Saiksa – Piko līgums ir 23 gadus jaunāks par bēdīgi slaveno Molotova – Rībentropa paktu, kas sadalīja Vācijas un Padomju Savienības ietekmes zonas, izraisot reģionālu katastrofu un satricinājumus 20.gadsimta Eiropā. Līdzīgi, redzot, ka strauji brūk turku Osmaņu impērija, savas interešu sfēras Tuvajos Austrumos sadalīja Francija un Lielbritānija, izveidojot mūsdienu Sīriju un Irāku un taisnu garu robežu starp abām.
Ar zilas un sarkanas krāsas zīmuļiem ievilktās līnijas tā laika Divupes reģionā jeb Mezopotāmijā līdz mūsu dienām saglabājušās būtībā nemainītas. Tāpat kartē iezīmētas arī teritorijas, kas pārtapa mūsdienu Izraēlā un Libānā.
Vairums ekspertu ir vienisprātis, ka tieši šī slepenā vienošanās starp dižākajām Eiropas koloniālajām lielvarām nu jau gadsimtu turpina provocēt konfliktus.
Sekas tam ir pilsoņu karš Sīrijā, sociālie nemieri, etniskā un reliģiskā spriedze Irākā un pat “Daīš” jeb “Islāma valsts” straujā izplešanās un neskaidrās nākotnes prognozes plašam ar naftu un gāzi bagātam, stratēģiski svarīgam reģionam.
Kā parādīja laiks, sadalot etniski un reliģiski sarežģīto reģionu ar pāris taisnām līnijām, stāvoklis tikai sarežģījās. Robežas sadala daudzo tur dzīvojošo cilšu zemes; nereti abpus tām dzīvo arī vienas ģimenes locekļi. Laikā, kad Eiropā veidojas jaunas nacionālas valstis, Saiksa-Piko līgums ignorēja kurdus.
Tādēļ mūsdienās vairāk nekā 30 miljoni kurdu sadalīti starp dažādām zemēm.
Tiek uzskatīts, ka Irākas kurdiem to autonomajā Irākas apgabalā ir lielākās iespējas kļūt par suverēnu valsti. Kurdi Sīrijā kļuvuši par vienu no būtiskākajiem spēkiem cīņā ar “Islāma valsti”. Savukārt radikālā Turcijas kurdu daļa pati rīko teroristiskus uzbrukumus, cīnoties par savām politiskajām tiesībām. Tieši ar šo radikālo organizāciju darbību saistāmi jau vairāki pēdējā laikā notikuši sprādzieni Turcijā.
Varas vakuums abās robežas pusēs – Irākā un jo īpaši Sīrijā –, šķidrās robežas un daudzie iekšējie konflikti identificēti kā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ļāva šajā reģionā strauji izplesties teroristiskajai organizācijai “Daīš”, kura uzņēmusies atbildību arī par pēdējiem asiņainajiem terora aktiem Eiropā.
Saiksa – Piko līgumam piekrišanu deva arī Krievijas imperators, kura dienas tronī gan bija skaitītas. Tieši Krievijas lielinieki bija tie, kas pusotru gadu vēlāk publicē vienošanos kā piemēru buržuju un Eiropas aristokrātijas sazvērestībām. Ironiski, ka tieši šo Sīrijas un Irākas robežu aizsargāšanu Krievija un rietumvalstis uzskata par lielāko drošības izaicinājumu Tuvajos Austrumos un risinājumu draudošajai bēgļu problēmai Eiropā.
