Vairāku dienu konflikta eskalācijā dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēku. Tuvākajās dienās Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) uz reģionu plāno nosūtīt diplomātus, lai mēģinātu iekustināt sarunu procesu iesaldētā konflikta atrisināšanai.
Saskaņā ar armēņu separātistu Kalnu Karabahā un Azerbaidžānas paziņojumiem, ugunspārtraukšanas režīms stājās spēkā pusdienlaikā – plkst. 12 pēc vietējā laikā.
Pašpasludinātās Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrijas pārstāvis ziņu aģentūrām norādīja, ka tika „saņemta pavēle pārtraukt uguni”. Bet reģiona prezidenta preses sekretārs žurnālistiem paziņoja, ka „situācija ir stabilizējusies”. Viņš gan piebilda, ka ir jāpagaida, kā notikumi attīstīties tālāk.
Savukārt Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Arcruns Avanisjans Krievijas aģentūrai “Interfax” pavēstīja, ka tiek gatavots dokuments par ugunspārtraukšanas vienošanos, gan piebilstot, ka nav pilnvarots runāt par detaļām.
Vienlaikus kāds avots Armēnijas diplomātu aprindās aģentūrai “Intefax” paziņoja, ka panākt ugunspārtraukšanas vienošanos Kalnu Karabahā palīdzējusi Krievija.
To, ka pusdienlaikā patrauktas „militārās operācijas,” apstiprināja arī Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija. Tā norādīja, ka kaujas pie saskarsmes līnijas starp armēņu un azerbaidžāņu spēkiem pārtrauktas saskaņā ar abu pušu piekrišanu.
Savukārt Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs paziņoja, ka Baku ir gatava atsākt sarunas par Kalnu Karabahas strīda atrisināšanu, kaut, viņa vārdiem, „tās nedod rezultātu”.
Kopš deviņdesmito gadu pirmās puses tā ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskas grupa, kas darbojas kā vidutājs un kuras mērķis ir panākt iesaldētā konflikta miermīlīgu atrisinājumu.
Minskas grupu vada ASV, Krievija un Francija. Šo valstu vēstnieki EDSO otrdien pēcpusdienā tiekas Vīnē, lai apspriestu situāciju. EDSO preses pārstāvis norādīja, ka sanāksmē piedalās arī pārstāvji no Armēnijas un Azerbaidžānas, bet tuvākajās dienās uz reģionu plānots nosūtīt vidutājus diplomātiskām sarunām.
Konflikts Kalnu Karabahā uzliesmoja aizvadītajā nedēļas nogalē naktī uz sestdienu un bija viena no nopietnākajām eskalācijām kopš kara beigām pirms vairāk nekā 20 gadiem. Aizvadītajās dienās bojā gājuši vismaz 64 cilvēki.
Krievijai ir militāri un ekonomiski ciešākas saites ar Armēniju. Bet Maskava, kas pārdevusi ieročus abām pusēm, ieņēma piesardzīgu pozīciju un aicināja pārtraukt karadarbību. Savukārt Turcija, kurai pēdējos mēnešos attiecības ar Krieviju pasliktinājušās, solīja savu atbalstu tradicionālajai sabiedrotajai Azerbaidžānai.
Kalnu Karabahas reģions, kurā vairākums iedzīvotāju ir armēņi, padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR autonomais apgabals. Padomju Savienībai brūkot, armēņu separātisti pasludināja Kalnu Karabahas neatkarību. Azerbaidžāna negrasās attiekties no savas teritorijas. Karā 90.gadu sākumā dzīvību zaudēja 30 tūkstoši cilvēku.
Pēdējo dienu notikumi un upuri rada bažas par jaunu saasinājumu un potenciālu tālāku eskalāciju. Savukārt novērotāji uzdod jautājumu, vai tā ir sakritība, ka pēc Ukrainas un Sīrijas uzmanības lokā atgriežas Kaukāzs. Zīmīgs ir arī miera procesa līdzpriekšsēdētāju sastāvs — Krievija, ASV un Francija. Tikai tālāko notikumu gaita parādīs, vai spriedzi izraisījušas tiešās konflikta puses, vai arī tas saistāms ar spēcīgāko ārējo faktoru strīdīgajā reģionā – Krieviju.
Konflikts destabilizē stāvokli plašākā reģionā un tieši skar Azerbaidžānu – valsti, kuras nafta un gāzei bija loma plānos par ES alternatīvo energoapgādi, mazinot Krievijas lomu kopējā enerģijas patēriņā.
Tikmēr parādās signāli par jaunu aktivitāti citā Kaukāza reģiona iesaldētajā konfliktā – Dienvidosetijā. Līdzīgi kā Kalnu Karabaha no Azerbaidžānas, Dienvidosetija paziņoja par neatkarību no Gruzijas 1990.gadā. Arī šeit tas izraisīja bruņotu konfliktu. Jau prezidenta Mihaila Saakašvili laikā notika mēģinājums atgūt kontroli pār Dienvidosetiju. Pēdējais mēģinājums 2008.gadā noveda pie septiņu dienu kara starp Krieviju un Gruziju un pilnīgu krievu un osetīnu spēku kontroli pār Dienvidosetijas teritoriju.
Šī gada martā oficiālā Tbilisi satraukumu izraisīja negaidīta ziņa par Dienvidosetijas mēģinājumu izveidot savu diplomātisko pārstāvniecību privātā dzīvoklī Itālijas galvaspilsētā Romā. Sava loma ziņu izplatīšanai par šo notikumu bija tieši Krievijas propagandas medijam “Sputņik”.
Gruzija neatstāja šīs ziņas bez ievērības un notika konsultācijas ar Itālijas ārlietu resoru. Vēlāk oficiālā Roma paziņoja, ka neatzīst šādu Dienvidosetijas pašpasludināto “de facto” pārstāvniecību. Itālija uzsver, ka respektē Gruzijas teritoriālo vienotību un ka Tshinvalas reģions ir Gruzijas neatņemama sastāvdaļa.
Vienlaikus interneta ziņu telpā parādās arī norādes par Dienvidosetijas nodomiem sarīkot referendumu par pievienošanos Krievijas federācijai. Šo ziņu patiesumu nav iespējams pārbaudīt un šādas spekulācijas atkārtoti parādījušās pēdējo gadu laikā, jo īpaši marginālos un propagandas medijos.
Neskaitot Krievijas „klientvalstis”, Dienvidosetiju atzīst tikai trīs ANO valstis — pati Krievijas Federācija, Nikaragva un Venecuēla. NATO savā pērn tapušajā filmā par Dienvidosetiju un stāvokli Gruzijas pierobežā akcentēja, ka tas, kas notiek šajā separātiskajā reģionā, tostarp nemitīgā robežu pārcelšana arvien dziļāk Gruzijā, tieši atsaucas uz Gruzijas politisko mērķi – integrāciju ES.
