Ārpus Rīgas

EK atbalstam piena ražošanas samazināšanai Latvijā pieteicies 591 lopkopis

Ārpus Rīgas

Rudbāržu internātpamatskolas 39 bērniem ar problēmām jāmeklē cita mājvieta

Rugāju novada vidusskolā mainīts ēdināšanas modelis

Rugāju skolā ēdināšana pēc Skandināvijas principiem: var ņemt, cik grib un ko grib

Rugāju novada vidusskolā, kur mācās nedaudz vairāk nekā 200 audzēkņu, jaunajā mācību gadā audzēkņi, sākot no 7. klases, tiek ēdināti pēc zviedru galda principa. Skolēni paši izvēlas, ko un kādā daudzumā ēst. Pašlaik notiek jaunās ēdināšanas sistēmas novērtēšana. Paši skolēni ar jauno kārtību ir apmierināti.

9. klases skolniece Aivita ar jauno ēdināšanas kārtību, kad skolēns pats izvēlas gan ēdienu, gan tā daudzumu, ir apmierināta, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa ir mācījusies Lielbritānijā un tur darbojusies tieši tāda pati kārtība, kā pašlaik Rugāju vidusskolā.

Arī Aivitas klasesbiedrs Armands atzīst, ka jaunā ēdināšanas sistēma viņam šķiet labāka, jo pats var izvēlēties porcijas lielumu.

Rugāju novada skolas direktore Iveta Arelkeviča stāsta, ka ideja mainīt ēdināšanas modeli skolā smelta no ārvalstu pieredzes, jo, piemēram, Somijā, Zviedrijā, Islandē pašapkalpošanās skolu ēdnīcās ir ierasta parādība.

“Mums ēdināšana notiek divās maiņās, pirmā maiņa 1. - 6.klase, tur vēl porcijas ir saliktas uz galda, bet no 7. līdz 12.klasei paši nāk, liek tik ēdiena, cik viņiem šķiet nepieciešams. Protams, kotletes, karbonādes - šie ēdieni gan ir normēti, jo ir jāiekļaujas ēdināšanas izmaksās. Bet vispār par ēdināšanas organizāciju Latvijā, man jau šķiet, ka mēs pārāk daudz gribam atklāt no jauna, nevis paskatīties pasaules pieredzi. Es, piemēram, ļoti gribētu, lai Latvijā būtu tā kā Somijā - noteikta vienota ēdienkarte visās valsts skolās. Tur ir valstī noteiktas normas, kalorijas, tur nav jārēķina katras skolas pavāram vai medmāsai,” stāsta Arelkeviča.

Ļoti bieži skolās un bērnudārzos pēc pusdienām atkritumu spainī nonāk daudz pārtikas produktu.

Rugāju vidusskolas vecākā pavāre Valentīna Sproģe stāsta, ka tagad, kad skolēni paši izvēlas ēdiena daudzumu, atkritumu praktiski vairs neesot.

“Lielais bērns, viņš izvēlas, vai viņš grib gaļu ēst vai negrib, ja šodien ir gaļa ar mērci, tad varbūt viņš tikai mērcīti un salātus ar kartupeļiem, cits varbūt vairāk gaļu grib ēst. Mums nav vairāk atkritumu, bērns apēd tik, cik viņš grib, un tad, kad gribas, viņš var atnākt otrreiz papildināt porciju,” klāsta pavāre.

Savukārt uzrunātie jaunāko klašu skolēni tomēr uzskata, ka labāk ir tad, kad, atnākot uz pusdienām, viņus sagaida jau saklāts galds. Undīna agrāk mācījusies Siguldā, kur bērniem pašiem bija jāliek ēdiens.

Arī skolas direktore domā, ka pamatskolas klasēm tomēr labāk, ja porcijas tiek sagatavotas iepriekš, jo bērni vēl ir par mazu, lai pieņemtu lēmumu par to, ko un cik viņš apēdīs.

Pašapkalpošanās viņiem ieviesta tikai tiktāl, ka paši var izvēlēties un ieliet sev dzērienu.
Pašlaik Rugāju novada vidusskolā notiekošajam eksperimentam līdzi seko arī novada Izglītības pārvalde. Ļoti iespējams, ka nākotnē šī skolas pieredze noderēs ne tikai Rugāju novadam, bet arī citām skolām reģionā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti