Diskusijas un neapmierinātība ap Latgales kongresa simtgadei veltītā pieminekļa uzrakstiem turpinās

Jau maija sākumā Rēzeknē plānots atklāt piemiņas vietu un pieminekli veltītu 1917.gada vēsturiskajam notikumam – Latgales kongresam, kad pirms simt gadiem tika pieņemts lēmums par Latgales apvienošanu ar Vidzemei un Kurzemei, tādējādi dodot iedīgļus arī Latvijas valsts izveidei. Pats piemineklis ir jau gandrīz pabeigts, bet par uzrakstiem uz tā jau labu laiku notiek aktīvas diskusijas.

Daudzi latgalieši nav apmierināti, ka pieminekļa galvenais uzraksts, ko iemiesos Raiņa vārdi, tiks izkalts latviski, bet otrā, skaidrojošā uzraksta, kas šoreiz paredzēts latgaliešu valodā, klupšanas akmens ir ortogrāfija un pareizrakstība.

Turklāt Valsts valodas centrs nācis klajā ar atzinumu, ka uz pieminekļa izvietotajam uzrakstam latgaliešu valodā ir jābūt tulkotam latviešu literārajā valodā.  

Rēzeknē, blakus pilsētas ezeram pie Atbrīvošanas alejas šobrīd nožogotajā teritorijā notiek intensīvi būvniecības darbi. Te vietā, kur kinoteātra “Diāna” ēkā 1917.gada pavasarī notika Latvijas valsts izveidei būtiskā kongresa pirmās dienas sanāksme, jau maija sākumā plānots atklāt piemiņas vietu par godu Latgales kongresa simtgadei.

Mākslinieks Visvaldis Asaris uz granītā kaltā pieminekļa iecerējis iekalt Raiņa vārdus “I Kurzeme, i Latgale, i Vidzeme mūsu.”

Savukārt pieminekļa pasūtītājs un arī finansētājs – Rēzeknes pilsētas dome pērnā gada jūnijā domes sēdē apstiprināja arī otru uz kongresam veltītā pieminekļa paredzēto uzrakstu, šoreiz latgaliešu valodā. Tas vēsta, ka šeit tieši pirms simts gadiem notika pirmais Latgales latviešu kongress, kas lēma par apvienošanos ar Kurzemi un Vidzemi.

  “1917. goda 26. un 27. aprelī p. v. st. itymā vītā kinoteatrī “Diana” nūtyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kūrzemi un Vidzemi.”

Tomēr ne par paredzēto Raiņa citātu, ne par otro uzrakstu latgaliešu valodā un tā pareizrakstību vienotības latgaliešiem nav. Rēzeknes domē saņemtas gan iedzīvotāju, gan dažādu biedrību vēstules ar ieteikumiem un piedāvājumiem.

“Visas tās vēstules, to ir daudz - gan no vecākās paaudzes cilvēkiem, gan no tiem cilvēkiem, kas no saviem vecākiem dzirdējuši par notikumiem Rēzeknē, - vērtēja īpaša kultūras komisija,” stāsta Rēzeknes domes deputāts Jānis Krišāns, kurš pārstāv arī biedrību “Latgalieši”, kas savulaik iniciēja nepieciešamību pēc pieminekļa.

Viņš uzsver, ka “galvenais jau nav uzlikt uzrakstu, kas patiktu kādam vai kādai biedrībai, tā ir tāda svēta lieta mūsu valstij. Svarīgi, lai jaunās paaudzes sapratu, kas tad tur bija”.

Lai pieliktu punktu strīdiem par latgaliešu valodas gramatikas pielietošanu uzrakstā uz pieminekļa, tika lūgts padoms Valsts valodas centram. Tas, balstoties uz Valsts valodas centra Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijas pieņemtajiem Latgaliešu pareizrakstības noteikumiem, nolēma labot Rēzeknes domes apstiprināto tekstu. Un papildus, balstoties uz Valsts valodas likumu, centrs pieprasījis uz pieminekļa rakstīto tekstu latgaliešu valodā dublēt arī latviešu valodā.

“Tas ir, pamatojoties uz likumu, bet es gribu uzvērt, ka šinī gadījumā likums - tā burts un gars - rāda vienā virzienā. Šajā gadījumā nesalīdzināmi svarīgāka ir šī uzraksta, proti, abu latviešu valodas rakstu tradīciju līdzās būšana, jo atceramies kongresa mērķi - tas bija par Latgales apvienošanu ar Kurzemi un Vidzemi, izveidojot vienu teritoriju. Ja mēs tagad šo  aspektu neņemam vērā, tad uzraksts tikai latgaliešu rakstu valodā varētu liecināt, ka mēs neesam sasnieguši šī kongresa mērķi,” skaidro Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

Daudzi uzrunātie latgalieši uzraksta tulkošanu latviešu valodā uztver ar neizpratni.

“Simts gadus atpakaļ Kongresa darba valoda bija latgaliešu valoda, visas rezolūcijas tika pieņemtas latgaliešu valodā, un tas ir tāds mūsu pašu pašcieņas un identitātes simbols. Līdz ar to mēs neredzam neviena argumenta tam, kāpēc kaut vienam uzrakstam uz pieminekļa būtu jābūt latviešu literārajā valodā. Mums ir pietiekami daudz tādu pieminekļu, kur mēs esam pateikuši, ka mēs esam daļa no Latvijas, mēs sevi saredzam kā latvieši, bet ar lokālu iederības sajūtu,” viedokli pauž biedrības “Latgolys Saeima” priekšsēdētājs Guntis Rasims.

Tādam pavērsienam, ka uz pieminekļa, veltīta Latgales kongresa simtgadei, tiktu gravēts vēl arī tulkojums latgaliešu valodā rakstītajam tekstam, nav gatavs arī pats pieminekļa idejas autors Visvaldis Asaris.

“Likumā ir rakstīts, ka uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija ir jālieto latviešu valodā. Bet jautājums ir, ko darīt ar mākslas objektiem? Un šis ir mākslas objekts,” uzsver Asaris.

Par to, kāds teksts un kādā valodā tiks atspoguļots uz Latgales kongresa simtgadei veltītā pieminekļa, jau nākamnedēļ galavārdu teiks Rēzeknes domes deputāti.

Rēzeknes novada pašvaldība Latgales kongresa simtgades pieminekļa un tā apkārtnes laukuma izbūvei ir atvēlējusi teju pusmiljonu eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti