Auditoru ieteikums atsavināt «Rīgas namu pārvaldnieku» būs jāvērtē nākamajam domes sasaukumam

Pēc auditorkompānijas “Ernst&Young” secinātā, ka Rīgas domes līdzdalība uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” būtu jāizbeidz, Latvijas Radio aptaujātie politiķi un eksperti norāda, ka māju apsaimniekošanas uzņēmuma privatizācija gan tik drīz nav gaidāma, lai gan tirgū pircēji tai būtu. Uzņēmums vispirms ir jāsakārto un tikai tad jālemj par atbrīvošanos no tā. Un līdzīgas situācijas sagaidāmas arī ar citām Rīgas domes kapitālsabiedrībām.

Auditoru ieteikums atsavināt «Rīgas namu pārvaldnieku» būs jāvērtē nākamajam domes sasaukumamEdgars Kupčs

    “Rīgas namu pārvaldnieks” ir viena no pirmajām pašvaldības kapitālsabiedrībām, kas publiskojusi pēc domes uzliktā pienākuma īstenoto uzņēmuma auditu. “Rīgas namu pārvaldnieks” ar 60 miljonu eiro gada apgrozījumu un vairāk nekā viena miljona eiro peļņu ir lielākais Rīgas namu apsaimniekotājs. Tā pārziņā ir vairāk nekā 4200 galvaspilsētas namu, un tas nodarbina divarpus tūkstošus strādājošo.

    Auditoru atziņas rāda, ka “Rīgas namu pārvaldnieks” neveic unikālas funkcijas, ar ko netiktu galā tirgus. Tāpēc pašvaldības līdzdalība uzņēmumā būtu izbeidzama.

    “Droši vien līdzīgi atzinumi nāks par pārējām kapitālsabiedrībām.

    Ja dome atbalsta, ka “Rīgas namu pārvaldniekā” līdzdalība nav attaisnojama, tad tur parādās vairākas opcijas, ko ar šī uzņēmuma kapitāldaļām darīt. Piemērs ir “Lattelecom” – 1998. gadā lēmums ir pieņemts, ka ir jāprivatizē, un pagājuši vairāk nekā 20 gadi, un joprojām nekas nav. Tā arī droši vien slikta prakse,” norādīja Rīgas kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

    Namu pārvaldīšanas tirgus ir aktīvs. Un Grafs vērtē, ka interese par tādu kapitālsabiedrību būtu ne tikai vietējā, bet arī vismaz Baltijas mērogā. Tiesa, nākamajam domes sasaukumam vispirms jāizvērtē, kā atdalīt īpašumus, kas pieder pašvaldībai, kā arī gādāt par sociāli mazaizsargāto dzīvokļu īpašnieku nākotni.

    Bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) uzskata, ka ar “Rīgas namu pārvaldnieka” privatizāciju nav jāsteidzas, bet vispirms jāīsteno virkne citu auditoru ieteikumu. ““Rīgas namu pārvaldniekam” nepieciešama dezinfekcija, kā jau es izteicos un atbrīvoju no darba RNP valdi. Šobrīd audita rezultāti tikai norāda uz to, ka tas ir pareizi. Bet uzskatu, ka

    šobrīd jautājums par uzņēmuma nodošanu atsavināšanai nevar būt politiķu dienas kārtībā. No sākuma sakārtojam šo lietu, lai iedzīvotāji ir apmierināti.

    Šobrīd nesakārtoto struktūru, ar vairākām pretenzijām no iedzīvotajiem,” sacīja Burovs.

    Savukārt Burova opozicionārs bijušais domnieks Vilnis Ķirsis no “Jaunās Vienotības” pauž, ka “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” vadīšanas laikā uzņēmums ir tā politizēts, ka pat katrs iecirkņa vadītājs ir “Saskaņas” biedrs, un sekas esot korupcija un sadārdzināti, nekvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem.

    “”Rīgas namu pārvaldnieks” jāsakārto, nevis jāprivatizē. Iepriekšējos desmit gados šis uzņēmums ir faktiski nolaists līdz kliņķim, un, šobrīd to atdodot privātās rokās, principā tiks palikti zem sitiena un nonāks neparedzamā situācijā 70% Rīgas daudzdzīvokļu māju īpašnieki. [Jāsakārto] uzkrājumu lietas. Redzam, ka “PNB bankā” ir pazaudēti seši miljoni, un tas nozīmē, ka daudzas mājas palikušas bez uzkrājumiem.

    Jāsakārto visu pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, iepirkumi, lai nav mistiski remonti par mistiskām cenām,” saka Ķirsis.

    Rīgas pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics apgalvo, ka domes pagaidu vadība nepieņems lēmumu par pašvaldības līdzdalības pārtraukšanu “Rīgas namu pārvaldniekā”, izlemšanu atstājot nākamajam sasaukumam.

    KONTEKSTS:

    “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) tika izveidots 2010. gadā un pilnībā pieder Rīgas domei. 2018. gadā uzņēmums strādājis ar 59,05 miljonu eiro apgrozījumu un 1,09 miljonu eiro peļņu.

    15. maijā kļuva zināmi auditorkompānijas "Ernst&Young" secinājumi veiktajā uzņēmuma darbības auditā. Auditori secināja, ka domes līdzdalība RNP nav lietderīga un būtu jāizbeidz. Ieteica veicināt RNP pienākumu nodošanu dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai citiem apsaimniekotājiem.

    Tāpat auditori secināja, ka RNP darbība nav vērsta uz dzīvojamā fonda attīstību, kas sadārdzinās pakalpojumus. Nav arī izmaksu kontroles, nav remontu, resursu un darbu uzraudzības. Pieaug darbu izmaksas. Turklāt avārijas darbu apjoms pieaudzis no 1,5 miljoniem eiro līdz 5,7 miljoniem eiro; RNP struktūrvienībās - trūkumi pienākumu sadalē; neefektīvi uzskaitītas darba stundas. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti