija Latgalei tiks papildu vakcinētāju resursi un pakalpojuma sniedzējs jau atlasīts.
Vienlaikus tur norāda, ka tieši Latgalē gan joprojām lielāks resurss būtu liekams uz izbraukumiem, jo gluži vienkārši tur cilvēki ir mazāk mobili, pat ja masu vakcinācijas centri varētu strādāt pilnvērtīgi visu laiku.
Tā kā vakcinācijas aptvere kopumā vēl ir salīdzinoši neliela, arī saslimstības kopējo līmeni izteikti samazināt nav izdevies. Senioru vidū pēdējās nedēļās gadījumu skaits pat audzis, parādot nepietiekamo aptveri. Slimību profilakses un kontroles centrā gan saka – grupās, kur vakcinācijas līmenis ir izteikti augstāks – ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes centros, – ietekme ir vērojama.
Piemēram, pērnā gada beigās un šī gada sākumā ar ārstniecības iestādēm sasaistīto Covid-19 gadījumu īpatsvars bija gandrīz 17%, tagad – 1%. To apliecina arī pašās slimnīcās, kur personāls vairs gandrīz neslimo.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā gan neslēpj, ka arī iekšēji vakcinācija vēl būtu veicināma. No slimnīcas darbiniekiem vakcinējušies 60%. Ārstu grupā – 75%, bet sanitāri un māsu palīgi – ap 50%.
“Māsas un māsu palīgi vienmēr ir bijuši tuvākā kontaktā ar pacientiem, viņas vairāk ir slimojušas pirms tam. Līdz ar to mēs gaidām, ka viņas varēs atsākt vakcinēties. Un otrs, jāstrādā, protams, ir ar mums pašiem. Ir jāpārliecina, jo arī ārsti ir tā sauktie antivakseri, māsu palīgi ir antivakseri, kur ir grūti ieskaidrot būt saprātīgiem un atbildīgiem pret sevi, pret pacientiem, ar ko strādājam,” saka slimnīcas Infekciju uzraudzības nodaļas vadītājs Māris Liepiņš.
Austrumu slimnīcas darbinieki lokāli gan ir ļoti tuvu vispārējam mērķim – 70% aptverei. Sabiedrībā kopumā Eiropas valstīs līdz tam vēl patālu, Latvijai – vēl tālāk. Un lai to piepildītu, joprojām aktuāls būs arī pieejamais vakcīnu daudzums, ne tikai cilvēku gatavība vakcinēties. Tieši ar ierobežoto vakcīnu skaitu vakcinācijas organizētāji joprojām pamato, kāpēc katru dienu nemaz nestrādā visi masu vakcinācijas centri.
No vakcīnu piegāžu prognozēm izriet, ka, izlietojot līdz pēdējai vakcīnai, jebkurā gadījumā līdz vasaras vidum pilnībā vakcinēta būtu aptuveni trešdaļa iedzīvotāju, vismaz ar pirmo devu – puse.
Arī tādēļ īpašu uzmanību svarīgi pievērst tieši riska grupām, senioriem, kuriem vakcinācija ir būtiskāka, un vakcinēšanos padarīt pieejamāku. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka maijā, salīdzinot ar martu un aprīli, no jauna pēc Covid-19 vakcīnas nākuši arvien mazāk senioru un kopējā vakcinēto senioru skaitā lielākā daļa ir tie, kas nāk pēc otrās potes, tātad aptveri pēc būtības vakcinācijas līmeni šajā grupā daudz nepaplašina.
