France savu ikdienu pavada Latvijas laukos, divvientulībā ar datoru un internetu. Tā ir tapušas stundām ilgi maketētās bildes. No tā arī izstādes nosaukums “Le Solitaire” jeb vientuļnieks, kas no rītdienas būs skatāma galerijā RIXC.
“Šī darbu sērija arī būs redzama izstādē par dažādām lietām kas paliek pāri pēc attiecībām.. tas tāds personisks darbs,” komentē pati māksliniece.
„Studiju laikā mums tika piedāvātas daudz dažādas iespējas, kad es sastapos ar 3D, tad sapratu, ka tas ir tas īstais, ar ko es gribu strādāt arī turpmāk,” – Santa France stāsta par savu izvēli, studējot Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmā. Pēc studiju beigšanas viņa ļoti aizrautīgi darbojusies digitālajā mākslā, un, liels prieks, protams, bijis, kad viņas darbus pamanījis Vācijas dizaina žurnāls „Form”, un ne tikai nopublicējis žurnālā, bet arī pasūtījis Santai izveidot ilustrāciju žurnāla vākam:
„Viņi mani atrada internetā, kā jau tas šobrīd notiek. Es savā klusībā taisīju darbus un publicēju internetā, un tad arī pie tā nonācu, ka mani atrada. Tā kā pirmie augļi manam darbam ir”.
Par augļiem Santa France uzskata arī iespēju izveidot savu izstādi RIXC galerijā, kur skatāma izlase no viņas pēdējo divu gadu veikuma, tostarp, Vācijas žurnāla pasūtītais darbs, kas iekļaujas sērijā „Interjeri”.
Sērija ataino ļoti personiskas izjūtas, kas māksliniecei saistās ar dažādiem interjeriem, sākot no vidusskolas sporta zāles un peldbaseina un beidzot ar pašu modernāko mikrodzīvokli.
Vēl personiskāka ir otra darbu sērija, kas saucas „Pārpalikumi”, un ir savdabīgas klusās dabas, kurās ļoti estetizētā veidā redzamas dažādas lietiņas, kas paliek pāri pēc divu cilvēku attiecību beigām – saraudāta salvete, kreļļu virtenes pērlīte, matu sprādzīte, kas ir it kā nenozīmīgi sīkumi, bet glabā ļoti svarīgas atmiņas:
„Es domāju, skatītājs šos darbus tāpat var baudīt, bet es esmu varbūt vienīgā, kas saprot to nozīmi līdz galam”.
Izstādei dotais nosaukums „Le Solitaire” franču valodā nozīmē gan „vientuļnieks”, gan kāršu spēli – pasjansu, un šis nosaukums ir kā laba metafora tam, kā mākslinieki strādā digitālajā vidē:
„Kā metafora tam, kā tu vienatnē strādā ar datoru, jo šī kāršu spēle arī ir tāda, ko spēlē viens pats, liekot kārtis, kamēr saliek visas kombinācijas. Bet es strādāju ar 3D programmatūru un veidoju dažādas ilustrācijas un kompozīcijas, kurās arī kārtoju objektus, kamēr es pati esmu apmierināta un kamēr ir gatavs. Tā kā tas process ir līdzīgs, un man likās, ka tas labi raksturo šo izstādi”.
Izstādes kurators un savulaik arī Santas pedagogs Raitis Šmits – jaunās mākslinieces veikumu raksturo kā kvalitatīvu un daudz sološu arī nākotnei:
„Es esmu ieintriģēts tajā, kā viņa darbojas, jo kopš viņa beidza skolu, ir pagājuši jau vairāki gadi, un es par šiem darbiem uzzināju salīdzinoši nesen un biju patīkami pārsteigts, tādēļ domāju, ka arī nākotnē būtu interesanti kaut ko jaunu sagaidīt no viņas.Tās tēmas, ko Santa risina ir interesantas un saprotamas, un izpildījums, manuprāt, ir galēji estetizēts, līdz ar to viņa balansē uz naža asmens starp konceptu un pārestetizētu izpildījumu, un tas arī ir interesants aspekts, jo tajā var atrast zināmu ironijas devu”.
“Darbi ir galēji estetizēti. 3D jau arī iet uz šo hiperreālismu. (..) Man patīk ironija, kas ir šajos darbos,” piezīmē izstādes “Le Solitaire” kurators Raitis Šmits.
Te ir klusās dabas, tukšas un ledainas telpas, stilizēta sadzīves tehnika, kas tā vien gaida dzīva cilvēka pieskārienu. Tomēr ne visi mākslinieces darbi ir vēsi un statiski.
“Šis būs viens tīkla mākslas darbs, kas skatāms izstādē. Tas veidots no spamiem, kas tiek ievietoti pornogrāfiskos blogos. (..) Man tas nešķiet šokējoši vai kā ziņojums sabiedrībai, ka pornogāfija ir slikta. Drīzāk, cik tas ir smieklīgi.. spēlējas ar cilvēciskām jūtām,” norāda France.
Viņa savai mākslai ir atradusi visplašāko izstāžu zāli – globālo tīmekli. Neskatoties uz to, 12 no viņas darbiem ir izkāpuši no interneta un pārnesti uz izdrukām, lai taustāmā veidā līdz 2.sweptembrim būtu skatāmi galerijā RIXC.
