ASV liek saprast – atvainošanās par atombumbām Japānai nebūs

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ieradies vēsturiskā vizītē Japānas pilsētā Hirosimā, uz kuru Savienotās Valstis Otrā pasaules kara laikā nometa atombumbu. Iespējams, ka šogad memoriāls pieredzēs arī Savienoto Valstu prezidenta vizīti. Tomēr ASV skaidri norādījušas, ka atvainošanās Japānai par atomieroču izmantošanu nav iespējama. 

Vispirms Hirosima; trīs dienas vēlāk otra Japānas pilsēta – Nagasaki. Tur pirmo reizi pret cilvēku tika pavērsti atomieroči — masu iznīcināšanas ieroči ar nepieredzētu iedarbību un sekām.

Miera zvana skaņas Hirosimas memoriālā un arī reto izdzīvojušo liecības vēsta, ka pilsētu var atjaunot un brūces var sadzīt, bet tās nekad neizzūd.

Dažās desmitgadēs pēc Otrā pasaules kara Japāna un Savienotās Valstis nostaigājušas ceļu no nīstākajiem kara ienaidniekiem līdz ciešai partnerībai globālajā ekonomikā. Tomēr atomieroču izmantošana civiliedzīvotāju masveidīgai iznīcināšanai un straujas Japānas kapitulācijas panākšanai ir palicis neatrisinātais vēstures jautājums.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ir līdz šim augstākā Savienoto Valstu amatpersona, kas apmeklē Hirosimas memoriālu. Šogad pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu septītnieks galotņu tikšanās notiek Japānā. Pirms tam notiek šo valstu ārlietu ministru tikšanās. Līdzās Savienoto Valstu ārlietu resora vadītājam gāja arī citi G7 pārstāvji, tostarp Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Frederika Mogerīni.

“Pagodināta piedalīties pirmajā G7 vizītē Hirosimas Miera memoriālā. Pieminot pagātni, lai celtu mieru nākotnei” - viņa tūdaļ steidza publicēt šo ziņu un savas fotogrāfijas sociālajos tīklos.

Pārstāvji apmeklēja arī Hirosimas muzeju un ēku, virs kuras eksplodēja atombumba.

Atombumba “Mazulītis” tika nomesta uz Hirosimu 1945.gada 6.augustā. Trīs dienas vēlāk spēcīgāka atombumba “Resnulis” tika nomesta uz Nagasaki. Precīzs bojā gājušo skaits nav zināms. Abās pilsētās kopskaitā tas lēsts līdz 240 tūkstošiem. Tomēr vēl vairāk par tiem, kas gāja bojā tūlīt, mira nākamā gada laikā no gūtajiem ievainojumiem un radiācijas sekām.

“Ceru, ka šis piemiņas brīdis atgādinās visai pasaulei, cik svarīgs ir miers. Un cik svarīgi, ka labi sabiedrotie strādā kopā, lai darītu pasauli drošāku. Un galu galā mēs ceram, ka izdosies atbrīvot pasauli no masu iznīcināšanas ieročiem,” pauda Džons Kerijs.

 ASV Baltajam namam tagad jāpieņem lēmums, vai G7 tikšanās laikā Japānā Hirosimas memoriālu apmeklēs arī Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama.

Lai gan šobrīd tik nozīmīgs simbolisks solis šķiet iespējamāks nekā jebkad, tomēr ASV jau iepriekš skaidri norādījusi, ka nekāda atvainošanās par atombumbu izmantošanu nav sagaidāma. Tā bijusi nepieciešamība, lai pilnībā beigtu ļaunāko cilvēces piedzīvoto karu, bet atvainošanās par šo soli būtu jāuzskata par vēstures pārskatīšanu.

Iespējamais ASV prezidenta Hirosimas memoriāla apmeklējums nav vienīgais vēsturiskais pavērsiens šī gada G7 sakarā, jo aktualizēta Krievijas neesamība šajā galotņu sanāksmē.

Ukrainas kara darbības un Krimas aneksijas dēļ Krievijai tika liegta vieta industriāli attīstītāko valstu astotniekā, no G8 kļūstot par G7. Lai gan daļā starptautisko mediju tiek minēts, ka Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Štainmejers vēloties Krievijas atgriešanos pie kopējā galda, tomēr zīmīgi, ka pagaidām šādu informāciju izplata vien Kremļa pārvaldītie plašsaziņas līdzekļi.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti