Laputu vairošanās ciklā arī rudens un ziema ir nozīmīgi posmi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Līdz ar pirmajām salnām dārznieki par laputu nodarītajiem postījumiem augiem, iespējams, jau piemirsuši, taču arī rudens un ziema ir nozīmīgi posmi šo kukaiņu dzīvē. Vasaras beigās vai rudenī izdētajām oliņām tagad priekšā nopietns uzdevums – pārziemošana.

Laputis izceļas ar itin lielu auglību. Latvijā šo kukaiņu sugu vairākumam attīstās ne viena vien paaudze gadā. To attīstības ciklā parasti mijas spārnotas stadijas ar bezspārnu stadijām. Vairošanās process – relatīvi ātrs. Vasarā pagūst attīstīties vairākas cita citai sekojošas partenoģenētiskas jeb bezdzimumpaaudzes, kurām nav nepieciešama mātīšu apaugļošana un kuru mātītes ir kāpuru dzīvdzemdētājas, bet vasaras nogalē vai rudenī pienāk kārta attīstīties dzimumpaaudzēm (tēviņiem, mātītēm), jo ir jārada oliņas. Apaugļoto mātīšu rudenī izdēto oliņu uzdevums: pārziemot.

Pavasarī (visbiežāk konkrētās laputu sugas apdzīvojamo pamataugu pumpuru plaukšanas laikā) no veiksmīgi pārziemojušām rudenī izdētajām apaugļotajām oliņām izšķiļas kāpuri, kas aug un attīstās par – atkal! – partenoģenētiskām mātītēm. Tās sauc par kolonijas dibinātājām. Katra no viņām ik dienu laiž pasaulē (dzīvdzemdē) ne vienu vien pēcnācēju – kāpuru. Atkal pamazām attīstās vairākas bezdzimumpaaudzes. Cikls turpinās ...

Laputis
Laputis

Ēd vairāk, nekā vajag

Daudzu sugu laputis atzītas par lauksaimniecības vai mežsaimniecības kaitēkļiem. To vairākums parasti dzīvo lielās kolonijās uz augiem. Šie insekti no augu stublājiem un lapām uzņem barību – sūc sulu (kā jau tas augu sūcējiem piedien). No kukaiņu lokāli koncentrētas daudzskaitlīgās iedarbības augi vai to daļas nereti mēdz izkropļoties.

Izplatīta ir kāda ar laputu ēdienkarti saistīta parādība: pārtikas augu maiņa – šo dzīvnieku pārceļošana no papildu barības augiem jeb vasaras augiem uz pamatbarības augiem. Un otrādi.

Vienalga, kurā savas attīstības posmā barojoties, laputis (un, jāpiebilst, arī lapblusiņas) uzņem vairāk ēdiena (augu sulas), nekā nepieciešams to organismu funkcionēšanai. Kur paliek pārējais? Loģiski: to kukaiņi izdala ekskrementu veidā. Pašsaprotami, ka – jo vairāk auga sulas izsūc, jo vairāk ekskrementu izdala.

Šie izdalījumi ir šķidri, gaiši, caurspīdīgi un – galvenais! –, kukaiņiem cauri ejot, ļoti maz izmainījušies, tāpēc augu cukurus jeb ogļhidrātus bagātīgi saturoši. Cilvēki šo kukaiņu radīto savdabīgo saldumu mēdz dēvēt par medus rasu.

Nereti laputu saldie izdalījumi burtiski vilināt vilina dažādus citus kukaiņus, piemēram, mušas, lapsenes, bites. (Te gan tūdaļ jāpiebilst, ka bišu kāre uz "medus rasu" zināmā mērā kaitē dravniecībai, jo, laputu izdalījumus ievākdamas, stropu apdzīvotājas rada nevis klasisku medu, bet gan tā saucamo "lapu medu", kas  atzīts par mazāk kvalitatīvu.)

Tomēr visuzkrītošāk savu vēlmi piekļūt laputu izdalījumiem demonstrē skudras. Ja redzams, ka daudzas skudras tekalē augšup un lejup pa kāda auga stublāju vai stumbru, ļoti iespējams: viņas apciemo laputu koloniju. Skudras, starp citu, prot savdabīgi "slaukt" jeb stimulēt laputis, glaudot viņu vēderiņus ar saviem taustekļiem, lai tās naskāk izdalītu saldo našķi. Izdevīgums ir abpusējs, jo, rūpēdamās par to, ka kāruma būs gana daudz, skudras mērķtiecīgi un zināmā mērā veiksmīgi nosargā laputu kolonijas vai vismaz to daļu. Skudras pieņemts dēvēt par meža un dārza sanitāriem, bet – re! – šie sanitāri čakli sargā tā saucamo "kaitēkļu" mīkstos ķermenīšus no dabiskajiem ienaidniekiem. Un dabisko ienaidnieku laputīm netrūkst. Te, pirmkārt, jāmin putniņi, protams, zirnekļi, arī plēsīgie kukaiņi.

Laputis un citi augu sūcēji 

Laputis pieder pie augutīm jeb augu sūcējiem. Relatīvi nelielie inseksti ir bruņoti ar dūrējsūcējtipa snuķīti, ko izmanto, lai barotos – sūktu augu sulu. Visas augutis attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos (tātad tām trūkst kūniņas stadijas). 

Sugām bagātāk pārstāvētas no augutīm Latvijā ir tieši laputis (lēš, ka pie mums mīt apmēram četri simti sugu).

Pie augutu kārtas pieder arī baltblusiņas (Latvijā konstatētas vien dažas sugas).

Šai kārtā ietilpst arī bruņutis (Latvijā to ir daudzi desmiti sugu). Bruņutis – nudien ļoti īpatnēji insekti, kuriem raksturīgi: pieaugušās mātītes nepavisam neizskatās pēc dzīvām būtnēm, tās visu mūžu ir nekustīgas. Ne viņām kāju, ne spārnu, ne taustekļu. Arī redzokļu nav…

Vēl pie augutīm pieder lēktspējīgi insekti lapblusiņas (Latvijā to sugu skaits rēķināms dažos desmitos), un visbeidzot jāmin šī vēstījuma galvenie varoņi – laputis. 

Pamanāmākie (un arī ekoloģiski nozīmīgākie) augu sūcējiem piederīgie insekti ir lapblusiņas un laputis – savstarpēji itin līdzīgi dzīvnieki.

Rudens un ziema

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2021. gada 11. oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti