Zvirbuļi ir nelieli, drukni putniņi, kuri jau tūkstošiem gadus mājo cieši kaimiņos cilvēkam visās pasaules malās. Latvijā mīt trīs vizuāli atšķirīgi apspalvoti zvirbuļi.
Autora ziņas
Pirmais termodinamikas likums nosaka, ka visi dzīvības procesi ir saistīti ar enerģijas pārvērtībām, turklāt enerģija šajos daudzveidīgajos procesos nezūd, bet tikai pāriet no viena stāvokļa citā. Dzīvie organismi visi rodas, nāk pasaulē, daudzi pēc tam arī aug, attīstās, cīnās par eksistenci, vairojas, noveco un ikviens agrāk vai vēlāk neizbēgami iet bojā.
Ik gadu pavasaros gājputnu masu atgriežamies pieņemts sagaidīt ar "Putnu dienām", kas šogad atklātas 6. un 7. aprīlī. Tiesa, šogad siltuma periods iesākās agrāk nekā parasti, tāpēc agrāk nekā citugad parādījās arī krietna daļa gājputnu. Tomēr lidoņus cienošo cilvēku aktivitāti šis fakts nemazināja – "Putnu dienās" Latvijā notikusi virkne tematisku pasākumu, tostarp daudzviet mākslīgo ligzdvietu – būru – kolektīva darināšana dobumperētājiem putniem.
Dažam cilvēkam viņi iedveš šausmas, citam patīk, – rāpuļi. Latvijas faunai oficiāli ir piederīgi septiņu sugu rāpuļi. Sešas no šīm sugām pārstāv tā saucamos zvīņrāpuļus jeb, sistemātiski precīzāk izsakoties, zvīņrāpuļu kārtu. Tās ir trīs sugu ķirzakas un trīs sugu čūskas. Septītā Latvijas rāpuļu faunas suga – purva bruņurupucis –, protams, pieder bruņurupuču kārtai. Par bruņurupučiem šoreiz – nē.
Ir pagājis jau labs laiciņš, kopš sācies ikgadējais tā dēvēto briežu ragu medību periods jeb briežu ragu aktīvas meklēšanas periods. Nu tas rit pilnā sparā. Ko interesantu mēs zinām par brieža ragiem, kurus ik pavasari dodas meklēt daudzi ragotāji?
Zalktenes jeb parastās zalktenes, kas tautā dēvētas arī par meža ceriņiem (vietām par zalkšu liepām, drudža liepām), pieder pirmajiem pavasara vēstnešiem, jo tās agri, pirms savu lapu izplaukšanas, uzzied. Ja iegrozās labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, tās sāk vērt ziedus marta pašā sākumā vai pat jau februāra nogalē. Tomēr agrā uzziedēšana nav galvenais iemesls, lai šiem augiem tagad pievērstu īpašu uzmanību. Iemesls – vēlme atgādināt, ka zalktenes ir ļoti indīgas.
Lieldienu laiks ir pārbagāts ar dažnedažādiem ticējumiem, paražām un tradīcijām. Viena no tām vēsta, ka Lieldienās noteikti jānoēd pāra skaits olu, tad dzīvē viss veiksies. Bet kas bija pirmā – vista vai ola?
Bebrs ir amfibiotisks zīdītājs jeb amfibiots. Tas nozīmē, ka šis zvērs ir teicami pielāgots ūdens dzīvei – ar vienu ieelpu tas var turēties dzelmē pat piecpadsmit minūtes. Turklāt tas var tālu aizpeldēt un, ja nepieciešams, pat kost un grauzt zem ūdens neaizrijoties. Tas tāpēc, ka ienirstot bebrs cieši sakļauj nāsu malas, aizloka ausis.
Dzīvnieku pasaulē bieži vien vīrišķie eksemplāri, ar cilvēka aci raugoties, šķiet izskatīgāki par sievišķajiem. Ievērojamai tiesai dzīvnieku mātīšu krāsojums ir blāvāks, necilāks. Visizteiktāk tas izpaužas putniem. Kāds ir izskaidrojums dzimumdimorfismam – būtiskām morfoloģiskām atšķirībām starp vienas sugas tēviņiem un mātītēm?
Kļavu sulu laiks ir posmā, kad koki ir ziemas ģērbā – bez lapām. Latvijā lapu koki lapās tērpti ir tikai pusgadu, otra puse tiem jāpavada kailiem. Kā tagad – bezlapu periodā – atpazīt kļavu, no kuras tecināt saldo sulu?
366 dienas – rit garais gads, kurā ir iekļauta papildu diena – 29. februāris: diena, kas mums dota reizi četros gados. Tajos gados, kuri dalās ar četri, izņemot gadsimtu mijas gadus. To vajag, lai cilvēku radītās kalendārās sistēmas gadi izlīdzinātos ar faktiskajiem mūsu planētas gadiem, jo tradicionālie Gregora kalendāra gadi, kurus veido 365 dienas, ir mazliet īsāki par patieso laiku, kas nepieciešams, lai Zeme apriņķotu Sauli. Bet kā četri cikli atbalsojas dabā?
