Sašūt kleitu, sadziedāties, sastapt ārstu un pagastvečus – Salnavas kultūras namā dzīve kūsā

Dzīvi un sadzīvi kopumā 700 pagasta iedzīvotājiem Salnavā nodrošina dažas ēkas pagasta centrā - skola, divi veikali, baznīca un, protams, kultūras nams. Tieši kultūras nams ir daudzfunkcionālākais, tāpēc, iespējams, svarīgākais. Vietējie iedzīvotāji tur nāk ne vien pēc kultūras, bet tur atrodas arī vietējā pagasta pārvalde, tur var saņemt ārsta konsultāciju, uzšūt jaunu kleitu, kā arī saposties pasākumam kosmetologa kabinetā.

Salnava ir viens no kopumā pieciem Kārsavas novada pagastiem. Apdzīvota vieta valsts galējā austrumu pierobežā, ko ar novada centru Kārsavu savieno salīdzinoši nesen asfaltēts līkumots desmit kilometrus garš ceļa posms. Līdz tuvāk esošajām lielākajām pilsētām Rēzeknei un Ludzai vietējiem  jāmēro 40 - 50 kilometri, bet līdz galvaspilsētai ir nepilnu četru stundu brauciens. Sabiedriskais transports uz Salnavu kursē vien reizi nedēļā.

Tautas nams un pagasta pārvalde

“Te mums pirmajā stāvā ir arī feldšeru vecmāšu punkts, kur katru dienu pieņem feldšere un katru nedēļu pieņem arī ģimenes ārste Agnese Skrule, bet divas reizes mēnesī pieņem ģimenes ārste Anita Vorkale. Tā ka vietējiem iedzīvotājiem ir iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt tepat uz vietas,” stāsta Salnavas pagasta pārvaldniece Anna Gabrāne.

Viņa izrāda pirms 45 gadiem vēl padomju laikos celto tipveida ēku, kas, pateicoties Eiropas fondu līdzekļu piesaistei un pašvaldībai, nu izremontēts un atguvis savu otro elpu. Pagasta administrācija iekārtojusies ēkas otrajā stāvā.

“Te mums ir arī  bibliotēka, kasierīte. Mums ir sociālais darbinieks, kas izsniedz arī pakas trūcīgajiem iedzīvotājiem. Tad mums ir šūšanas darbnīca, tālāk lauksaimnieku kabinets, kur ir gan lopkopības pārraugs, gan arī veterinārārste. Tas ir ļoti ērti, jo apkure mums ir viena visiem - gan tautas nams, gan pagasta pārvalde kopā,” stāsta Gabrāne.

Par Salnavas tautas nama saimnieku pavisam noteikti šobrīd uzskatāms arī Klubņiks - rudais runcis šeit pieklīdis pirms vairākiem gadiem un nu ir īsts aktieris, viņš prot ierasties īstajā laikā un izklaidēt ciemiņus. Viņam atļauts uzturēties nama visās telpās. 

Latvijas Radio Klubņiks sagaida ar īpašu cienastu – paša nomedītu peli. 

Ciematā Klubņiks ir īpaša kaķa statusā, jo pirms kāda laika neviena nemanīts kopā ar skolēniem autobusā aizbraucis uz deju skati uz 40 kilomentru attālo Ludzu un tur pazudis. Kaķi salnavieši meklējuši vairākas dienas. Un atraduši. Tagad viņš atkal saimnieko Salnavas kultūras namā un nereti iegriežas arī bibliotēkā, kas iekārtota nama otrajā stāvā.

Vienā diegā savērti

Bibliotēkas vadītāja Veronika Zelča te strādā jau 40 gadus. Viņa neslēpj -  laika gaitā viss ir mainījies un kādreiz lielais grāmatu lasītāju pulks šobrīd stipri sarucis.

Daudzi salnavieši dzīvo ārzemēs un, dzimto pusi apciemojot, bibliotēkā iegriežas vien izprintēt lidmašīnas biļetes lidojumam atpakaļ.

Cenšoties  noturēt tautiešus no aizbraukšanas, kā arī lai radītu, kā paši saka, cilvēcīgus apstākļus savā ciematā, vietējā kultūras namā darbojas arī aktīvāko salnaviešu biedrība “Kūzuls”. Tas, no latgaliešu valodas tulkojot, nozīmē "bišu strops". Kā stāsta tā vadītāja Anna Danča, ar biedrības palīdzību tiek īstenotas dažādas idejas, piesaistīts arī Eiropas fondu finansējums.

