De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Skaistumkopšana dīkstāves ēnā

Skaistumkopšana dīkstāves ēnā. Kā nozare sadzīvo ar liegumu strādāt?

Lai arī ar Covid-19 saistītos ierobežojumus valdība tagad sola pārskatīt 7. februārī, ņemot vērā saslimstības kritērijus, nav izslēgts, ka  arī tad pie agrākās dzīves neatgriezīsimies. LTV raidījums “De facto” ziņo, ka skaistumkopšanas nozarē, kurā ir pilnīga dīkstāve, strādājošie izjūt arvien lielāku spiedienu no klientiem pakalpojumu sniegt. Tam pretī – līdz šim nepilnīgais valsts atbalsts un neziņa, kad oficiāli varēs atsākt strādāt. Nozarē neslēpj – daļa darbojas ēnā. 

Tikmēr skaistumkopšanas speciālisti, kas aizliegumu ievēro, cer pēc iespējas drīzāk atsākt darbu, ievērojot drošības noteikumus. “Izlietnes ir divu metru attālumā.  Šeit kādreiz bija piecas darba vietas, no kurām saglabājušās ir tikai divas,” pārkārtotā salona lielāko zāli izrāda frizieris, SIA “House of Hair” radošais direktors Kristaps Slakters-Zvejsalnieks. Valdības lēmumiem Kristaps uzticoties un klientus neapkalpo. Šo laiku izmantojis, lai  izveidotu lietotni attālinātām mācībām bārddziņiem un atsaucis atmiņā savu aizraušanos ar ogli zīmēt portretus.  

Taču, dīkstāvei ieilgstot, biznesu, kura attīstībā iepriekš ieguldīti brīvie līdzekļi, uzturēt nevarēs.

“Nu, tagad sola tos 500 eiro, ar kuriem tā ka varētu izdzīvot to mēnesi. Bet priekš augoša uzņēmuma diemžēl divi, trīs mēneši var būt letāli. Vienu, divus mēnešus mēs varam izdzīvot ar 500 eiro, bet, ja tas turpināsies tālāk, diemžēl arī veiksmīgi uzņēmēji bankrotēs,” viņš secina. 

Līdz šī gada sākumam minimālais atbalsts turklāt nebija arī 500 eiro. Novembrī un decembrī vidējais vienam saņēmējam izmaksātais pabalsts skaistumkopšanas nozarē nebija lielāks par 300 eiro. Turklāt arī saņēma to tikai ap 1500 skaistumkopšanas speciālistu, kamēr tādas tiesības pēc Finanšu ministrijas ziņām būtu ap deviņiem tūkstošiem. 

Nozarē secina, ka daļa nevarēja izpildīt formālos kritērijus, bet daļa neredzēja tam jēgu pēc pavasarī piedzīvotā atteikuma vai prasības izmaksāto atdot atpakaļ.

Arī aprēķins nelikās taisnīgs.

Kosmetoloģe, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte kā patentmaksātāja par novembri saņēma 293 eiro, no kuriem jāatskaita jau par to mēnesi iepriekš samaksātā 100 eiro patentmaksa. 

Pēc “De facto” lūguma sagatavotie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka skaistumkopšanas nozarē līdz janvāra pirmās nedēļas beigām dīkstāves pabalstos un subsīdijās  bija izmaksāts pusotrs miljons eiro. Par novembri vidējais pabalstu apmērs bija  no 245 eiro (pašnodarbinātajiem) līdz 293 (patentmaksātājiem), decembrī – 195 (pašnodarbinātajiem) līdz 228 eiro (patentmaksātājiem), par janvāri – ap 450 (pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem). 

Pēc nozaru asociāciju saceltās trauksmes atbalsta piešķiršanu valdība laboja, palielinot ne tikai summu, bet arī atvieglojot birokrātiju. Tomēr tas ir tikai īstermiņa risinājums.  “Šis atbalsts palīdz pabarot bērnus un dzīvošanai, kam ir nepieciešamā nauda, bet tas neatrisina jautājumu par telpu uzturēšanu, telpu īri, materiāliem, kas iet bojā,” saka S.Ulberte. 