Ziemā mežā atkušņa laikā tur, kur zemi nesedz sniegs, cilvēkam var paveikties pamanīt sarkanus "kausiņus" jeb "bļodiņas", parasti ar vairāk vai mazāk ieliektām malām. Šie veidojumi ir aukstumizturīgo askusēņu Austrijas agreņu (Sarcoscypha austriaca) augļķermeņi. Prāvākie augļķermeņi mēdz būt ieraugāmi iztālēm.
Ik gadu Latvijā pienāk dažādi pavasari – gan terminoloģiski atšķirīgi, gan pēc būtības savdabīgi. Ne visi tie iestājas un rit vienlaicīgi, bet cits ar citu pārklājas. Piemēram, solārais pavasaris sākās jau februāra sākumā, tāpat daļā valsts iestājies arī meteoroloģiskais pavasaris, bet, piemēram, kalendārais pavasaris vēl tikai gaidāms – tas ik gadu sākas 1. martā.
Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas. Šī vēstījuma centrālais tēls dižraibais dzenis (Dendrocopos major) nav lielākais no mūsu dzeņveidīgajiem, nav arī lielākais no dzeņu apakšdzimtas pārstāvjiem, taču nenoliedzami ir prāvākais no mūsu īstenajiem dzeņiem. Viņam Latvijā ir četri ģints brāļi – citi dzeņi.
Vaskaines ir līdz šim maz izzināta sēņu grupa, kas viegli novērojama ziemā. Tās savu latvisko ģints nosaukumu ieguvušas samērā nesen – vien pirms pāris gadiem. Par vaskainēm tās nodēvētas tādēļ, ka, kamēr sēnes ir jaunas, mitrā vidē to virsma šķiet vaskota.
Dzīvnieki Valentīndienu nesvin, tie vienkārši dara to, ko paredz dabas likumi. Tomēr mīlestības svētki ir labs iemesls, lai pastāstītu par monogāmiju dzīvnieku pasaulē.
Ūdrs ir pārsvarā upēs mītošs zvērs-amfībija, kas vienlīdz labi jūtas gan sausumā, gan slapjumā. Šī varenā zivju ēdāja kažoku cilvēki iekārojuši jau gadsimtiem ilgi, taču pēdējos gadu desmitos tas atzīts par visā savā areālā vairāk vai mazāk apdraudētu sugu, tāpēc pasludināts par saudzējamu. Kur ūdrs sastopams, un kādas ir tā ķermeņa īpatnības?
Mistiskais radījums pūķis nav saistīts tikai ar ķīniešu astroloģiju. Pūķa tēls pastāv daudzās pasaules kultūrās, tostarp – kopš seniem laikiem arī Latvijas tautu mītos, teikās, pasakās. Tā līdzinieki – arī mūsu dabā.
Rudeņos, kad rozēm sāk birt lapas, vienā otrā to krūmā top arvien vieglāk pamanāmi savdabīgi veidojumi, kas pirmajā acu uzmetienā zināmā mērā atgādina zarotnes dzeloņos ieķērušos sūnu kumšķus. Tagad ziemā, kad visas lapas ir pavisam nobirušas, šie kumšķi kļuvuši īpaši viegli ieraugāmi. Jā, bet šie kumšķi nav sūnu kumšķi. Tie ir kukaiņa – rožu sūnveida panglapsenes (Diplolepis rosae) – pangas.
Pirms apmēram pusgadsimta daudzi Latvijas ļaudis visus dienas plēsīgos putnus dēvēja par vanagiem. Starp lauciniekiem nereti gan trāpījās cilvēki, kuri šos "vanagus" mēdza šķirot divās kategorijās – "kaitīgajos vistu vanagos" un "nekaitīgajos peļu vanagos".
Latvijā konstatēts apmēram pustūkstotis zirnekļu sugu, un lēš, ka ir arī vēl neatklātas sugas. Diemžēl tautā zirnekļus bieži mēdz gan faktiski, gan terminoloģiski jaukt ar kukaiņiem. Pat pavirši skatoties redzams, ka zirnekļveidīgajiem – atšķirībā no vairākuma pieaugušo kukaiņu – nav spārnu, nav antenu jeb taustekļu un zīmīgākais – viņiem ir astoņas ejkājas (kukaiņiem ir tikai sešas kājas). Zirnekļi lūkojas pasaulē ar četriem acu pāriem, tātad viņi ir astoņacaini.
