Pašlaik kravas transportam, lai no Daugavpils šosejas nokļūtu uz Maskavas šoseju, apkārt Rēzeknes pilsētai jānobrauc lieki 10 kilometri vai arī jāizmanto pilsētas tranzīta ielas. Šāda situācija īsti neapmierina ne Rēzeknes pašvaldību, ne kravas pārvadātājus.
Rīgas uzņēmuma, kas pārvadā kravas gan uz Eiropu, gan Krieviju, pārstāvis Pēteris Šmits norāda, ka uzņēmuma darbību ietekmē ne tikai kravu apjoms, bet arī ceļu kvalitāte.
“Mums ļoti bieži sanāk braukt caur Daugavpili tieši uz Rēzekni. Ceļa kvalitāte iespaido braukšanas ātrumu un degvielas patēriņu, bet šis ceļš ir diezgan nekvalitatīvs, un sanāk tā, ka braucot pa to, es redzu navigācijā, ka degvielas patēriņš diezgan pieaug, bet šoferi stāsta, ka ir grūti nostiprināt kravas,” stāsta Šmits.
“No Lietuvas tas ceļš it kā būtu plus mīnus labāks, bet, ja mēs sākam braukt pa Latvijas ceļiem, jāsaka.. maigi sakot, tie ir diezgan nekvalitatīvi,” atzīst uzņēmuma pārstāvis.
Viņš uzskata, ka jebkura ceļa posma sakārtošana, tai skaitā arī Rēzeknes dienvidu apvedceļa izbūve, kravu pārvadātājiem nāks tikai par labu.
“Ja tur varēs tieši braukt uz Krieviju, un tur ir mazāk kilometru, tad tas tieši ietekmēs degvielas patēriņu. Ja ceļš būs kvalitatīvs, tas samazinās arī braukšanas laiku, jo nebūs jāveic negaidīta bremzēšana pie bedrēm, un arī kravas varēs labāk nostiprināt,” saka Pēteris Šmits.
Savukārt Rēzeknes pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs uzskata, ka pilsētai ir savs labums no tā, ka tās teritorijā atrodas tranzītielas, jo ar valsts atbalstu sakārtotas vairākas šādas ielas, tomēr apvedceļa būvniecība ne tikai atvieglotu satiksmi Rēzeknes pilsētā, bet arī radītu labvēlīgākus noteikumus uzņēmējdarbības attīstībai.
“Mūsu pilsētā ir arī ielas ar tranzītielu statusu, tā ir Atbrīvošanas aleja, posmā no pilsētas robežas no Daugavpils puses līdz Latgales ielai, tad visa Latgales iela, tad tranzītielas statuss mums ir Ludzas un Zilupes ielai virzienā uz Ludzu un arī K.Barona ielai, kas ir virzienā uz Dagdu,” stāsta Georgijs Orlovs.
Veicot nelielu priekšizpēti, “Latvijas Valsts ceļi” jau ir izdarījuši zināmus secinājumus par to, ka Rēzeknes pilsēta būtu jāatslogo no tranzīta transporta kustības.
“Šobrīd 3500 automašīnas, 700 no tām ir kravas automašīnas, kas katru dienu iziet caur Rēzeknes pilsētu. Risinājums ar apvedceļu ir nepieciešams šīs plūsmas novirzīšanai no Rēzeknes pilsētas Terehovas virzienā pa A 12,” uzsver uzņēmuma ”Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis Gundars Kains.
Viņš stāsta, ka tiks pētīti divi apvedceļa varianti, lai vēlāk, saskaņojot ar potenciāli iegādājamo zemju īpašniekiem, izvēlētos optimālāko no tiem.
“Tiks pētīti divi trašu varianti, viņiem tiks veikts arī ietekmes uz vidi izvērtējums, tiks arī skatīti jautājumi, kas saistīti ar satiksmes, sabiedriskā transporta, gājēju plūsmu, tiks no vairākiem aspektiem izvērtēta šīs iespējamās trases izbūve,” norāda Gundars Kains.
Tā kā plānotā trase šķērsos divus Rēzeknes novada pagastu - Ozolaines un Griškānu teritoriju -, Rēzeknes pilsētas dienvidu apvedceļa trase jau ieskicēta novada teritorijas plānojumā un atzīmēta kā svarīga perspektīva transporta koridora attīstībai.
“Protams, liels darbs ir jāveic, lai apzinātu un arī savlaicīgi informētu trasē esošos īpašniekus. Ja kādreiz tiks pieņemts lēmums šādu trasi izbūvēt, tad, protams, notiks ļoti liels darbs ar zemju īpašniekiem, lai valsts, izveidojot sabiedrībai nozīmīgu objektu, šos īpašumus varētu izpirkt,” atzīst Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, kurš uzskata, ka jaunā šoseja Rēzeknes novadam palīdzēs attīstīties.
“Šādi izveidoti infrastruktūras objekti (autoceļš, nobrauktuves) un blakus šim autoceļam iespējamie servisa objekti, (degvielas uzpildes stacijas, iespējamie ēdināšanas uzņēmumi) arī ir ļoti svarīgi, un es domāju, ka arī īpašumiem, kas atradīsies šīs trases tuvumā, vērtība pieaugs,” pauž Švarcs.
Izpētes projekta laikā notiks finansiālā analīze, kas noteiks, kurā gadā ir ekonomiski visizdevīgāk projektu īstenot. Rēzeknes dienvidu apvedceļa izpēti paredzēts pabeigt līdz nākamā gada martam.
