Bērziņu pagasts ir viena no tālākajiem Dagdas novada pagastiem, līdz novada centram 26 kilometri. Vienā no aukstākajiem februāra rītiem, kad gaisa temperatūra pārsniedz mīnus 20 grādus, ceļš līdz Bērziņu pagasta centram Parečjes ciemam saulē atspīd ledū. Spītējot salam, Parečjē dzīve rit ierastajā ritmā. Pie vietējā vienīgā veikaliņa apgrozās pāris vietējo vīru, pie pagasta pārvaldes ēkas ar piesnigušo sniegu cīnās tā saucamie simtlatnieki.
Taujāta par medicīnas pakalpojumu pieejamību, Bērziņu pagasta pārvaldniece Regīna Demida stāsta - nav jau tā, ka pie ārstiem nevarot tikt, taču zināmas problēmas esot. Tuvākais feldšerpunkts ir deviņus kilometrus attālajā Šķaunes pagastā, kur ikdienā strādā feldšere un divas reizes mēnesī ierodas ģimenes ārsts, bet vienu reizi mēnesī – arī pediatrs.
“Vēl ģimenes ārste katru dienu pieņem Ezerniekos - 18 kilometri no Bērziņu pagasta. Un vēl Veselības centrs ir Dagdā - 26 kilometri no Bērziņiem,” skaidro Regīna Demida.
Ja izmanto sabiedrisko transportu, pie mediķiem ikdienā var tikt vien Dagdā. Vietējie iedzīvotāji pie šādas situācijas jau pieraduši. Tā, piemēram, Olga, kurai ģimenē aug divi pusaudži, atzīst - mūsdienās laukos galvenais ir transports. “Paldies Dievam, mani bērni reti slimo, laikam tāpēc, ka man vīrs ir biškopis, mēs ēdam medu, ēdam bišu maizi un cenšamies neslimot. Gadījumā, ja mums ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, protams, mēs braucam ar savu auto. Protams, ja būtu medicīniskā palīdzība uz vietas, būtu labāk, ērtāk visiem iedzīvotājiem,” saka Olga.
Pensionāri Zinaīda un Nikolajs dzīvo tālāk no pagasta centra, viņi atzīst - ja nebūtu meitas, kura kopā ar znotu dzīvo tepat netālu, saņemt medicīnisko palīdzību būtu daudz sarežģītāk. Vienīgais drošais medicīnas pakalpojums viņu pusē ir neatliekamā medicīniskā palīdzība: “Ātrie pie mums ļoti labi strādā. Es nezinu, varbūt kādam citam ir bijis savādāk, taču, kad mēs izsaucām, 20 minūšu laikā atbrauca. Pēdējo reizi man bija sirds aritmijas lēkme - viņi ātri atbrauca un aizveda mani uz Rēzeknes slimnīcu.”
Savukārt pensionāre Feodosija, kura Bērziņu pagastā dzīvo jau 40 gadus uzskata, ka tagad ir tāds laiks, kad katram pašam jārūpējas par savu veselību, īpaši necerot uz mediķu palīdzību.
Ģimenes ārste Olga Goluba Dagdas novadā strādā piecus gadus. Viņas uzraudzībā ir 1 700 pacienti. Mājas vizītēs ģimenes ārste dodas arī uz attālo Bērziņu pagastu un zina gan par satiksmes, gan par ceļu kvalitātes problēmām, gan par kadru trūkumu laukos: “Tur var strādāt nevis medmāsa, bet gan ārsta palīgs, un patstāvīgi ārsta palīgs var strādāt tad, kad ir pabeigta ārsta palīgu skola un trīs gadi ir nostrādāti vecākā medpersonāla uzraudzībā. Tikai pēc septiņiem gadiem mēs tur kādu darbinieku varam dabūt.”
Par kadru trūkumu runā arī Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure. Viņa atzīst - pēc tam, kad lielākā daļa pagastos esošo feldšerpunktu neizgāja sertifikāciju un tika likvidēti, pat tajos, kas ir palikuši, atrast medicīnas darbinieku ir grūti: “Ja nav speciālista, arī nevar atvērties šis feldšerpunkts. Mēs esam runājuši gan ar ģimenes dakteriem un, ja ir nepieciešamība, finansiāli mēs atbalstām. Tos pašus feldšerpunktus jau mēs arī uzturam. Vislielākā problēma ir kadri.”
Savukārt, runājot par iespējamo pašvaldības iesaistīšanos, piemēram, atļaujot izmantot pašvaldības transportu, lai iedzīvotāji varētu nokļūt pie ārsta, domes priekšsēdētāja saka - tas būtu pretlikumīgi: “Transports nav iespējams tāpēc, ka to atkal regulē pārvadājumi, jo mēs neesam komercpārvadātāji, mēs nodrošinām tikai skolnieku nogādāšanu uz skolu un atpakaļ uz mājām. Un, ja cilvēkam ir trūcīgais statuss, tad mēs pēc saistošajiem noteikumiem viņus varam šajā autobusā vest, bet pārējiem iedzīvotājiem diemžēl jānokļūst [pie ārsta] pašiem.”
Līdzīgi Dagdas novada Bērziņiem ir vēl 30 citi Latvijas pagasti, kur nav ne fedšeru punktu, ne ārsta pieņemšanas vietu. Lai risinātu primārās veselības aprūpes pieejamības problēmu laukos, Valsts kontrole ir aicinājusi Veselības ministriju vienoties par atbildības sadalījumu ar pašvaldībām.