Par 2024. gada Latvijas bezmugurkaulnieku izraudzīts ūdens ēzelītis. Sugas nosaukums nepārprotami vēsta: ūdenī mītošs dzīvnieks. Precīzāk sakot, zem ūdens mītošs dzīvnieks. Tagad, kamēr ūdens temperatūra turas zem plus 10 grādiem, viņš ir neaktīvs – ziemo.
Latvija ir tik krāšņa, cik krāšņa ir tās daba! Tāpēc labākais veids, kā iepazīt pašmāju dabu un izkustēties, ir... doties dabā. Varbūt arī izdosies sastapt 2024. gada dzīvnieku, par kuru Dabas muzejs šogad izvēlējies stirnu, vai arī 2024. gada putnu, par kuru Latvijas Ornitoloģijas biedrība izsludinājusi mazo zīriņu. Taču, stāstot par šo satikšanos, ir svarīgi nesajaukt, kāda kuram bijusi spalva vai kažoks, proti, kurš no viņiem ir spalvains un kurš matains?
Rit gada dzestrā sezona. Varbūt tas izklausās paradoksāli, bet tieši aukstais periods ir relatīvi labvēlīgs laiks daudzu sugu uz koksnes mītošām sēnēm, tostarp šī stāstiņa galvenajai varonei – briežu ksilārijai.
22. decembra agrā rītā sagaidīti ziemas saulgrieži, līdz ar tiem Zemes ziemeļu puslodē sākas astronomiskā ziema. Drīz vien pēc tam pie mums svinami Ziemassvētki. Dažus gadus Latvijā paveicas Ziemassvētkus sagaidīt sniegotā vidē, citugad – nē. Lai nu kā ir tieši tagad, kopumā līdz šim šosezon esam paguvuši visā valsts teritorijā saņemt un izbaudīt visai krietnu sniega devu. Bet kas ir sniegs? Kā, kad un kāpēc tas rodas?
Tuvojas Ziemassvētki. Naktis kļuvušas uzkrītoši garas. Šī iemesla dēļ tumšo diennakts periodu mīlošo dzīvnieku vairākumam tagad pilnīgi pietiek laika savu vajadzību apmierināšanai. Ja vien nav pārāk daudz sniega, viņiem tagad parasti gana tikai ar krēslas un nakts stundām vien, tāpēc gaišā dienā šos kustoņus ieraudzīt izdodas samērā reti.
Pamazām tuvojas gadumija un arī kārtējā dažādu gada tituldzīvnieku pasludināšana. Tikmēr jāmēģina tikt skaidrībā ar Latvijā izplatītu juceklīgo zooloģisko terminoloģiju un to, kāpēc svarīgi neputroties.
Dzilnīši ir viegli aplūkojami putniņi, jo īpaši nevairās cilvēku tuvuma. Turklāt viņi paziņo par savu atrašanās vietu ar skaļiem saucieniem. Protams, tie nav cilvēkiem adresēti aicinājuma saucieni, bet ir par cilvēka klātbūtni vēstoši satraukuma saucieni. Ziemā dzilnīši visvairāk manāmi pāros.
Līdz ar pirmajām salnām dārznieki par laputu nodarītajiem postījumiem augiem, iespējams, jau piemirsuši, taču arī rudens un ziema ir nozīmīgi posmi šo kukaiņu dzīvē. Vasaras beigās vai rudenī izdētajām oliņām tagad priekšā nopietns uzdevums – pārziemošana.
Latvijā aug daudzu vītolu dzimtas kokaugu sugas. Vairākums no tām jau sākotnēji te mitušas savvaļā, bet ir arī cilvēku ievestas, un kopumā pie mums mīt apmēram 20 sugas. Vītols ar neparasto nosaukumu – šķetra – slavens ar saviem it kā "pūpoliem".
Novembris – tautas valodā dēvēts par salnas jeb sala mēnesi. Pamatoti. Pat ja ir iestājusies meteoroloģiskā ziema, kalendāri novembris noteikti piederīgs rudenim. Jā, lai kādi nu kuram šķiet meteoroloģiskie apstākļi, joprojām dzīvojam pilntiesīgā kalendārajā rudenī. Tātad novembris – salnas jeb sala mēnesis. Gribas vēl piebilst, ka novembris – nelielu un mazu, pat sīku cepurīšu sēnīšu augļķermeņu "uzplaukuma" mēnesis.
Ledusmati, tautā saukti arī par sarmas ziediem, kādā vietā rodas vien tad, kad tur ir, pirmkārt, pietiekams mitrums, otrkārt – kad gaisa temperatūra tur "grozās ap nulli" (turklāt vismaz divas trīs stundas tā saglabājas noturīga) un, treškārt, ja tai laikā ir arī noturīgs bezvējš. Tomēr vēl svarīgāk: jābūt nedzīvai koksnei, uz kuras ledusmatiem veidoties, un – pats galvenais! – jābūt šī procesa izraisītājam, konkrētai noteiktas sugas sēnei.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
