Ēku siltināšanas jomā pēdējos gados vērojami uzlabojumi, stāsta arhitekte Anda Kursiša. Viņa novērojusi, ka šovasar Valmierā turpinās daudzdzīvokļu māju siltināšanas process, kas nozīmē lielāku energoefektivitāti ziemas mēnešos. Galvaspilsētā siltināšanu ir grūtāk pamanīt, šo procesu cer iekustināt ar Eiropas Savienības programmu, kas rudenī, visticamāk, atsāksies.
Latvijā obligāta ir tikai siltināšana ēku ārpusē, iekšpusē ēku siltināšanas sistēmu renovācija nav obligāta.
Tas var novest pie tā, ka māja pēc renovācijas var sasniegt mazāku enerģijas ekonomijas rādītāju, nekā gribēts. Arī gadījumā, ja siltināšanas sistēmas tikušas renovētas, iedzīvotājiem ar tām ir jāmāk apieties, taču pārsvarā cilvēku zināšanas aprobežojas ar mājas termostata pagriešanu uz maksimumu, kas nebūt nav pareizi un noved pie siltumenerģijas izšķiešanas.
Pēc dārgās ēku siltināšanas bieži vien ekonomija nav tik liela, kā cerēts, jo arī apkures tīkli un inženiersistēmas ir nolietojušās un atjaunojamas.
Ļoti iespējams, ka vēlā rudenī atsāksies Eiropas Savienības programma, kas finansē ēku siltināšanu. Tas nozīmē, ka būs iespējams siltināt ēkas, nozīmīgu daļu no izdevumiem smeļoties Eiropas struktūrfondos fondos. Šo iespēju vajag izmantot pēc iespējas pilnvērtīgāk, taču bieži vien problēmas veidojas lielās daudzdzīvokļu mājās, kur atšķiras iedzīvotāju ienākumu līmenis un iespējas piedalīties māju siltināšanā.
Atšķirīgs ir arī iedzīvotāju viedoklis par komforta līmeni un nepieciešamo temperatūru telpās. Vieni ir gatavi ietaupīt un ērti jūtas +18..19 grādos, citiem vajadzīgs 25 grādu siltums, kas ziemas mēnešos prasa lielākus maksājumus. Juridiski jāņem vērā visu iedzīvotāju intereses, taču bieži vien gadās, ka mājas iemītnieki nav apmācīti lietot radiatoru regulēšanas iespējas.
Ir cilvēki, kuri lieto tikai divas termostata pozīcijas - maksimumu un minimumu.
Iekštelpu klimats ir ļoti svarīgs arī veselības nodrošināšanai. Šeit svarīga ir ne tikai siltināšana, bet arī ventilācijas sistēmas, kas bieži tiek aizmirstas, renovējot mājas. Nepietiekama vēdināšana veido neatbilstošu gaisa mitrumu un veicina sēnīšu veidošanos. Nekvalitatīva ventilācijas sistēma veicina elpošanas ceļu slimības un bronhiālās astmas rašanos.
Pieļaujams, ka ar laiku tiks ieviesta ēku siltināšanas uzraudzība, lai vieglāk uzturētu nozari un novērstu līdzekļu nelietderīgu izlietojumu, par kuriem iedzīvotājiem jāmaksā desmitiem gadu.
Latvijas Radio raidījuma "Kā labāk dzīvot" viss raidījuma ieraksts, kurā apkures sistēmu izstrādātājuzņēmuma "TA Hydronics" tehniskais un biznesa vadītājs Latvijā Andris Avots un biedrības "Passive House Latvija" valdes priekšsēdētāja, arhitekte Anda Kursiša dalījās savā pieredzē ēku siltināšanas jautājumos.
