Krievijas atkāpšanās no Sīrijas – Kremļa neveiksme vai panākums?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vai Kremļa lēmums pārtraukt aktīvu gaisa kampaņu Sīrijā un atvilkt savus spēkus palīdzēs stabilizēt stāvokli Sīrijā, apturēt bēgļu straumes un panākt pastāvīgu risinājumu pilsoņu kara plosītajai valstij? Tāds ir galvenais jautājums, ko uzdod politiķi un starptautisko notikumu apskatnieki pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina šķietami negaidītā paziņojuma. 

Eksperti brīdina, ka bruņoto spēku atvilkšana nebūt neliecina, ka Krievija cietusi neveiksmi – tā var vēl vairāk nostiprināt valsts lomu starptautiskajā arēnā. 

Kremļa paziņojumu par spēku atvilkšanu no Sīrijas nekavējoties apstiprināja arī kaimiņvalsts izplatītais video materiāls. Kravas lidmašīna jau atrodas uz skrejceļa, gatava nogādāt mājās militāro tehniku.

"Uzskatu, ka Aizsardzības ministrijai un bruņotajiem spēkiem izvirzītais uzdevums, lielākoties ir izpildīts, tādēļ es pavēlu aizsardzības ministram no rītdienas uzsākt svarīgāko mūsu bruņoto spēku atvilkšanu no Sīrijas Arābu republikas. Es arī aicinu Ārlietu ministriju intensificēt Krievijas Federācijas klātbūtni miera procesa organizācijā, lai atrisinātu Sīrijas problēmu," paziņoja Putins.

Nepilnu sešu mēnešu laikā Krievijai ar ierobežotu kampaņu no gaisa Krievijai izdevās ievērojami uzlabot Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pozīcijas.

Damaskas kontrolē atgrieztas arī stratēģiski svarīgākās pilsētas un transporta ceļi starp tām. Ceļā uz to gan burtiski iets pāri līķiem, tostarp īstenojot pārtikas blokādes nemiernieku teritorijām.

Pēkšņais paziņojums par kampaņas pārtraukšanu un atkāpšanos no Sīrijas gan nenozīmē, ka Krievija atkāpjas, jo cietusi sakāvi. Gluži otrādi - Kremlis turpina meklēt panākumus, kurus pasniegt urrāpatriotisma pārņemtajai publikai.

"Mans viedoklis, ka šis solis ir saskaņots ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un es redzu šeit kaut kādus pavērsienus taisni Ženēvas sarunās, kurās būs salikti punkti uz "i". Arī starptautiskajā sfērā," sprieda politologs, vēstures doktors Kārlis Daukšts.

"Šis urrā patriotisma vilnis, ultrā vilnis Krievijas masu medijos un lielās daļas sabiedrības apziņā, rada nepieciešamību atrast jaunu paņēmienu.

''Krim naš'' ir beidzies. ''Sīrija naša'' izčākst un jāmeklē jauni stimuli, lai uzturētu urrā patriotisko gaisotni Krievijas iekšienē," vērtēja Daukšts.

Krievija maksimāli izmantoja kampaņu Sīrijā, lai atgādinātu par savas valsts militārā resora varēšanu un savas politikas agresīvo raksturu. Krievijas spēku klātbūtne ietekmēja ASV operācijas, kā arī visu Sīrijas sarunu gaitu. Reģionālajām lielvarām - kā Turcijai un Saūda Arābijai - atlika vien, griežot zobus, tajā noskatīties.

Krievija pat parūpējās par īpašu militārās varēšanas demonstrāciju, palaižot kaujas raķetes uz mērķiem Sīrijā no Kaspijas jūras. Kā secināja Rietumu militārie analītiķi, šīs rīcības vienīgais iemesls bija nodemonstrēt pasaulei, ka Maskavai izdevies attīstīt tehnoloģijas, kas ļauj šāda ievērojama rādiusa raķetes palaist no ievērojami vieglākiem, tātad arī ātrākiem un manevrīgākiem kuģiem.

Tādējādi Maskava demonstrējusi, ka runa nav tikai par Sīriju, bet gan jebkuru piekrastes valsti, kas atrodas tās interešu sfērā.

Savukārt Sīrijas nākotnē Krievija paliek, toties Sīrijas karte gan varētu ievērojami mainīties. Sākot no federālas līdz pat vairākām atsevišķām valstīm pašreizējās Sīrijas vietā.

"Ja sarunas būs vairāk vai mazāk veiksmīgas, tad teritoriālais status quo nostiprināsies. Tas nozīmē, ka ''Islāma valsts'', kas izveidojusies stihiski Sīrijas un Irākas kopīgās robežās kā jauna sunnītu reliģiski etniski kopība – tas noticis. Iespējams, ka Asada teritorijas ierobežosies ar alavītiem un tiem sunnītiem, kas gatavi zem viņa diktatūras pastāvēt. Kas attiecas uz pārējo, tad, protams, tas ir kurdu jautājums. Un kurdi Krievijas kara laikā ir nostiprinājušies, ieguvuši prestižu.

Domāju, ka Krievija ir laikā aizgājusi, un tas iezīmējis skaidrākas robežas par to, kas notiks Sīrijā turpmāk," teica Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas docētājs, profesors Leons Taivāns.

Krievijas solis, kas sperts vienlaikus ar izšķirīgu Ženēvas procesa fāzi starp Asadu un opozīciju, būtībā likvidē formālus šķēršļus politiskam risinājumam. Tiesa, tikai tādā gadījumā, ja to līdz šim kavēja Krievijas atbalsts Asadam, nevis sadrumstalota un politiski radikāli atšķirīga opozīcija un efektīvas alternatīvas neesamība esošajam Damaskas režīmam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti