Uztura bagātinātāju reklāmas maldina patērētājus

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, kuri nenovērš saslimšanu un neārstē slimības. Latvijā drīkst izplatīt tikai Pārtikas un veterinārā dienestā (PVD) reģistrētus produktus, taču pat tā atzīšana par drošu nenozīmē, ka tas ir derīgs jebkuram. Tāpat kā lietojot bezrecepšu zāles, arī pirms uztura bagātinātāju lietošanas jākonsultējas ar ārstu.

Uztura bagātinātāji paredzēti parastās diētas papildināšanai, to sastāvā parasti ir koncentrēti vitamīni, minerālvielas, augi, aminoskābes, fermenti, metabolīti un baktērijas ar speciālu uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi. Uztura bagātinātāji var saturēt ievu lapas, diļļu lakstus, bērzu pumpurus, aveņu ogas, ķimeņu sēklas, mārrutka saknes, viršu ziedus, karnitīnu, tirazīnu, glutamīnu, papaīnu, amilāzi un daudz citu specifisku vielu.

Uz uztura bagātinātāju iepakojuma jābūt norādei "Uztura bagātinātājs", kā arī aizliegts rakstīt, ka tas pozitīvi ietekmē cilvēka veselību. Nedrīkst norādīt, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu.

Lai reģistrētu uztura bagātinātājus, uzņēmējam ir jāiesniedz dažādi dokumenti, kas raksturo produktu, tā sastāvu, ietekmi uz cilvēka organismu. Ja uztura bagātinātājs ir ražots kādā no trešajām valstīm, tad iesniedzamo dokumentu un apliecinājumu saraksts ir vēl garāks.

Šie pārtikas produkti satur aktīvās vielas, kas uz organismu iedarbojas dažādi, tāpēc jābūt piesardzīgiem, lietojot uztura bagātinātājus. Īpaši jāuzmanās bērniem, gados vecākiem cilvēkiem, hronisku slimību pacientiem, grūtniecēm un jaunajām māmiņām, brīdina PVD.

Pat tāds zināms uztura bagātinātājs kā zivju eļļa var nodarīt ļaunumu atsvišķu cilvēku veselībai, kas nozīmē, ka nepieciešama nopietna izvērtēšana par nepieciešamību lietot populārus un reklamētus produktus. Organisms pats spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem un pat grūtniecības laikā ieteikto kalciju var pats atrast sabalansētā pārtikā, Latvijas Radio raidījumam "Kā labāk dzīvot" norāda klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa un dietoloģe Laila Meija.

Taču reizēm grūtnieces organisms pats nespēj uzsūkt nepieciešamo kalcija daudzumu un tad būtu pieļaujama uztura bagātinātāju lietošana. Speciālistes arī piekrīt, ka sportisti ar pārtiku nespēj uzņemt visas nepieciešamās minerālvielas un atjaunoties pēc intensīviem treniņiem, tāpēc maratonistiem vajadzētu lietot papildu uzturu.

Paradokss uztura bagātinātāju lietošanā ir to dārdzība kombinācijā ar cilvēkiem, kuri tos var atļauties lietot. Viņiem parasti uzturs ir pietiekami sabalansēts, salīdzinot ar bezpajumtniekiem, kuri vienīgie varētu būt pilntiesīgi šo vielu lietotāji.

Raidījumam "Kā labāk dzīvot" izdevās noskaidrot, ka pat greipfrūtu sula atsevišķos gadījumos var negatīvi iedarboties, to lietojot kopā ar ārsta izrakstītiem medikamentiem, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem, iegādājoties uztura bagātinātājus. Speciālisti neiesaka pirkt uztura bagātinātājus, uz kuru iepakojuma rakstīts, ka tie paredzēti profilaktiskiem nolūkiem vai veselības uzlabošanai. Šādiem produktiem, visticamāk, nebūs saņemtas izpaltīšanas atļaujas no PVD.

.

Latvijas Radio raidījuma "Kā labāk dzīvot" ieraksts, kurā piedalījās klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa un Latvijas Uztura zinātnes speciālistu biedrības valdes priekšsēdētāja, ārste-dietoloģe Laila Meija. Raidījumā pētīta arī situācija uztura bagātinātāju interneta tirdzniecībā, kuru ir samērā grūti kontrolēt un kurā bieži tiek piedāvātas veselībai bīstamas vielas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti