Lielākie kaitnieki esot zosis un gulbji, kuri ne tikai nopļauj laukus un izkašā pupas, bet arī izmīda jau sazaļojušās platības. Zemnieki prasa izmaiņas valsts izmaksājamo kompensāciju sistēmā un Medību likumā, bet pašvaldības aicina gājputniem rīkot speciālus laukus – barotavas.
Putnu biedēkļus un taurēšanu neņem galvā
"Sējām lauku un vēl nebijām pabeiguši sēt, kad lauka malā jau sāka sēsties pirmie bari...” Jēkabpils novada zemnieku saimniecības "Laši" saimnieka Artūra Akmens iesētos pupu laukus jau vairākus gadus apciemo uz ligzdošanas vietām migrējošās zosis un gulbji.
Pērn zosis noēdušas pupu lauku, nodarot saimniecībai vairāk kā 20 000 eiro lielus zaudējumus.
Šopavasar saimnieks nolēmis tik viegli nepadoties un ar gājputniem lielākoties zosīm uzsācis cīniņu, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi.
"Var teikt veselu mēnesi, sākumā trīs reizes dienā braucu uz lauku kontrolēju, biedēju, gan braucot pāri laukam ar mašīnu, taurējot, gan taisot skaņas signālus.
Sākumā uzliku putnu biedēkļus, viņas [zosis] neņēma galvā, otrā dienā jau sēdēja blakus un smējās par mani," teica Akmens.
Saimniekam talkā nākuši arī mednieki, kuri arī baidījuši gājputnus. Pagaidām viss liecina, ka šogad pupu lauku nosargāt ir izdevies. Taču zemnieks šādu situāciju neuzskata par normālu.
"Varētu atļaut no tiem tūkstošiem kādas pāris nošaut, nekas tur nenotiktu. Viņām [zosīm] nepatīk, ja redz, ka kāda krīt. [..] Es domāju, ka jāmaina likumdošana caur Eiropu, mūsu deputātiem jāpieslēdzas, un vismaz tajās vietās, kur notiek postījumi, ir jāatļauj mednieku kolektīviem rīkoties," uzskata Akmens.
Arī Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas pārstāvis Ivars Leščinskis atzīst – problēma, kad gājputni nodara postījumus sējumiem, ir jārisina.
Šaj gadā seši pieteikumi kompensācijām
Šogad dienestā jau saņemti seši iesniegumi par pieteikšanos kompensācijai, kas paredzēta par gājputnu nodarītajiem postījumiem.
"Šogad situācija, var teikt, ir bēdīga. Sevišķi tajās vietas, kur gājputni migrē un atpūšas. Tas ir Lubāna ezera tuvums un arī citas iecienītas vietas, kas atrodas migrācijas ceļā. Pie Lubānas, Rikavas un Nagļu pagastā. Ir arī viens pieteikums no Ciblas pagasta, samērā liela platība nopostīta. Liels bars nosēdies un noēdis ziemājus un ir arī Rugāju novadā," stāsta Leščinskis.
Pašlaik valsts no budžeta līdzekļiem par gājputnu nodarītajiem postījumiem zemniekiem izmaksā kompensācijas. Taču biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons uzskata, ka kompensāciju izmaksas noteikumi daudziem lauksaimniekiem gandrīz nedot iespēju pretendēt uz paredzēto atlīdzību.
"Zaudējumu kompensācija, kas tiek izmaksāta lauksaimniekam, te ieskaitīta tāda kā de minimis aploksnē.
Pats trakākais, ka šis te de minimis, ko Latvijas lauksaimnieks var saņemt trīs gadu periodā, ir tikai 15000 eiro.
Un ir tā, ka zem šī te de minimis apakšā ir gan valsts atbalsts kredītprocentu dzēšanai, vaislas lopu iegādei un cits. Tas nozīmē, ka ir liela daļa lauksaimnieku, kuriem vairs no valsts pat nav iespējams saņemt šo te kompensāciju par gājputnu nodarītajiem postījumiem, jo šī aploksne jau ir izmantota. Un tas nozīmē, ka lauksaimniekiem ir jāsamierinās ar zaudējumiem," stāsta Trons.
Gatavo ieteikumus Zemkopības ministrijai
Pēdējos gados gājputni Latvijas lauksaimniekiem ir nodarījuši ievērojamus zaudējumus. Pērn kompensācijās vien ir izmaksāti vairāk kā 100 000 eiro, vienam lauksaimniekam kompensācijas apjoms ir sākot no 300 eiro.
Rēzeknes novada pašvaldība šobrīd tiek gatavoti ieteikumi Zemkopības ministrijai gan par kompensāciju apmēra palielināšanu, gan par kompensāciju, kas būtu piešķirama tieši putnu atbaidīšanai paredzēto līdzekļu iegādei. Tāpat tiek piedāvāts no valsts puses atbalstīt zemniekus speciālu sējumu izveidei.
Tie būtu domāti tieši gājputnu barošanai, lai putniem būtu vietas, kur nolaisties, baroties un atpūsties.
