Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – OECD –, kurai Latvija cer pievienoties vēl šogad jau 2000. gadā radīja sarakstu ar 41 nodokļu oāzi. Saraksts tiek pārjaunots. Visbiežāk tie ir mazi punktiņi pasaules kartē. Jo eksotiskāka ģeogrāfija, jo lielākas ir brīvības - sākot no labvēlības statusa līdz pilnīgai atbrīvošanai no ienākumu un kapitāla pieauguma nodokļa. Atšķirīgas ir prasības pēc ticamām ziņām par to, kas ir īstais kapitāla īpašnieks.
Savukārt pērn ASV Kongresa locekļiem radītajā ziņojumā ir pat 50 tādas valstis vai teritorijas. Te ir arī Eiropas Savienības (ES) vietas un Eiropas valstis: Andora, Gērnsija un Džersija, Kipra, Gibraltārs, Menas sala, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Monako, Sanmarīno, Šveice.
Eksperti apliecina nepārprotamu saistību starp ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem, mazākiem nodokļu ieņēmumiem, starpvalstu sankciju apiešanu un pelēko ekonomiku.
„Naudas izcelsmi vai daudzumu ofšoros izmērīt nav iespējams. Pat ja tiek pieņemta kaut kāda likumdošana, kas it kā to palīdzētu darīt - kā Latvijā pirms diviem trim gadiem tika darīts -, tad svarīgi, lai regulējums ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā būtu vienāds,” saka ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka. „Ja nevarat izsekot naudai un individuāli uzņēmuma labuma guvējiem un apjomiem, tas, visticamāk, atstāj iespaidu uz ēnu ekonomiku,” pauž ekonomists.
Nedz Latvija, nedz arī vairums citu ES valstu neizrāda pārlieku centību ierobežot ārzonu uzņēmumu darbību. Runa nav tikai par apņemtajām saistībām pret starptautiskām organizācijām un brīvā tirgus ekonomiku, bet bailēm zaudēt ārvalstu investīcijas, pat ja to izcelsme tiek slēpta. „Būtībā tas atbilst ekonomikas racionalitātes principam. Tīri no uzņēmējdarbības viedokļa, ja uzņēmējs meklē, kā mazināt savas izmaksas. Tas ir loģiski un pareizi,” piebilst Latvijas Universitātes ekonomikas profesore Baiba Šavriņa.
„Ļoti bieži mēs redzam, ka pašmāju uzņēmums – kas reāli ir pašmāju uzņēmums - reģistrēts ofšora zonā un parādās visās mūsu statistikas gada grāmatās un visās mūsu statistikas gada grāmatās, un visās ārzemju atskaitēs kā ārzemju uzņēmums un ienākošās ārzemju investīcijas. Mēs neesam ieguvēji, mēs esam drīzāk zaudētāji,” saka Šavriņa. „Mūsu ienākuma nodoklis uzņēmumiem ir viens no zemākajiem pasaulē, un, ja mēs šādi skatāmies, tad mums būtu daudz izdevīgāk - no valsts pozīcijām un no tautsaimniecības attīstības pozīcijām -, lai tie būtu šeit pat reģistrēti uzņēmumi un pilnvērtīgi darbotos mūsu ekonomikā,” norāda ekonomiste.
Pirms trim gadiem Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš sāka virzīt likumprojektu par patiesā labuma guvēju reģistru ES valstīs. Tika apgalvots, ka tas būs spēcīgs ierocis, ierobežojot ofšoru ietekmi un neļaujot arī kriminālām aprindām slēpties aiz ofšoru anonimitātes. Rosinājums iestrādāts pērn pieņemtajā direktīvā - medijos dēvētā par antiofšoru likumu. Taču atklātībā nākušie dati par Panamas kompāniju liecina, ka tas nav traucējis lielām ES bankām izmantot ofšorus savu klientu labā. Deputāts piekrīt, ka arī šī direktīva brīnumnūjiņa nebūs.
Dažādās valstīs ārzonu iespējas piedalīties ekonomikā ir atšķirīgas. Tām var liegt iespēju piedalīties valsts iepirkumos vai darboties drošībai svarīgās nozarēs. Tomēr visbiežāk, apelējot pie ārvalstu investīcijām, politiķi nesteidz vēl vairāk ierobežot jomu, kas nereti svarīga arī partiju sponsoriem.
Jau ziņots, ka starptautiskais žurnālistu konsorcijs izpētījis, ar kādām valstīm bija saistītas firmas no “Panamas ārzonu dokumentu” paketes. Pētījuma rezultāti liecina, ka ar Latviju kopumā saistīti 1380 uzņēmumi.
Tāpat dokumentu izpētē, kuras interaktīvā karte publicētā "The Irish Times" mājaslapā, secināts, ka Panamas ofšoru nodrošināšanas kompānijai “Mossack Fonseca” bija 10 klienti no Latvijas un 21 labuma guvēji no Latvijas.
Līdzās vairāku valstu vadošajiem politiķiem noplūdinātajos “Mossack Fonseca” dokumentos minētas arī Latvijā pazīstamas personas, kuras, iespējams, šādi centušās izvairīties no nodokļu samaksas.
