Veģetārai virtuvei ir nepieciešama nedaudz citāda gatavošana, un par to nav daudz zināšanu un priekšstatu, jo latvieši ir piemirsuši savas veģetārās tradīcijas.
Atteikšanās no dzīvnieku valsts produktiem ne visiem nozīmē arī līdzīgas aizvietojošas garšas meklējumus.
Izvēloties veģetāru virtuvi, dārzeņi kļūst par pamatēdienu. Veikalā vajadzētu atcerēties noiet gar pupiņu plauktu, vēl paņemt riekstiņus un sēklas, dažādus dārzeņus un augļus, kā arī graudaugu produktus.
Dārzeņus nevis ilgi vāra ūdenī, bet ātri apcep pāris minūtes, norāda uztura zinātniece Eva Kataja.
Lai ātri apceptu blīvākus dārzeņus - burkānu vai kāli, vajag sagriezt tos plānās šķēlītēs, padomu sniedz Dita Lase.
Mazāk populāro rāceņu un kāļu pagatavošanā var izmantot jebkuras kartupeļu un ķirbju receptes. Kāli var izcept cepeškrāsnī ar ķimenēm vai melnsēklīti (nigellu).
Sasmalcināti dārzeņi kļūst saldāki – var pamēģināt izvārīt zupu ar burkāniem kubiņos un zupu ar burkāniem plānās šķēlītēs, tā tiks iegūtas divas dažādas zupas. Taču jāatceras, ka ilgstoši vārot, dārzeņos samazinās vitamīnu daudzums.
Izslēdzot gaļu no ēdienkartes vai izvēloties vegānisku uzturu, papildus ir jālieto B12 vitamīns. Dzelzi un olbaltumvielas var uzņemt ar veģetāru un vegānu uzturu.
Pēdējās desmitgades nemainīgi populārākie Latvijas pamatēdieni ir gaļa, piens, maize un kartupeļi. Būtu nepieciešams uzturā palielināt dārzeņu daudzumu, piemēram, dažādu veidu pupiņas.
Taču jāatceras, ka ne viss veģetārais ir veselīgs. Neviens neapstrīdēs, ka arī čipsi un kola ir veģetāri, tomēr ne veselīgi, norāda uztura speciāliste Dita Lase. Tāpēc ieteicami pašgatavoti čipsi, kurus grauzt kā kārumus.
Daudz labu ideju, kā efektīvi izmantot dažādus produktus, var mācīties no svaigēdājiem, taču novērots, ka šī mode mazinās, jo cilvēki sapratuši, ka ar dārzeņiem vien nav iespējams uzņemt visu organismam nepieciešamo.
