Ideja gardai uzkodai! Izmēģiniet!
Autora ziņas
Pārvērst hobiju biznesā – par to droši vien sapņo daudzi. Bet tikmēr citi vienkārši dara un attopas brīdī, kad tas nemanot jau ir noticis. Ar tieši tik sirsnīgu pieticību par sava biznesa pirmsākumiem stāsta arī Ronalds no "Burka & Ledus". Mēs viņu atradām pavisam nejauši – draugi, kuri bija paviesojušies Ronalda saimniecībā, uzreiz pēc ekskursijas zvanīja mums un teica – klau, ir viena vieta, uz kuru jums nākamajā "Ralfs gatavo" sezonā noteikti jāaizbrauc. Un tieši to mēs arī darījām.
"Neviens taču nav teicis, ka picai jābūt apaļai. Ja gribi – taisi trīsstūri, sirsniņu vai mašīnu!" – ar tik atvērtu prātu, radošu atmosfēru un bērniem draudzīgu pieeju sākas mūsu piedzīvojums picu gatavošanas meistarklasē Rāmkalnos. Tiesa gan – Martins uzreiz tā aizraujas ar mīklas bumbiņu gatavošanas procesu, ka par ieceri – izveidot savai picai īpašu formu – brīdī, kad līdz tam nonākam, jau ir aizmirsis.
"Kad mēs augām…" – šķiet, šo leģendāro frāzi vismaz reizi mūžā izrunā ikviens vecāks. Varbūt kā joku, varbūt kā daļu no morāles, vai varbūt – kā ievadu kādam foršam stāstam, kuru bērni pēc tam prasa atkārtot vēl un vēl. Un tieši tā sākās mūsu ceļš uz "Ralfs gatavo" ekskursiju "Kārums" ražotnē. Jo kādā dienā, kad bijām ceļā no skolas uz treniņiem, ieskrienot veikalā, ļāvām bērniem izvēlēties katram vienu našķi. Un, kad abi izvēlējās klasiskos "Kārums" sieriņus, teicām, ka šis gardums bija jau tajos laikos, kad mēs augām. Puikām tas bija liels pārsteigums, jo, tā kā esam stāstījuši, ka mūsu bērnībā nebija mobilo telefonu, tad brīžiem viņiem šķiet, ka mums nebija nekā – ne mašīnu, ne elektrības, nemaz nerunājot par našķiem. Tieši tajā brīdī arī tapa skaidrs, ka nākamajā "Ralfs gatavo" sezonā mums jādodas uz "Kārums" ražotni.
Filmējot bērnu kulinārijas raidījumu "Ralfs gatavo", esmu pieradusi uz visiem Latvijā ražotās pārtikas iepakojumiem skatīties ar pastiprinātu interesi, paturot prātā domu, ka vienmēr priekšā ir jaunā sezona, kurai atkal vajadzēs idejas – pie kā aizbraukt ciemos. Tāpēc brīdī, kad Ziemassvētku "laimes akā" manās rokās nonāca dažādi našķi ar uzrakstu "Mītavas Čiekurs", uzreiz sajutu potenciālu gana netipiskam un tieši tāpēc – interesantam piedzīvojumam. Un tad jau atlika vien noskaidrot, vai čiekuru pazinēji būtu gatavi uzņemt pie sevis divus ne pārāk paklausīgus, bet visnotaļ foršus un zinātkārus pavārmākslas entuziastus.
"Nu ko, izskatās, ka mēs padzīvosim zaļi!" – teica Martins, kad atgriezāmies mājās no kārtējās "Ralfs gatavo" ekskursijas un uz virtuves letes skaisti sarindojām visus Baibas līdzi sadotos zaļumus. Un, lai gan man nekad nav bijis iemesla sūdzēties, ka maniem bērniem negaršo dārzeņi vai ka man viņi uz salātu ēšanu būtu kaut kā īpaši jāpierunā, pēc šī brauciena patiešām bija sajūta, ka tik veselīgi (īpaši ziemas periodā) neesam ēduši vēl nekad.