Krustpils pilij 780: Jubileju svinēs gada garumā

Krustpils pils jeb Krusta pils Jēkabpilī pirmsākumi meklējami 13.gadsimta pēdējā ceturksnī. Dažādos literatūras avotos norādīti vairāki pils celšanas gadu skaitļi, taču visbiežāk minēts 1237.gads. Šogad Krustpils pilij aprit 780 gadi. Par godu šim notikumam visa gada garumā Jēkabpils vēstures muzejs iecerējis organizēt dažādus pasākumus, kas būs veltīti pils vēsturei un ikdienai.

“Mūsu pils varbūt ir tāds rets izņēmums Latvijā, kur pēc šī viduslaiku perioda nav palikušas drupas. Tā vienmēr ir bijusi vieta, kur dzīvība atgriežas,” izrādot 780 gadus veco Krustpils pili, kas izvietojusies Daugavas labajā krastā, mākslas eksperte Dace Lukšēvica stāsta, ka šodien pils ir tā vieta, kur atklājas dažādu laiku arhitektūra un sadzīve.

“Mūsu pils ir neparasta ar daudzslāņainību, ka šeit var atrast gan fragmentus no viduslaiku pils -- tie ir viduslaiku pils daļas pagrabstāvā. Tāpat var atrast 18. gadsimta telpu apdarē pielietotos senos gleznojumu fragmentus, ir arī ļoti vērienīgās 19. gadsimta modernizācijas pēdas, kas pilī ir atstājušas vēl nezaudētas liecības un diezgan bagātu fotomateriālu,” klāsta Dace Lukšēvica.

Krustpils pils laikā no 13. līdz 16.gs. bija viena no trim Rīgas arhibīskapa pilīm. Vēlāk tā nonāca Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumā. Par panākumiem militārajā jomā karalis pili uzdāvināja baronam fon Korfam. Fon Korfu dzimtas īpašumā tā atradās līdz pat 1921.gadam. Pēc Pirmā pasaules kara Krustpils pilī izvietojās Latgales artilērijas pulks un vēlāk PSRS armija.

Šodien Krustpils pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpat te mājvietu radis arī Jēkabpils vēstures muzejs.

Kopējā pils dzīvojamo telpu platība sastāda 3 000 kvadrātmetrus, stāsta Dace Lukšēvica: “Pils ietver vairākas daļas: ir kungu māja, kurai ir atšķirīgs stāvu augstums, telpu plašums un logu lielums; tad ir kalpu gals, kam arī ir sava attīstības vēsture; tad ir lielais vārtu tornis, kas kādreiz ir bijis arī ūdenstornis; tad ir vēl viena piebūve, kurai senos laikos ir bijis tāds saimniecisks uzdevums – pils virtuve, un visi šie apjomi ir kā sapulcējušies ap iekšējo pagalmu.”

Šogad Krustpils pils atzīmē savu 780 gadu pastāvēšanu. Jēkabpils vēstures muzeja darbiniece Vineta Grigorjeva atklāj, ka šis gads paies jubilejas zīmē, iecerēti daudzi tematiski pasākumi:

“Mums ir paredzēts diezgan grandiozs gads ar dažādiem pasākumiem. Jau sešus gadus pilī notiek tradicionāls pasākums - Ceturtdiena pilī. Šogad visa gada garumā reizi mēnesī šī pasākuma ietvaros esam nolēmuši apskatīt tēmas par dejām, mūziku, par apģērbu, kāds bija, par ēdieniem, dzērieniem. Vēl viena no idejām, ko mēs esam iecerējuši šogad īstenot, ir rakstīt dienasgrāmatu, jo baroni Korfi, kuri šeit ir dzīvojuši ik dienu, lai iegrāmatotu interesantākos notikumus pilī, ir rakstījuši dienasgrāmatu. Tāpēc mēs arī

šogad esam iecerējuši rakstīt, kas tad interesants pilī notiek. Gada beigās, kad šī te dienasgrāmata būs sarakstīta, tad tā tiks nodota muzeja krājumā, un tā būtu liecība par to, kas tad noticis šī gada garumā.”

Savukārt jūlijā tradicionālās Pils nedēļas ietvaros Krustpils pilī ir plānoti dažādi svētku pasākumi.

“Mums arī šogad ir iecerēta lielā pils jubilejas svinēšana ar dažādiem pasākumiem, kas saistīti gan ar pils dzīvi, gan koncertiem un daudz ko citu, kas mums šobrīd jau tiek plānots. Kā jau ierasti, protams, būs tematiskās izstādes gan pils tornī, gan arī izstāžu zālē. Visas sezonas garumā pili rotās ziedu izstāde, kas arī varētu saskanēt ar pils jubileju,” stāsta muzejspeciāliste.

Pateicoties tam, ka pēdējā gadsimta laikā pils bijusi apdzīvota, telpas saglabājušās diezgan labā stāvoklī, un pēc restaurācijas darbiem tūristi šo vietu apmeklē labprāt, stāsta Jēkabpils vēstures muzeja vadītāja Inese Berķe: “Tad , kad pils tika nodota muzejam 1994. gadā, sākās pils atjaunošanas darbi. Pirmajā gadā, kad mēs vispār atvērām pili publiskai apskatei, tad bija 2 600 apmeklētāju. Pagājušajā gadā bija 26 000 apmeklētāju Tā ka šo gadu laikā šī interese ir pieaugusi.”

Krustpils pils atjaunošanas darbi turpinās jau gadu desmitiem - restaurētas kungu mājas istabas, lielās kāpnes, no jauna izbūvētas krāsnis, tomēr darba vēl aizvien ir daudz. Nepieciešamo finansējumu pils restaurācijas darbiem muzejs piesaista, īstenojot dažādus projektus. Inese Berķe atklāj, ka pils iekšpagalma un infrastruktūras sakārtošanai vēl ir nepieciešami 2,5 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti