Tāpat valdības noteikumos paredzēts, ka mājdzīvnieku pagaidu saimniekam uz laiku, kamēr dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt savus pienākumus vai līdz mantojuma tiesību apstiprināšanai saimnieka nāves gadījumā, būs jāiesniedz Lauksaimniecības datu centrā iesniegums par dzīvnieka turēšanas vietas maiņu.
Noteikumu uzlabojumi liks cilvēkiem būt atbildīgākiem, tā vērtē Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore.
“Visa Eiropa šobrīd cīnās ar nelikumīgu dzīvnieku tirdzniecību. Arī Latvija ir to valstu starpā, kas cenšas ar savu normatīvo aktu bāzi stiprināt noteikumus, kas liedz negodīgā veidā darboties ar dzīvniekiem.
Katram cilvēkam, kurš pērk kucēnu, ir jāsaprot – ja viņš pērk kucēnu bez pases un bez čipa, viņš faktiski iesaistās noziedzīgā nodarījumā arī ar savu rīcību,” sacīja Konopore.
Lai gan mājdzīvnieku čipošana ir obligāta kopš 2017. gada, līdz šim pastāvēja pretrunas dažādos normatīvajos aktos, skaidroja Veterinārārstu biedrības pārstāve.
KONTEKSTS:
Obligāta prasība par suņu čipošanu Latvijā ir spēkā jau vairākus gadus. Tomēr ne visi savus četrkājainos mīluļus čipo un reģistrē vienotā datu bāzē. Kopumā gan čipošanas gadījumu skaits pieaug.
