Lai gan Latvijai un Irānai ir ilgstoša diplomātisko attiecību vēsture, kas sākās vēl pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, šī ir pirmā reize, kad Latviju apmeklē Irānas ārlietu ministrs. Zafīrs apmeklē Latviju Eiropas tūres ietvaros un viņu vizītē pavada vairāk nekā 60 lielu Irānas uzņēmumu pārstāvju delegācija, kas aptver visdažādākos ražošanas un pakalpojumu sektorus.
Eiropas Savienības valstu attiecības ar Irānu aktivizētas, pateicoties līgumam, kas pērn noslēgts starp Irānu un sešām pasaules lielvarām, tostarp Eiropas Savienību. Līguma pieņemšanu un faktisku ciešāku attiecību atjaunošana ar rietumvalstīm ar lielu sajūsmu apsveica Irānas sabiedrības vairākums.
Līgums paredz sankciju atcelšanu pret Irānu apmaiņā pret Irānas kodolprogrammas ierobežošanu. Iepriekš, sankciju dēļ, Irāna pat bija atgriezta no globālās norēķinu sistēmas, nevarot pat saņemt samaksu par savām naftas piegādēm.
Kopš šī gada sākuma, kad līgums stājās spēkā un sankcijas atceltas, Irānas prezidents un ārlietu ministrs devušies vairākās svarīgās tūrēs uz Rietumu valstīm, slēdzot līgumus par sadarbību ekonomikas jomā. Īpaši Irānu interesē modernās tehnoloģijas, tostarp ogļūdeņražu ieguves jomā, sakaru jomā, transporta infrastruktūras, būvniecības un citos sektoros.
Arī Latvija cer attīstīt biznesa saites ar reģionāli ietekmīgo Irānu. Nākamgad varētu notika Latvijas prezidenta vizīte Irānā.
Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs ieradies Latvijā pēc vizītēm Polijā, Zviedrijā un Somijā ar mērķi veicināt dialogu starp ES valstīm un Irānu.
Irāna ir ieinteresēta sadarboties ar Latviju dažādās biznesa jomās, tostarp tranzīta un transporta nozarēs, Rīgā paziņoja Zarifs.
Līdz ar viņu ieradusies vairāk nekā 70 lielāko Irānas uzņēmumu vadītāju delegācija.
Līdz šim Latvijas kopējā tirdzniecības statistikā tirgošanās apgrozījuma daļa ar reģionālo lielvaru Irānu, kas ar 80 miljoniem iedzīvotāju izmērā ir līdzvērtīga Turcijai, gan bijusi tuvu nullei procentu.
Zarifs pauda cerību, ka vizīte „ir sākums plašākai sadarbībai starp abām valstīm”. Viņš atzinīgi vērtēja sankciju atcelšanu, paužot, ka „saiknes padziļinās”.
Tomēr viņš arī atzina, ka sadarbību joprojām kavē iepriekšējo gadu nesaskaņu mantojums, kad rietumvalstu uzņēmumiem, kas pārkāpa sankciju režīmu, bija jārēķinās ar sodiem:
Uz LTV “Panorāmas” jautājumu, vai Irāna sagaida, ka turpmāk attiecības ar Rietumiem attīstīsies gludi par spīti vēl arvien sarežģītām attiecībām ar ASV un zināmam piesardzīgumam arī no citu rietumvalstu ārlietu resoru puses, Irānas ārlietu ministrs atzina, ka sagaida vairāk iedrošinošu soļu no Savienoto Valstu puses, savukārt biznesa pusē traucē pagātnes pieredze.
“ Formālie šķēršļi attiecībām starp Irānu, Eiropas Savienību un Latviju ir likvidēti. Sankcijas atceltas. Varam virzīties uz priekšu un interese ir liela. Jau šobrīd paveikts daudz. Daudzas vadošās Eiropas nācijas jau strādā Irānā, tāpat arī daudzas vadošās Āzijas valstis. Mēs jau redzam attiecību ekspansiju,” sacīja Zarifs.
“Triju mēnešu laikā esam spējuši atgriezt mūsu naftas ieguves apjomus pirms sankciju līmenī. Tas jums parāda irāņu inženieru un naftas ieguves nozares varēšanu palielināt izlaides apjomus par aptuveni miljonu barelu. Virzība ir visās jomās, līgumi tiek slēgti. Ir gan zināma psiholoģiska vilcināšanās,” pauda ministrs.
„Vēl tomēr ir psiholoģiskas šaubas. Galvenokārt banku sektorā, jo ASV iepriekš uzlikušas nopietnas un bargas soda naudas, it īpaši lielām bankām Eiropā. Un daļai no tām ir psiholoģiskā barjera. Pirms pāris nedēļām ES un ASV nāca klajā ar paziņojumiem, iedrošinot bankas iesaistīties darījumos Irānā. Tomēr mēs joprojām uzskatām, ka ASV jāuzņemas aktīvāka loma ne tikai iedrošinot, bet arī sniedzot garantijas bankām, ka tās netiks sodītas par darījumiem ar Irānu,” sacīja Zarifs.
Runa ir par paziņojumu, kurā rietumvalstis norādīja, ka ārvalstu bankām un uzņēmumiem nevajadzētu atturēties no legāliem darījumiem ar Irānu. Ir atceltas ar Irānas kodolprogrammu saistītās sankcijas, tomēr spēkā joprojām ir citas, kas attiecas uz cilvēktiesībām un Teherānas ballistisko raķešu programmu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) norādīja, ka “Latvija ir ieinteresēta ekonomiskās sadarbības veicināšanā un eksporta diversifikācijā ar Irānu”, it īpaši „padziļinātā sadarbībā tranzīta un loģistikas jomā”.
Ceturtdien, 2.jūnijā parakstīts Saprašanās memorands par divpusējām konsultācijām, Irāna un Latvija apsprieda arī citus nolīgumus. Tiek runāts par goda konsula tīkla izveides jautājumu biznesa sadarbības veicināšanai, teica Rinkēvičs.
„Es uzskatu, ka mūsu politiskais dialogs ekonomikas, kultūras un izglītības jomā attīstās dinamiski. Pirms diviem gadiem mans bija tas gods apmeklēt Irānu vēl pirms tika noslēgta vienošanās par Irānas kodolprogrammu. Jau tad mēs runājām gan par divpusējām attiecībām, gan par Eiropas Savienības un Irānas attiecību perspektīvu tajā brīdī, kad parādīsies šī iespēja attiecības ievirzīt pozitīvā un normālā gultnē,” norādīja Rinkēvičs.
Pārrunātas arī savstarpējas prezidenta līmeņa vizītes. Rinkēvičs pauda cerību, ka Latvijas prezidenta oficiālā vizīte uz Irānu kopā ar uzņēmējiem varētu notikt nākamā gada otrajā pusē.
Interesanti, ka Latvijai trīs gadus pēc kārtas bijis ievērojams eksporta apjoms uz Irānu, pārdodot islāma republikai labību vidēji 85 miljonu vērtībā ik gadus. Tiesa, pērn, eksports bija nokrities līdz pieciem miljoniem, bet imports no Irānas nesasniedza pat pusmiljonu eiro, ko veidoja svaigi un žāvēti augļi un rieksti.
