Ārpus Rīgas

Veselības ministrija pārņems Ludzas slimnīcas parādus

Ārpus Rīgas

“Rīgas un Apriņķa Avīzes” redaktore Ieva Karlsberga par Pierīgas pašvaldību iemaksām

Latgalē nesteidz pārdot valstij lauksaimniecības zemi

Latgalē nesteidz pārdot valstij lauksaimniecības zemi

Pusotra gada laikā, kopš darbību sācis Latvijas Zemes fonds, valsts no lauku zemes īpašniekiem ir atpirkusi vairāk nekā 2 000 hektātus (ha) zemes jeb 112 īpašumus. Visaktīvākie zemes pārdevēji ir bijuši Zemgalē, savukārt viskūtrākie – Latgalē. Tam par iemeslu ir ne tikai tas, ka ap 30% lauksaimniecības zemes pieder ārzemniekiem, bet arī pašreizējais aktīvais zemes tirgus Latgalē.

Pēdējos gados pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm Latvijā pārsniedz piedāvājumu. Zemes fonds pirms pusotra gada dibināts ar mērķi veicināt zemes izmantošanu tieši lauksaimnieciskajā darbībā, vispirms iegādājoties aizaugušus lauksaimniecības zemes īpašumus, sakopjot tos un vēlāk iznomājot vai pārdodot zemniekiem.

Nekoptus īpašumus nepērk

Līdz šim lielākās platības Zemes fondam izdevies iegādāties Zemgalē, Vidzemē un Rīgas rajonā, ne tik raiti ar zemes iegādi veicas Kurzemē un Latgalē. Iemeslus tam min Zemes fonda vadītāja Ina Alksne:

"Tie pārsvarā ir nekoptie īpašumi. Un bieži vien tie ir ļoti liela izmēra īpašumi, kur ir 70 – 100 ha.

Un, kā jau tas Latgalē ir, tās zemes sastāvs nav viendabīgs. Tā nav tikai lauksaimniecības zeme, tie ir meža puduri, tur ir purvi. Šādus īpašumus pārdot brīvajā tirgū ir diezgan neiespējami. Un te jāsaka, ka arī Zemes fondam vēl nav tāda kapacitāte, lai paņemtu arī šādus lielus īpašumus uz sakopšanu."

Pusotra gada laikā kopš darbības sākuma fonds ir iegādājies vairāk nekā 2000 ha zemes jeb 112 īpašumus, no kuriem Latgalē vien 14.

Neapmierina piedāvātā cena

Piedāvājumu pārdot savu īpašumu Latgalē ir bijis trīs reizes vairāk, tomēr lielākā daļa darījumu nav notikuši īpašnieku piedāvātās cenas dēļ.

"Cilvēkiem cerības par cenas līmeni ir augstākas, nekā fonds vai tirgus var piedāvāt, un šie darījumi vienkārši nenotiek.

Mēs saņēmām 21 atteikumu cenas dēļ, jo fonds var nopirkt par vidējo tirgus cenu, ne augstāk. Tas varētu būt vēl viens iemesls, kāpēc tie darījumi nav notikuši ar fondu tik daudz, kā mēs vēlētos," norāda Alksne.

Latgalē aktīvs zemes tirgus

Tāpat skaidrojot Latgales reģionā vismazāk iegādāto zemes platību apjomu, Alksne akcentē šajā reģionā šobrīd pastāvošo aktīvo zemes tirgu:

"Notiek darījumi Latgalē, pircējs un pārdevējs viens otru atrod, un tur būtībā Zemes fonda iesaistīšanās nav nepieciešama. Ļoti aktīvi arī Daugavpils reģionā, tāpat Krāslava un Kārsava mums regulāri sūta pieteikumus. Pat Zilupes novadā ir daudz darījumu ar zemi.

Zemes fondam primāri pārdod to zemi, kurai nevar atrast citu pircēju, tad mēs šo zemi pamatā iznomājam," skaidroja fonda vadītāja.

Ārzemnieki zemi pērk mazāk

Tā, piemēram, Rēzeknes novadā pēdējos pāris gadus zemes tirgus ir kļuvis aktīvs. Zemi pērk un nomā gan no fiziskām personām, gan no pašvaldības pārsvarā vietējie zemnieki, kuri ir nolēmuši paplašināties.

Pašvaldībā uzsver - ārzemnieku skaits, kuri pērk lauksaimniecības zemi, šobrīd krasi samazinājies.

"Stājoties spēkā grozījumiem par zemes privatizāciju lauku apvidos, tagad vairs nav tik vienkārši iegādāties zemi. Ar zemes iegādes problēmām saskaras ne tikai ārzemnieki, bet saskaras arī mūsu zemnieki, jo viņiem jāatbilst visiem tiem kritērijiem, kuri izvirzīti šajā likumā. Viņam ir jābūt darījuma subjektam, jābūt izglītībai, jāsaņem platību maksājumi, jābūt reģistrētai saimnieciskajai darbībai, tāpēc arī ne katrs zemnieks var uzreiz izpildīt," skaidroja Rēzeknes novada domes pārstāvis Vadims Čuhnovs.

Zemniekiem grūti paplašināties

Tajā pašā laikā arī lielajā Rēzeknes novadā zemnieki saskaras ar brīvās zemes problēmām, konkurence pastāv arī uz tās nomu.

Bērzgales pagasta bioloģiskās saimniecības īpašniekam Ingemāram Kuzminam, kura  īpašumā šobrīd ir 14 ha zemes, bet no apkārtējiem zemniekiem tiek nomāti vēl 35 ha, paplašināt savas upeņu un kartupeļu laukus šobrīd ir grūti.

"Paplašināt gribētos tik, cik vien var, ja dotu zemi, visu arī ņemtu. Protams, par adekvātu cenu. Jā, nav tās zemes.

Lielāko daļu zemes ir paņēmušas konvenciālās saimniecības, kuriem ir liels kvantums un lieli finansiālie līdzekļi," stāstīja Kuzmins.

Līdzīga situācija zemes tirgū šobrīd ir arī Daugavpils novadā, kur tiek novērota arī tendence, ka tagad zemes tirgū nonāk arī neapstrādātas krūmājiem aizaugušas zemes.

Zemes fondam iespēju iegādāties lauksaimniecības zemes Latgalē ierobežo arī tas, ka šajā reģionā liela daļa lauksaimniecības zemju pieder ārvalstniekiem, kas nav ieinteresēti to pārdot.

Pēc biedrības "Zemnieku saeima" aplēsēm Latvijā ārzemniekiem pieder 15 – 16% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Dažos novados, galvenokārt Latgalē un austrumu pierobežā, ārzemnieki iegādājušies jau vairāk nekā 30% zemju.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti