Zviedru meitene Marlīna Stivani Nivarleina intervijā kurdu ziņu kanālam pastāstīja par to, kā 15 gadu vecumā pametusi mājas. Viņa aplinkus ceļiem izkļuva no Eiropas Savienības un cauri nu jau bēdīgi slavenajai Gaziantepas robežpilsētai nonāca “Islāma valsts” kontrolētajos apgabalos Sīrijā, bet vēlāk pārvesta uz Irāku.
“Ar savu draugu iepazinos 2014.gada vidū, kad pametu skolu. Sākumā mums kopā bija labi, bet tad viņš sāka rādīt “Islāma valsts” video, runāja par viņiem un tādā garā. Es neko nezināju par islāmu vai pārējo. Vispirms nesapratu, ko viņš ar to domā, bet tad viņš teica, ka vēlas doties uz “Islāma valsti”. Es teicu – labi, nav problēmu. Jo es nezināju, ko tas nozīmē, kas ir islāms. Un tā sākās mūsu ceļš,” stāsta Marlīna.
Drīz vien viņa strauji vīlās smagajā dzīvē, kas viņu sagaidīja šobrīd “Islāma valsts” pārvaldītajā Mosulā. Pateicoties gadījumam, tikusi pie mobilā tālruņa un piezvanīja mātei Zviedrijā. Tikai pateicoties zviedru varas iestāžu pūliņiem, kopā ar kurdu drošības spēkiem īstenota speciālā operācija un meitene atbrīvota.
Sākot no bailēm par vecāku reakciju uz nesekmību skolā līdz jaunu cilvēku rūgstošajai neapmierinātībai par savu dzīvi, nodarbinātību un sadzīves neveiksmēm. Eiropa kļuva par vienu no galvenajiem ārvalstu kaujinieku avotiem “Islāma valstij”.
Algotņus apmaksāja ar naudu, kas gūta, tirgojot naftu no ieguves vietām, kas sagrābtas Sīrijā un Irākā. Tomēr ASV vadītās koalīcijas mērķtiecīgās naftas ieguves vietas bombardēšanas un zemās naftas cenas pasaulē ievērojami tukšojušas “Islāma valsts” kasi. Pateicoties tam algotņu, un atbalstītāju rekrutēšanas tempi ir strauji kritušies: no pusotra līdz diviem tūkstošiem personu mēnesī pirms gada uz divsimt cilvēkiem šobrīd.
ASV šos skaitļus tulko kā apstiprinājumu izvēlētās taktikas pareizībai un turpinās to, vienlaikus paziņojot par vēl 200 karavīru un ekspertu nosūtīšanu uz Irāku. “Attiecībā uz turpmāko – vispirms mēs papildus dislocēsim padomniekus darbam ar Irākas drošības spēkiem, kas tagad darbojas tikai brigādes un bataljona vadības centru līmenī. Otrkārt, mēs nodrošināsim uzbrukuma helikopterus Irākas drošības spēku atbalstam viņu centienos atgūt kontroli pār Mosulu. Treškārt, mēs nosūtīsim papildu mobilās daudzkārtējās raķešu palaišanas iekārtas Irākas sauszemes spēku atbalstam. Jūs zināt šo ieroču sistēmu un tā ir nopietns atbalsts mūsu artilērijas uzlidojumiem no gaisa. Ceturtais un patiešām nopietnais solis – mēs nodrošināsim finansiālu atbalstu kurdu spēkiem,” stāsta ASV Aizsardzības ministrs Eštons Kārters.
Vienlaikus Pentagona priekam ar šiem panākumiem noris arī augsta līmeņa ekspertu konsultācijas par to, kā iekārtojama dzīve pēc “Islāma valsts”, lai nodrošinātos, ka teroristiskais tīkls nepārdzimst jaunā veidā. Tā tas jau reiz noticis, iznīcinot lielu daļu “Al-Qaeda” tīkla.
Šajā kontekstā vērību izpelnās arī attiecību pasliktināšanās starp ASV un tās līdz šim galveno reģionālo partneri Tuvo Austrumu reģionā – Saūda Arābiju. Tiek ziņots, ka drīzumā Vašingtona varētu publicēt slepenu Kongresa ziņojuma daļu par 11.septembra terora aktu Ņujorkā, kur bojā gāja gandrīz trīs tūkstoši cilvēku.
Izskanējusi informācija, ka šajā slepenajā nodaļā, ko nepublicēja līdz ar pārējo ziņojumu, ir pierādījumi Saūda Arābijas saistībai ar teroristu atbalstīšanu. Tas ļautu vairākiem tūkstošu upuru ģimeņu tiesāties un pieprasīt Saūda Arābijai Savienotajās Valstīs piederošo aktīvu izmantošanu kompensāciju izmaksām tuvinieku ģimenēm.
Šīs ziņas izraisījušas sašutumu oficiālajā Rijādā un pat draudus izņemt no ASV savu kapitālu aptuveni 750 miljardu dolāru vērtībā. Atsalums sasniedzis tādu pakāpi, ka ASV prezidentu Baraku Obamu tikko notikušajā vizītē Rijādā nesagaidīja vis Karalis Salmans pats vai kroņprincis Muhameds Bin Nāifs, bet gan vietvaras vadītājs. Baltā Nama saimnieka ierašanos nepārraidīja arī vietējā televīzija.