“Mēs esam vienā diegā savērti, izmantojam katru iespēju, jo cilvēks var izdzīvot tikai saliedētā kopienā.

Tādā mazā ciematā, pierobežā, kur ir savas ekonomiskās problēmas, arī sadzīviskās, iespēja izdzīvot, tikai kopā turoties.  Biedrība “Kūzuls” ar to arī nodarbojas - mēģina saturēt kopā gan garīgo, gan kultūru, gan arī veicināt ražošanu, tieši attīstot mājražošanu,” saka Danča.

Tā pirms četriem gadiem ar kādā projektā iegūto finansējumu Salnavas kultūras namā ierīkota pat šūšanas darbnīca. Tai dots nosaukums “Saulespuķe”.  Anna Danča, izrādot aprīkoto telpu, stāsta  - agrāk vai katrā lauku sētā bijusi sava šujmašīna, bet šobrīd daudzas salnavietes ir priecīgas, ka var atnākt uz šūšanas darbnīcu un sašūt gultasveļu vai pielabot kādu apģērba gabalu.

“Te var atnākt jebkurš. Te ir darbalaiks, kad strādā salons “Saulespuķe”, kad var atnākt arī iedzīvotājs, kurš meistara klātbūtnē pats var apgūt. Mums ir adāmmašīna, trikotāžas overloks, mums ir divas šujmašīnas, viena nopietnāka, kur var šūt lielākus apģērba gabalus. Ir arī overloks apstrādei, tas ir ļoti svarīgi, jo ne katrs kaut ko tādu var iegādāties. Mums ir ļoti moderns gludināmais dēlis," stāsta  biedrība “Kūzuls” vadītāja.

Tā kā kultūras namā bieži notiek dažādi pasākumi - uzstājas gan vietējie, gan viesmākslinieki - šāda vieta, kur izgludināt un sakārtot skatuves tērpus ir īpaši pieprasīta. “Tas ir atbalsts tautas namam, jo ne vienmēr tā finansējuma ir pietiekoši. Te var atnākt, piemēram, māmiņas un sagludināt savam bērnam tautas tērpu." 

Iespēja sapucēties

Tāpat par projektu naudu salnavietes un arī salnavieši ir tikuši pie sava friziera un skaistumkopšanas  salona.

Tā kā aparatūra ir dārga, bet speciālistu atrast nav bijis viegli, kultūras nama vadītāja Valentīna Kirsanova pati izgājusi apmācības Rīgā un tagad masē un pucē pagasta sievas un vīrus.

“Mums tagad ir visas iespējas sapucēties tepat uz vietas. Mums cenas ir vairāk nekā  demokrātiskas, jo tas vairāk ir kā brīvprātīgais darbs savam priekam. Sākumā cilvēki bija ļoti kautrīgi, taču pašlaik šos pakalpojumus izmanto daudzi pagasta un pat novada cilvēki,” stāsta Kirsanova.

Viņa izrāda nelielo telpu kultūras nama pirmajā stāvā, kur kā galvenais objekts vidū novietots masāžas galds un liels spogulis ar visu nepieciešamo sejas procedūru nodrošināšanai. Turklāt vietējo, varētu teikt - improvizēto skaistumkopšanas salonu - iecienījuši kā vietējie, tā arī tālāki viesi.

“Rindas veidojas, protams, pirms lieliem pasākumiem - gan kultūras nama pasākumiem, Ziemassvētkiem, visiem tradicionālajiem svētkiem, arī pirms balles vai karnevāla un, protams, arī kāzu gadījumos. Arī uz bērnības svētkiem, pilngadības svētkiem un izlaidumu, protams, frizierei ir ko rauties,” stāsta kultūras nama vadītāja.

Salonā pie Valentīnas varot saņemt arī pilsētas līmeņa pakalpojumus: “Var veikt  sejas kosmētiskās procedūras, ieskaitot ultraskaņas skrubi, sejas masāžas, gan manuālo, gan ar aparatūru. Pēdējā laikā es smejos, ka man nav klienti, bet pacienti, jo bieži vien cilvēkiem ir savilkta spranda, sāp mugura. Ne tikai sievietes nāk, vīrieši jau arī tādi aktīvāki palikuši - nāk masēties un pucēties arī.”

