Britu karaliene Elizabete II – ietekmīga, savaldīga un ar dzelžainu pienākuma apziņu

Pretstatā valdīšanas dimanta jubilejas svinību vērienam, šogad daudz klusāk iecerētas britu karalienes Elizabetes II 90 gadu jubilejas svinības. Viņa ir vēsturē visilgāk valdījusī britu karaliene un reizē arī viena no ietekmīgākajām pasaules politiskajām figūrām, kuras loma sākās jau Otrā pasaules kara laikā, palīdzot stiprināt savas tautas morāli.

Jorkas hercogu vecākā meita Elizabete par karalieni kļuva tikai liktenīga pavērsiena dēļ. Karalis Edvards VIII starp impērijas kroni un amerikāņu šķirteni izvēlējās sekot sirdij, nevis aicinājumam. Britu monarhs vienlaikus ir arī anglikāņu baznīcas galva, un laulības ar šķirteni nebija pieļaujamas.

Tronī kāpa Elizabetes tēvs. Georgs VI bija pēdējais britu monarhs ar titulu Indijas imperators. Karaliskajai ģimenei bija kritiska loma gan britu, gan visas milzīgās impērijas pavalstnieku mobilizēšanā un morāles stiprināšanā Otrā pasaules kara laikā.

"Tūkstošiem no jums šajā zemē nācās pamest savas mājas, topot šķirtiem no savām mātēm un tēviem. Mana māsa Mārgreta Rouza un es ļoti jūtam jums līdzi. (..) Mēs zinām – ikviens no mums zina -, ka galu galā viss būs labi. Dievs rūpēsies par mums un dos mums uzvaru un mieru. Un, kad iestāsies miers, atcerieties: tas būs mūsu – šodienas bērnu uzdevums, padarīt rītdienas pasauli par labāku un laimīgāku vietu," to princese Elizabete savulaik radio uzrunā sacīja bērniem Britu impērijā.

25 gadu vecumā viņa kļūst par karalieni un, paejot sērām pēc Georga VI nāves, tiek kronēta ar seno Svētā Edvarda kroni Vestminsteras abatijā. Tā gan vairs nebija Britu impērija, par kuru teica, ka saule virs tās nekad nenoriet, jo vienmēr kādā no tās daļām bija diena. Tomēr jaunās karalienes esošie vai nesenie valdījumi aptvēra  zemes visos kontinentos. Viņas laikā veidojās un stiprinājās nu jau neatkarīgo agrākās impērijas valstu sadraudzība, notika revolūcijas un kari. Nostiprinājās un vēlāk sabruka arī Padomju Savienība.

Karalienes postenī jau nosvinētas sudraba, zelta un dimanta jubileja. Tronī Elizabete otrā ir pārspējusi pat līdzšinējo rekordisti karalieni Viktoriju.

2006.gadā karliene Elizebete II ar vīru – Edinburgas hercogu – ierodas vizītē Latvijā. Līdz tam divas reizes Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau bija tikusies ar karalieni Bekingemas pilī. Svinīgajā pieņemšanā Mazajā ģildē Elizabete II demonstrēja savu mākslu – censties katram veltīt kaut mazu nedalītas uzmanības mirkli.

"Ļaudis bija sastādīti pa grupām un profesijām. Piegāja pie katras grupas un ar katru aprunājās. Neklāstīja savu dzīves filozofiju, bet bija kāds šarmants vārds, ko katram pateikt, reaģējot uz stāstu par sevi. Un tā ir ļoti augsta pilotāža. To mācās no agras bērnības un visa mūža garumā. Viņa to izkopusi līdz augstākai mākslas formai. (..) Šī māksla runāt ar jebkuru cilvēku ar tādu majestātisku distanci un tajā pašā laikā cilvēcību un sirsnību un likt justies, ka tajā brīdī ir vienīgais, kas ir viņa uzmanības lokā un centrā, un viņa ar viņu personīgi runā -  un viņš to visu mūžu atcerēsies. Tā ir ārkārtīgi augsta māksla," sprieda Vīķe-Freiberga.

Tiesa, pirmo reizi Vīķe-Freiberga ar karalieni tikās kā jauna zinātniece Kanādā, pati būdama Elizabetes II pavalstniece. 

"Pēc vakariņām viņa apstaigāja un ik pa laikam pie kāda apstājās. Edinburgas hercogs no savas puses un Viņas Majestāte pie manis. Angliski un franciski. Es uzskatīju par vajadzīgu, tā kā es no Kvebekas, uzrunāt franciski. Vēlāk, kad biju Oksfordā un kad man par kolonijām kaut ko niecīgu izteicās - kā jums tur tajā Kvebekas provincē... “Jā ziniet, kad es tikos ar Viņas Majestāti..." Viņa brīnišķīgi runā franciski. Tiem snobiem bija mute ciet, jo viņi mājestātei tuvumā nebija bijuši, bet es esmu ne tikai vakariņas ēdusi, bet arī apsveicinājusies un aprunājusies," noteica Vīķe-Freiberga.

Tiekoties Bekingemas pilī, karaliene Elizabete II viesiem tēju salej pati. Tā tas bija, arī tiekoties arī ar Vīķi-Freibergu. Elizabete II ir pazīstama ar savu prasmi izmantot karaļnama etiķeti un protokolu, lai stiprinātu monarha varu mūsdienu mainīgajā pasaulē. Starp citu, viņas pirmais premjerministrs bija Sers Vinstons Čērčils.

"Karaliene jau pēc principa arī politikā nemaisās, bet viņa, piemēram, katru reizi, kad pieņem jaunu premjeru, sagaida no viņa – tāpat kā karaliene Viktorija – ka viņš nometas ceļos Viņas Mājestātes priekšā, lai pieņemtu no viņas žēlīgās rokas viņa nozīmējumu par premjeru. Un viņa tādas mazas niansītes māk paturēt tajās tradīcijās, lai nav tā, ka karaļnams ir tukša vieta. Ne tuvu ne," sacīja Vīķe-Freiberga.

Karaļnamu Lielbritānijā ar apskaužamu regularitāti piemeklē arī skandāli. Sākot no nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanās dārgās monarhu ģimenes locekļu vizītēs un izklaidēs līdz pat reizēm, kad Bekingemas pils izmanto savas izņēmuma tiesības, izvairoties no informācijas sniegšanas medijiem vai pat panākot, ka no ētera tiek noņemts karaliskajai ģimenei neglaimojoša satura raidsabiedrības BBC raidījums.

Taču nekas nav spējis apēnot Elizabetes II majestātisko valdīšanu, milzīgo savaldību un dzelžaino pienākuma apziņu, ko ik uz soļa demonstrē līdz šim visilgāk valdījušais britu monarhs.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt