“Šī darbnīca, kur mēs esam atnākuši, ir modernā darbnīca, lai visus koka darbus, ko mēs darām, varētu veikt lētāk un ātrāk,” izrādot jauno darbnīcu, kur jau top koka logi un durvis, biedrības "Senpilsāta" vadītājs Ēriks Kondrāts uzsver, ka darbnīcā tapušie izstrādājumi būs konkurētspējīgi ar rūpnieciski ražotām līdzīga rakstura plastikāta precēm, un šādas darbnīcas izveide nav nejaušība, tā drīzāk esot bijusi nepieciešamība.
“Tagad Ludzai ir piešķirts Ludzas vecpilsētas statuss, un mūsu vecpilsētā ir ļoti daudz nolaistu māju, kuras vajadzētu restaurēt un darīt to atbilstoši Latgales tradīcijām. Piemēram, kaut vai logi - Ludzā ir tipisks logu aiļu sešdaļīgs dalījums. Te ir arī žogi, noslēgtie pagalmi, kas raksturīgi visai Latgalei, durvis. Ludzai bija raksturīgi, ka ieejas bija no ielas puses ar tādu skaistu nojumīti izveidotas, mums vēl saglabājušā vecās fotogrāfijas. Un mēs tā pamazām, pamazām gribam vecpilsētu atjaunot vismaz tādā izskatā, kā tas bija kaut vai 19. gadsimtā,” saka Ēriks Kondrāts.
Lai parādītu Ludzas vecpilsētas māju īpašniekiem, kuri savas mājas pārbūvē izmanto gan plastikāta logus, gan metāla durvis, gan arī vēsturiskās koka ēku fasādes apšuj ar plastmasas dēlīšiem, kādai būtu jāizskatās mājai vecpilsētā, biedrība "Senpilsāta" ir nolēmusi restaurēt vienu konkrētu nolaistu māju, kas atrodas blakus nesen renovētajai sinagogai.
Taču Ludzas vecpilsētā ir arī citas interesantas mājas, kas gaida savu kārtu uz renovāciju.
“Šī māja ir ļoti neparasta. Ne velti mākslinieku plenēru laikā izvēlas to gleznot. Šī ir neliela divstāvu ēka ar mansardu,” norādot uz vairāk nekā gadsimtu vecu brūnganu divstāvu koka māju, kas atrodas Ludzas Mazā ezera krastā, stāsta Ludzas Novadpētniecības muzeja darbinieks Valērijs Dzevaltovskis.
Vienstāva un divstāvu koka mājiņas ar smalkām kokgriezumu mežģīnēm rotātiem aizvirtņiem pie logiem šaurajās mazpilsētas ielās, savdabīgi vārti un durvis, ugunīgi sarkanu ķieģeļu ēkas, saglabājies bruģis - tāda ir Ludzas vēsturiskā centra apbūve, turpina Valērijs:
“Vēsturiskai centrs šobrīd ir pilns ar tām mājām, kas pakāpeniski kļūst aizvien vecākas un, ja mēs rūpēsimies par centru un atjaunosim tās mājas mērķtiecīgi, pakāpeniski, tad, protams, mūsu centrs būs un saglabās savu vecumu.
Vecums ir rozīnīte, kāpēc cilvēki brauc. Ne jau tikai tāpēc, ka Ludza ir slavena ar ezeriem, brauc arī tāpēc, ka ir mums ir vēsture. Mēs esam vecākie Latvijā.”
Koka izstrādājumu rekonstrukcijas un restaurācijas darbnīcas izveidošanā un Ludzas vēsturiskā centra saglabāšanā iesaistījusies arī vietējā pašvaldība. Vecpilsētas iedzīvotāji var pretendēt arī uz pašvaldības finansiālu atbalstu līdz pat 1500 eiro koka ēku logu, fasāžu, jumtu atjaunošanai. Tomēr vietējie iedzīvotāji lielu interesi gan nav izrādījuši.
Koka izstrādājumu rekonstrukcijas un restaurācijas darbnīcas izveidošanas izmaksas kopumā ir 35 000 eiro, lielākās projekta izmaksas sedz Eiropas fonda līdzfinansējums. Jaunajā darbnīcā izveidotas divas pastāvīgas darbavietas, tāpat šo darbnīcu varēs izmantot arī vietējie amatnieki.