Kultūra sit augstu vilni

Arī kultūras dzīve attālajā Salnavā sit augstu vilni un uzdot toni kā vietējo dzīvē, tā novada teritorijā, ne bez lepnuma stāsta Salnavas kultūras nama vadītāja Valentīna Kirsanova: “Tādā mazā ciematā ir divi pieaugušo un divi bērnu deju kolektīvi, vokālie ansambļi un tautas muzikanti, amatierteātris, folkloras ansamblis un garīgais ansamblis... Baidos pat kādu nenosaukt. Pašdarbība notiek visās jomās un ļoti aktīvi.

Ja šobrīd skolā ir 55 bērni, ieskaitot pirmsskolas grupiņas, tad reāli dejo visa pamatskola. Konkurence ir tieši puišiem. Puišu ir divi sastāvi, drusku problēmas ar meitenēm.”

Runājot par pieaugušajiem, kuri atrod gan laiku, gan iespēju ierasties uz mēģinājumiem, koncertēt, Valentīna Kirsanova spriež - aktīvi ir bijuši jau vecvecāki un vecāki, tagad iepriekšējo paaudžu piemēram seko arī bērni.

Salnavas kultūras namā, protams, ir arī ietilpīga zāle ar skatuvi, ko izmanto ne vien dejotāji un dziedātāji. Tur nodibināts arī savs amatierteātris, un iestudējamais repertuārs te tiek izvēlēts vietējais. Kultūras nama vadītāja ir arī viena no aktrisēm. “Ar lugām ir tā, ka ne viss materiāls, ko piedāvā, mūsu teātrim der. Tagad mums ir arī vietējie rakstnieki. Lugu autori - Janīna Ļubka un Anna Danča - viņas piemērojas mūsu spēkiem, mūsu aktieriem. Šobrīd sižets ir jāizdomā uz to aktieru bāzes, kas mums ir, un tas ir diezgan sarežģīti,” stāsta Valentīna Kirsanova.

Nevar nepieminēt, ka Kārsavas novads un pati Salnava ir viens no latgaliskākajiem nostūriem šaipusē. Pie latgalisko tradīciju kopšanas šeit piestrādā pašdarbnieki. Tā, piemēram, vietējais tautas muzikantu  kolektīvs “Sābri” jau kļuvis zināms ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.

“Sābru” vadītāja Elvīra Bleive, stāsta, izpildīta tiek gan vietējā tautas mūzika, gan arī  grupas dalībnieka, Salnavas un Kārsavas vidusskolas matemātikas skolotāja Māra Geidāna sarakstītās dziesmas.

Pieaugušo “Sābru” tradīcijas ciematā turpina mazie “Sābreiši”. Kolektīvā ir pārsvarā 6.klases audzēkņi, kuri mācās mūzikas skolā un jau tagad droši uzstājas gan vietējo skatītāju, gan tūristu priekšā.

Kultūras nama vadītāja Valentīna Kirsanova uzskata - tradīcijas ir jāturpina nodot no paaudzes paaudzei un muzicēšana ir viens no veidiem, kā bērni var iepazīt gan senos mūzikas instrumentus, gan paražas. “Citreiz tie lielie "Sābri" ir ļoti aizņemti un nevar, bet mazie ''Sābrīši'' ir tādi ļoti paķerami un viņi ļoti labprāt to dara, un esmu ievērojusi, ka tūristiem labāk patīk tieši mazie muzikanti, jo tā ir vērtība, ka vecākā paaudze šo mantojumu ir nodevusi jaunākai paaudzei, un galvenais, ka viņiem tas ļoti patīk.”

Dzīve riņķo ap aktīvajiem pagasta iedzīvotājiem

Apvienojot  daudzos pagasta  talantus, pirms pāris gadiem biedrības “Kūzuls” paspārnē tapa  tematiskais Salnavas muzikantu ciemats. Tā ideja - piesaistot Salnavai tūristus, ne tikai popularizēt savu novadu, bet arī dod iespēju novada amatniekiem, mājražotājiem  pārdot savus ražojumus.

Un kā stāsta paši salnavieši - tūristi šaipusē nav retums, lielākoties vasarā viņi te ierodas pat autobusiem iepazīt vietējo kultūru, tradīcijas, dziesmas un ēdienus.

Nelielajā Kārsavas novada Salnavā tāpat kā daudzos citos nelielos pagastos Latvijā runāt tikai par kādu iestādi atsevišķi gandrīz vai nav iespējams. Ciematā  un pagastā viss ir cieši saistīts: kultūra, uzņēmējdarbība, baznīca, tradīcijas, māksla. Viss riņķo ap vieniem un tiem pašiem aktīvajiem pagasta ļaudīm, kas darbojas paši un neļauj ieslīgt rutīnā pagastam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti