Ārpus Rīgas

Valmieras un Cēsu pašvaldības dzīvokļu trūkumu risina pašu spēkiem

Ārpus Rīgas

''Zemgales Ziņu'' galvenā redaktore Agnese Leiburga par Jelgavas sabiedrisko transportu

Ieceri par karavīru skaita palielināšanu Latgalē iedzīvotāji vērtē dažādi

Ieceri par Bruņoto spēku apakšvienībām Latgalē vietējie iedzīvotāji vērtē pretrunīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ar mērķi uzlabot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reaģēšanas spējas un nodrošināt efektīvu visaptverošu valsts aizsardzību, veido pastāvīgu bruņoto spēku apakšvienību Latgalē. Profesionālā dienesta kaujas atbalsta apakšvienību plāno izvietot Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos. Vietējo iedzīvotāju viedokļi par karavīru skaita palielināšanu Latgalē atšķiras.

Aizsardzības ministrija saņemto valdības uzdevumu - izveidot pastāvīgu Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību Latgalē apņēmusies izpildīt līdz 2018.gada novembrim. Bruņoto spēku vienību plānots izvietot Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos.

Vietējie iedzīvotāji dažādi vērtē ieceri palielināt karavīru klātbūtni reģionā.

“Viņi jau mums netraucē. Es domāju, ka neapdraud tādā ziņā, ka man te pa galvu neviens vakarā  nesitīs, bet armija… Kā bija tas teiciens - kurš nebaro savu armiju, tas baro svešu armiju,” Rēzeknē sastaptais Sandris apdraudēts nejūtas, tomēr arī par armijas paplašināšanu Latgalē neiebilst. Arī kāda Preiļu iedzīvotāja uzskata, ka Latvijas armijai ir jābūt stiprai, un karavīru skaita palielināšana Latgalē ir nepieciešama.

Tomēr lielākā daļa uzrunāto iedzīvotāju Rēzeknē, Daugavpilī un Preiļos jūtas droši un nepieciešamību armijas skaitliskā sastāva palielināšanā Latgalē nesaskata.

“Es uzskatu, ka Latgalē ir mierīgi un nekādus karavīrus te nevajag. Jau pietika ar to filmu, kuru rādīja, laikam gribēja izprovocēt, bet nebūs te nekā tāda. Man šķiet, ka kādam vienkārši nav ko darīt,” tā daugavpilietis Aleksandrs.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube jaunas apakšvienības izveidošanu Latgales reģionā pamato gan ar Latvijas pašaizsardzības spēju stiprināšanu, gan sociālās spriedzes mazināšanu Latgalē: “Pirmkārt, uzlabot un stiprināt mūsu kaujas gatavību īpaši Latvijas austrumu reģionā, bet es gribētu piebilst arī, ka ne tikai krīzes un kara gadījumos, bet īpaši svarīgi arī sniegt spēcīgu atbalstu Iekšlietu ministrijas struktūrām sadarbībā gan ar Robežsardzi, gan ar Valsts policiju, ja tāda nepieciešamība būtu.”

Šobrīd notiek pieteikšanās dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos. Dienestam jaunizveidotajā armijas vienībā var pieteikties vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 39 gadiem, tomēr kandidātiem jāatbilst noteiktām prasībām, piemēram, jābūt vismaz pamatizglītībai, jāpārzina valsts valoda, jābūt Latvijas Republikas pilsonim. Tāpat karavīri pēc darba dienas beigām varēs doties mājup.

Raimonds Graube atklāj, ka pagaidām speciālu infrastruktūru jauno apakšvienību uzturēšanai Latgalē nav plānots būvēt, jo jaunās vienības tiks izvietotas uz jau pastāvošās Zemessardzes bataljonu bāzes.

“Vienības uzdevumi tādi paši kā jebkurai sauszemes spēku vienībai ar savu specializāciju, spējas veikt sauszemes operācijas tiks arī pastiprinātas ar atsevišķām spējām kā, piemēram, pretgaisa aizsardzības elementi, tādējādi panākot, ka šī ir ātrās reaģēšanas vienība šajā reģionā, kas spējīga reaģēt uz jebkuriem konvenciāliem draudiem,” stāsta Raimonds Graube.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube  uzsver, ka interese par jauno profesionālā dienesta apakšvienību ir liela. Šobrīd pieteikusies vairāk kā puse no nepieciešamā rekrutējamo skaita.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti