Rēzeknē slimības retina skolas bērnu rindas sporta stundās

Par pēdējo gadu desmitu problēmu visā pasaulē kļūst bērnu veselība jeb slimošanas biežums un slimību smagums. Skaudro statistiku atklāj Latvijas skolu sporta stundu apmeklējums.

Tā, piemēram, Rēzeknē šobrīd vidēji 3% no pilsētas skolēniem jeb 120 bērni un jaunieši pēc ārsta ieteikuma sporta nodarbības neapmeklē nemaz vai arī tiem atbrīvojums iedots uz laiku ilgāku par pusgadu.

Atbrīvotie septītklasnieki 

Kādā saulainā rudens dienā Rēzeknes 2. vidusskolai blakus esošajā sporta stadionā skolēniem notiek sporta nodarbība. 7. klases skolēni - kā puiši, tā meitenes - sadalījušies komandās un spēlē futbolu. Stadiona malā uz rezervistu soliņa sēž trīs jaunieši. Visiem – no sporta atbrīvojums, taču, kā paši atzīst, ja skolotāja ļautu, labprātāk par malā sēdēšanu viņi tomēr sportotu.

"Esmu divas nedēļas noslimojis, un šī ir pirmā diena skolā (..). Esmu vieglatlēts, piedalos dažādās sacensībās. Tūlīt mūsu klase spēlēs futbolu, un man gribas spēlēt ar viņiem," stāstīja Matvejs, kurš piedalīties sporta nodarbībās varēs tikai pēc nedēļas.  Arī Vitālijam patīk sportot, īpaši peldēt, tāpat Nikita, noslimojis pusotru nedēļu, uz soliņa pacietīgi gaidīja stundas beigas.

Uzrunātie Rēzeknes 2.vidusskolas septītklasnieki atbrīvoti no sporta nodarbībām vien īslaicīgi.

Tomēr pēdējā desmitgadē pieaug to skolēnu skaits, kam atbrīvojums no sporta stundām tiek nozīmēts uz pusgadu vai uz visu mācību gadu.

120 skolēni nesporto

Vēl pirms 16 gadiem, piemēram, Rēzeknes skolās šāds ilgstošais atbrīvojums tika nozīmēts 2% no kopējā pilsētas skolēnu skaita, bet pirms pāris gadiem atbrīvoto skaits pieaudzis par vairāk nekā 1%, atklājot arī skaudro realitāti –  vairāk nekā 120 bērni Rēzeknes pilsētā sporta nodarbības skolā neapmeklē gandrīz nemaz. Iemesli – dažādas veselības problēmas.

"Tagad manā stundā divi cilvēki tikai atbrīvoti pēc slimības. 11. klasē viena meitene atbrīvota, 12. klasē  – divi cilvēki uz visu gadu un viens jau sporto, 2. klasē arī divi cilvēki. Tik daudz nav. 7. klasē visi sporto," atzīmē Rēzeknes 2. vidusskolas sporta skolotāja Marianna Bondenkova, kura skolā strādā jau 27 gadus.

Viņasprāt, pēdējo 10 gadu laikā pieaudzis to skolēnu skaits, kuriem ir gan mugurkaula problēmas, gan hroniskas elpceļu saslimšanas. 

"Ziemā vairāk atbrīvoto. Viņiem negribas slēpot, tāpēc arī nes atbrīvojumus. Tā nav, ka pavisam vesels un viņam dod to atbrīvojumu. Kad gripa, vīrusu infekcijas," skolotāja uzsver –  pēdējo gadu laikā skolēni kļuvuši kūtrāki, mazāk izvēlas aktivitātes, bet vairāk laika pavada telpās pie datora. Un, viņasprāt, arī divas sporta stundas nedēļa esot daudz par maz.

"Vairāk negrib sportot viņi vidusskolā. Meitenēm negribas pārģērbties katru stundu. Tā nevaru pateikt, ka viņiem nepatīk sportot.  Es domāju, ka vajag vairāk, it īpaši sestā, septītā klase, astotā klase. Viņiem gribas sportot," atzīmē skolotāja.

Skolēnos jārada interese

Arī Rēzeknes 4 . vidusskolas direktors Jānis Gailis atzīst – skolēniem ir jāsporto, jākustas. Taču mūsdienās bērni un jaunieši ir kļuvuši daudz prasīgāki, un ir svarīgi, lai skolotājs varētu ieinteresēt savus audzēkņus. Te liela nozīme ir gan sporta bāzei, gan skolotāja personībai.

"Redziet, daudz kas ir atkarīgs no tā, kā ir šī sporta bāzi nodrošināta. Un bez šaubām pirmām kārtām ir sporta skolotājs. Negribu neko teikt par iepriekšējiem skolotājiem, bet šobrīd pie šī skolotāja ir liela dinamika, bērni labprāt iet uz sporta nodarbībām, viņi apmeklē pilsētas mēroga sacensības un tā tālāk.

Un arī materiāli tehniskā bāze tiek sakārtota un civilizēta. Ja viss tas ir, tad bērni labprāt iet uz sportu un tas ir interesanti," sacīja Gailis.

Tāpat viņš uzsver – fiziskās aktivitātes skolā ir tikai viens no rādītājiem bērnu veselībai, tikpat svarīga loma ir ēdināšanai un arī tam, kas notiek skolēna ģimenē, laikā, ko viņš pavada mājās. 

"Veselība - tā ir arī ēdināšana. Ne velti šobrīd tiek likts liels uzsvars uz to, ko bērni ēd. Mums skolā ir ēdnīca un ne tikai ēdnīca, bet arī konditorejas cehs, kur tiek ceptas svaigas bulciņa daudzām pilsētas skolām un bērnudārziem. Lai nebūtu bērnu attīstībai kaitīgu vielu. Žēl, ka veikalos tas tiek tirgots, un vecāki nav tik izglītoti. Veselība jau nav tikai sports, tā ir arī ēdināšana, tas ir arī dzīvesveids. Arī vecāku dzīvesveids, vide, sociālā vide, kur bērns attīstās," sprieda Gailis.

Ne tikai veselības problēmu dēļ

Te gan jāpiebilst – pērn Rēzeknes 4. vidusskolā no sporta uz pusgadu vai gadu bija atbrīvoti gandrīz 3% skolēnu, taču skolas direktors uzskata, ka situācija esot  labāka nekā pirms pāris gadiem. Pie tam ne vienmēr sporta nodarbību neapmeklēšana ir saistīta ar veselības problēmām.

"Šobrīd mums dinamika ir pozitīva, jo mēs ejam uz to, ka šo atbrīvojumu skaits sarūk. Agrāk tie bija lielāki. Bija pat 5%. Bet reizumis ir tā, ka sāc ar vecākiem runāt, tad izrādās, ka tas motīvs ir kaut kur citur, nevis tieši veselības pasliktinājums,

bet kāda negribēšana, nevarēšana, varbūt nepietiekama fiziska slodze ikdienā, varbūt tas bērns ir sēdējis tikai pie datora un  nav dabūjis fiziskas aktivitātes," stāstīja direktors.

Veseli puse Latgales bērnu

Pēc fiziskā stāvokļa skolēni tiek iedalīti dažādās veselības grupās, kur pirmajā tiek pieskaitīti veseli bērni, kuriem nav hronisku saslimšanu un fiziskā attīstība ir atbilstoša vecumam. Otrā veselības grupa tiek nozīmēta bērniem ar biežāku slimošanu un ar hronisku kaišu attīstības draudiem, bet trešajā veselības grupā ir bērni jau ar hroniskām saslimšanām un biežiem recidīviem.

Pēc valsts statistikas pārskata, 2014. gadā Latvijā gandrīz 40% bērnu pieskaitīti otrajai veselības grupai, bet nepilniem 4% no kopējā bērnu un jauniešu skaita tika noteikta jau trešā veselības grupa.

Statistika par pērno gadu atklāj – pilnīgi veseli ir tikai nedaudz vairāk nekā puse Latgales bērnu un jauniešu.

Vaino mazkustīgo dzīvesveidu

Rēzeknē deviņās vispārējās izglītības skolās šobrīd kopumā mācās vairāk nekā 3800 skolēni un vismaz 3% no tiem pēc ārsta ieteikuma sporta stundas neapmeklē praktiski vispār. 

Rēzeknes izglītības iestāžu ārste Lilita Studene uzsver, ka bērnu galvenā problēma ir mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana pie datora, kas izraisa dažādas pataloģijas.

"Ik gadu ir augsts saslimstības līmenis ar balsta kustību aparāta traucējumiem. Rēzeknē stājas un mugurkaula problēmas ir no 17 līdz pat 19% skolēnu. Tas nozīmē – katram piektajam," norāda Studene. 

Ārste īpašu uzsvaru skolēnu veselībā liek arī uz stājas problēmām, kā vienu no skolēnu stājas pasliktināšanās iemesliem viņa min skolās ieviesto tā saukto kabinetu sistēmu, kas sāk darboties jau no 5.klases.

Viņasprāt, neatbilstoši krēsli un galdi, pie kuriem tiek pavadīti ilgas stundas, būtiski kaitē mugurkaulam.

"Ja sākumskolā bērni mācās vienā klasē un sākumskolas mēbeļu atbilstību bērna augumam var pielāgot, tad no 5. klases sākas kabinetu sistēma. Piektās klases skolēns ir no 11 gadiem. Tas ir skaistais pubertātes laiks, kad bērna augšana ir ļoti, ļoti strauja," teica Lilita Studene, paužot viedokli, ka kabinetu sistēmu vajadzētu sākt tikai no 7. klases.

Izceļ alerģiskās saslimšanas

Studene īpaši izceļ arī būtisku dažādu alerģisko saslimšanas gadījumu pieaugumu.

"Ja elpceļu infekcijas agrāk bija recidivējošie bronhīti, pneimonijas, bija bieži slimojošie bērni, tad tagad no visām elpceļu slimībām 85% ir bronhiālā astma, kas ir alerģiska slimība.

Visas tās problēmas mums sākās 90. gados, kad tirdzniecībā plaši parādījās produkti ar ilgstošu uzglabāšanas laiku, t.i. ar diezgan bagātīgu e-vielu piedevu," sprieda Studene.

Ārste uzsver, ka desmit gadu laikā daudziem skolēniem ievērojami pasliktinājusies arī redze: "Spēcīgi pieauga dažādas acu pataloģijas. Pērn tādas reģistrētas 11% Rēzeknes skolu skolēniem, vairāk nekā puse skolēnu sirgst ar tuvredzību."

Jāsāk ar vecākiem

Rēzeknes izglītības iestāžu ārste uzskata - mūsdienu lielākā problēma ir pieradināt bērnus pie fiziskām aktivitātēm.

Kā liecina pirms diviem gadiem veiktais Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums - pietiekama fiziskā aktivitāte jeb vismaz 60 minūtes dienā ir tikai 18% skolēnu, lielākoties zēniem. Meitenēm fiziskā aktivitāte, palielinoties vecumam, samazinās.

Rēzeknes 4. vidusskolas direktors Jānis Gailis uzsver - uzlabot bērnu veselību iespējams, tikai sadarbojoties skolai un bērnu vecākiem:

"Manuprāt, šobrīd tā neizmantotā niša jeb nepareizi izmantotā vide  ir vecāku izglītošana. Ja būs izglītoti vecāki, viņi domās par saviem bērniem.

Mums jau tagad ir tā, ka vecāki ir prom ārzemēs un ar bērnu audzināšanu nodarbojas vecvecāki. Ja tas no tiesas sāks uztraukt vecākus, viņi sāks rūpēties par savu bērnu veselību. Skola jau izpilda savu normatīvu, grūtāk ir aiz skolas durvīm, kur ir gan čipsi, gan enerģētiskie dzērieni un vēl viss kaut kas. Ļoti daudz vilinājumu un tāpēc bērnu nodarbība ārpus skolas būtu ļoti svarīga," teica Gailis.

Sporto visa klase

Kā viena no iespējām ar sportiskām aktivitātēm Rēzeknes 2. vidusskolā tiek piedāvāta koriģējošās vingrošanas nodarbību apmeklēšana.

Pašlaik koriģējošās sporta nodarbības apmeklē 25 skolēni, lielākoties - bērni un jaunieši ar stājas un mugurkaula problēmām.

Tāpat skolēnu ieinteresētība sportā nu jau pāris gadus tiek veicināta caur Latvijas Olimpiskās komitejas organizēto projektu "Sporto visa klase". Pasākumā, kura mērķis ir uzlabot visu klases skolēnu fizisko sagatavotību un stāju, šajā mācību gadā iesaistījušies vairāk nekā 2800 skolēnu no 56 Latvijas novadiem un pilsētām. 

Piecas sporta stundas nedēļā vairākās klasēs projektā tiek organizētas arī trīs Rēzeknes skolās. Tostarp Rēzeknes sākumskolā, kur 4. klases skolēni ik dienu sporto jau kopš pērnā gada un, kā novērojuši pedagogi – šīs klases bērni ir kļuvuši enerģiskāki un labāk apgūst mācību vielu. Tomēr  secinājumus par bērnu veselības rādītājiem mediķi varēs sniegt vien pēc kāda laika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti