Atkritumu izvešana Rīgā: Bez jaunajiem līgumiem lielākoties ir privātmājas un uzņēmumi

Jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus Rīgā noslēguši 85% klientu. Labāk ar to gājis fiziskajām personām, kas lielākoties ir privātmāju īpašnieki. Turklāt līgumu slēgšanā aktīvākie bijuši iedzīvotāji Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā, kur līgumi ir teju visiem. Taču ar bez līgumiem lielākoties ir privātmāju saimnieki, kam atkritumus izved reti un kas attapsies līdz ar konteineru aizpildīšanos, kā arī uzņēmumi, kam Rīgā vai nu ir tikai juridiskā adrese vai arī ārkārtas situācijā darbs birojos apturēts.

Jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība Rīgā stājās spēkā 20. maijā. Tā paredz, ka turpmāk pilsēta sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošina uzņēmumi "Clean R", "Eco Baltia vide" un pilnsabiedrība "Lautus vide", kurā apvienojušās kompānijas "Lautus" un "Pilsētvides serviss".

Rīgas atkritumu apsaimniekošanaEdgars Kupčs
    Daudziem rīdziniekiem atkritumu apsaimniekotājs ir mainījies. Piemēram, Jāņa Medena gružus Pudiķa ielā izved ne vairs "Clean R", bet gan "Eco Baltia vide". Jaunā kompānija norunātajā datumā izvedusi šķirojamos atkritumus, bet sadzīves kopējo gružu konteiners gan iztukšots dienu pēc norunātā laikā. Taču rīdzinieks ir neziņā, vai par dalītajiem atkritumiem tiešām būs jāmaksā.

    Kompānijas "Eco Baltia vide" pārstāve Daiga Buča Latvijas Radio skaidro, ka Pudiķa ielas namsaimniekam par šķiroto atkritumu izvešanu tomēr nebūs jāmaksā, jo tos gan noteiktajā grafikā, gan ārpus tā savāc bez maksas.

    Arī "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs uzsver, ka dalītos atkritumus visiem klientiem izved par velti. Jaunos līgumus noslēguši ap 90% klientu, un rādītājs esot vērtējams kā apmierinošs. Tomēr tonnām rīdzinieku mēslu izvesti vēl netiek.

    To apliecina arī Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. Proti, visvairāk bez līgumiem patlaban ir privātmāju un juridisko personu. Turklāt daļai uzņēmumu Rīgā ir tikai oficiālā adrese, bet ne telpas, savukārt citi šajā laikā darbu apturējuši, līdz ar to atkritumus nemaz neradot. Taču šur tur mēsli arī krājoties.

    Rīgas dome īpašā paziņojumā arī aicinājusi galvaspilsētas namu apsaimniekotājus problēmu gadījumos tās risināt pašiem, nevis kūdīt iedzīvotājus katru vērsties pie atkritumu kompānijas, jo, pirmkārt, tas ir apsaimniekotāja pienākums, bet, otrkārt, skaitliski liels sūdzību skaits kavē to apstrādi.

    KONTEKSTS:

    2019. gadā strīdi par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā kļuva par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu. Toreiz dome nolēma uz 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum. 

    Rīgas dome un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tikai 5. martā vienojās par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu precizēšanu, lai atkritumu apsaimniekošana varētu atgriezties ierastajās sliedēs.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti