Nepareizs uzturs un mazkustīgums ir tikai redzamākie no iemesliem, kāpēc Latvijā mirstība no insulta ir tik liela. Par to, vai insults draud, ir jādomā pirms saslimšanas. Ir jāapzinās riski un veselības traucējumi, kas var izraisīt insultu.
Latvijas Radio raidījuma "Kā labāk dzīvot" studijā Latvijas Kardiologu biedrības prezidents profesors Andrejs Ērglis, Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja un Neirologu biedrības valdes priekšsēdētāja, medicīnas doktore Evija Miglāne un pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa runā par cīņu ar insultu.
Jaunākais insulta slimnieks bijis 35 gadus vecs, kas liecina par situācijas nopietnību.
Sirds veselību iespējams uzlabot arī sportojot, un kardiologi ir pamanījuši, ka aktīvs dzīves veids pēdējā laikā kļuvis populārāks.
Latvijā ir vairāki desmiti tūkstošu licencētu sportistu. Šī licence ļauj cilvēkiem, sākot no bērniem līdz pat senioru vecumam piedalīties Latvijas čempionātos un dažādos citos gan augstāku, gan zemāku līmeņu sporta sarīkojumos. Tam vēl pieskaitot arī pārējos fizisko aktivitāšu cienītājus, tiek lēsts, ka apmēram 200 - 250 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm.
Tiesa, tā ir tikai neliela daļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem arī vajadzētu kustēties vismaz reizi nedēļā.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, medicīnas doktors Gustavs Latkovskis un sporta ārsts Juris Krievkalns Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāsta par fiziskajām aktivitātēm, lai uzlabotu sirds veselību un mazinātu insulta risku.
Ārsti iesaka domāt par sirds veselību, trenējot tās spēku un izturību. Katram pašam ir jāizvēlas savas fiziskās aktivitātes. Tās samazina ne tikai tauku daudzumu organismā, bet arī stresa līmeni. Aktīvs dzīves veids normalizē asinsspiedienu un stiprina visu asinsrites sistēmu. Reizēm ārsti depresijas ārstēšanai iesaka aktivitātes svaigā gaisā.
Ja aizraujas ar sportošanu, tad izvēlē par labu vienam vai otram sporta veidam priekšroka dodama tam, kurš pašam vislabāk padodas un patīk.
Tā var būt vienkārša pastaiga, velobraukšana, nūjošana, peldēšana, skriešana vai skriduļslidošana.
Vispārējo veselības stāvoklī uzlabo arī vingrošana, jogas nodarbības, pilates, taču jāatceras, ka tās netrenē sirdi. Ārsti arī iesaka saprast, kad fiziskai aktivitātei ir mērena slodze un kad tā kļūst jau intensīva. Lai nepārspīlētu ar sportošanu, speciālisti atgādina, ka
pakāpenības princips joprojām nav atcelts.