Skaidrojot zemās atbalsta summas, tostarp skaistumkopšanā,  VID norāda, ka lielāki pabalsti nepienācās, jo tos aprēķina pēc valdībā lemtā, pamatā piesaistot sociālajām iemaksām, kuras līdz šim daudziem bijušas zemas. “Un šobrīd, paceļot [minimālo pabalstu] no 330 uz 500 eiro, palielināsies izmaksātās summas. Un tas ir galvenais [nelielo pabalstu] iemesls, ka iepriekšējie ienākumi, deklarētie ienākumi ir bijuši mazi,” norāda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. 

Izvēlēto aprēķinu tieši pret algām, nevis citiem izdevumiem,  aizstāv gan VID, gan  Finanšu ministrijā.

Tas esot vienkāršākais veids, kā pabalstus aprēķināt, lai tie pēc iespējas ātrāk nonāk pie saņēmējiem. Finanšu ministrs Jānis Reirs (''Jaunā Vienotība'') norāda: “Mēs nevienam nevaram kompensēt pilnībā visu. Tāpat arī uzņēmējiem – mēs nevaram peļņu kompensēt. Mēs kompensējam, lai viņi varēt uzturēt savu darbību tad, kad noņems ierobežojumus, tad, kad sāksies bizness, lai varētu turpināt strādāt ar pelņu un sniegt pakalpojumus. Bet tas nevienai valstij nav izdevies – kompensēt visus pasākums.”

Darbības atjaunošana gan ir otrs sāpīgais nozares jautājums.  Pagaidām  nav skaidrības, kādi būs noteikumi tās atjaunošanai. Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone atzīst, ka solījumu vai skaidru kritēriju, kā notiks atvēršana, no valdības puses nav. “Arī tajās sarunās, kad mēs runājām, neviens šādus datumus pat nepiemin, šādus kritērijus nemin. Dzīvot ar ilgstošu neskaidrību – tas arī ir tas, kas dzen izmisumā,” viņa saka. 

Asociācijas, kas strādājušas, lai nozari pēc iespējas izvestu no ēnas, bažījas, ka  neoficiālā daļa palielināsies.  “Ir spiediens ir no otras puses.  Klienti paši zvana, paši meklē, interesējas. Un, ja viņiem šie pakalpojumi ir vajadzīgi, viņi vienalga kaut kur centīsies šos pakalpojumus dabūt,” secina R.Reinsone.  

To, ka klientu interese arvien aug, apliecina arī citi, un meklējumi arvien biežāk manāmi arī sociālajos medijos.

“Un, ja to nevar darīt šeit profesionāli, ar dezinfekcijas zonu, ar darba instrumentu komplektiem, ar piespiedu ventilāciju un visiem vīrusu filtriem, tad cilvēki ies pa mājām. Un cik droši tas ir?  Tas notiek, tas ir neizbēgami,” piebilst K.Slakters-Zvejsalnieks. 

Valdībā pakalpojumu sniedzējiem nedod cerību, ka darbību varētu atsākt, kamēr būtiski nav kritusies saslimstība ar Covid-19. Ekonomikas ministrijā gan atzīst neoficiālo pakalpojumu risku  un to, ka tas varētu saglabāties arī pēc ierobežojumu atcelšanas. “Tieši tā iemesla dēļ, ka tad jau tev krājas pārkāpumi. Tā ka šeit būs noteikti jādomā. (..) Tur, kur mēs esam iegrūduši ēnā  uzņēmumus, šī problēma viņiem ir barjera, lai izietu ārā,'' atzīst Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.  Kā oficiālo nozares darbību atjaunos, plāni vēl  top vienlaikus ar diskusijām par klientu apkalpošanā iesaistīto vakcinēšanu pret Covid-19. Atšķirībā no aizvēršanas, kad manikīra speciālistiem, frizieriem un kosmetologiem noteikumi atšķīrās, zaļā gaisma tikšot dota pēc vienotiem principiem. “Es domāju, ka visai skaistumkopšanas  nozarei būs vienā laikā atvēršana,” spriež Ekonomikas ministrijā. 
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt