ĪSUMĀ:
- Levita priekšlikums atļaut vēlēšanās kandidēt vēlētāju apvienībām pēc būtības ir noraidīts, saka opozīcija.
- Koalīcija pret vēlētāju apvienībām atrod vairākus argumentus - necaurspīdīgumu, pat drošību.
- Opozīcija uzskata, ka valdības partijas grib nostiprināt varu reģionos.
- Pētniece neredz vajadzību ierobežot vēlētāju apvienības un arī norāda, ka partijas mēdz izjukt, uzņemot nepiemērotus biedrus.
Levits rosināja Saeimu arī pēc administratīvi teritoriālās reformas saglabāt iespēju, ka pašvaldību vēlēšanās var startēt vēlētāju apvienības, kam pašlaik tas ļauts novados ar iedzīvotāju skaitu līdz pieciem tūkstošiem. Saeimas vairākums nobalsoja pret tādu ierosinājumu, jo pēc reformas vairs nebūs novadu, kur būtu mazāk par pieciem tūkstošiem iedzīvotāju. Levita domu parlaments sākotnēji gribēja iekļaut citā priekšlikumā. Tā Saeimas sēdē teica ziņotājs par likumprojektu Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības:
"Komisijā notika plašas debates par šo jautājumu. Un rezultātā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā numur seši, kur ir paredzēts, ka vēlētāju apvienība, kura ir izveidota un reģistrēta likumā noteiktajā kārtībā kopā ar vienu vai vairākām reģistrētām politiskajām partijām vai reģistrēto politisko partiju apvienību, var piedalīties vēlēšanās."
Taču tādu domu vairākums noraidīja un asi kritizēja opozīcija, norādot, ka prezidenta doma ir bijusi nepārprotama – ļaut iedzīvotājiem organizēties skaitliski mazākās kopienās, nevis partijās ar vismaz 200 biedriem, lai startētu novadu vēlēšanās.
"Tā ir vienkārši butaforija. Un to tā arī vajag pateikt, ka prezidents vienkārši ir aizsūtīts atpakaļ uz pili, noraidot viņa priekšlikumu,"
sacīja Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis. Viņam piebalsoja arī politiskā spēka pārstāve Dana Reizniece-Ozola:
"Priekšlikums pēc būtības nav atbalstīts. Prezidenta priekšlikums pasaka, ka vēlētāju apvienības var veidot, tās var startēt vēlēšanās neatkarīgi no citiem politiskajiem piedāvājumiem. Un šā priekšlikuma ideja ir padarīt situāciju tādu, ka vēlētāju apvienībām nav jāiet pavadā, nav jākļūst par lielo partiju satelītiem un jāpārdod dvēsele."
Koalīciju veidojošo partiju deputāti un likuma izmaiņu virzītāji gan skaidroja, ka par vēlētāju apvienību iekļaušanu likumā diskutējuši divu sēžu garumā. Taču esot secinājuši, ka novados ar gana aktīvu pilsonisko sabiedrību partijas tiek dibinātas jau pašlaik, savukārt vēlētāju apvienības esot grūti izkontrolējamas – atšķirībā no partijām apvienībām nav tik stingras finansēšanas un naudas izlietojuma kārtības. Turklāt vēlētājiem neesot no kā prasīt politisko atbildību, jo vienās vēlēšanās solījumus nepiepildījuši vēlētāju apvienības dalībnieki nākamajā reizē nodibinot citu apvienību. Opozīcija gan pretī teica, ka arī partijas nosaukumus maina regulāri.
Varas politiskā spēka – Nacionālās apvienības – līderis Raivis Dzintars neslēpa, ka, pēc viņa domām, vietējā politika Latvijā ir pārāk sadrumstalota, tāpēc viņš prezidentam Levitam nepiekrīt.
"Kāpēc? Tāpēc ka, manuprāt, varas sadrumstalotība gluži vienkārši nav pašvaldību interesēs un nav arī sabiedrības interesēs. Jau šobrīd kandidātiem pašvaldību vēlēšanās, kā arī citās vēlēšanās nav jābūt partiju biedriem. Tātad tās var būt biedrības, tās var būt dažādas interešu kopas, kas sadarbojas ar partijām, - kuru jau šobrīd vismaz nesen bija vairāk nekā 60, iespējams, un es ceru, ka tomēr tas skaits ar laiku samazināsies. Vai būtu nepieciešams, vai demokrātijai par labu nāktu tas, ka būtu vēl papildus 40 dažādas organizācijas?
Es uzskatu, ka nē, es uzskatu, ka tomēr šis princips - kur divi latvieši, tur trīs partijas vai trīs dažādas organizācijas - nav pareizs. Un ir jāiet pretējā virzienā," klāstīja Dzintars.
Pašvaldībām likumdevēja līdz šim nolemtais nepatīk. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, kurš ir arī "zaļzemnieku" deputāts Saeimā, atzīst, ka lielajās pilsētās atbilstoši likumam jau līdz šim drīkstēja kandidēt tikai partijas, taču to vispārināt uz visām pašvaldībām neesot pareizi.
Valainis uzsver, ka tajās pašvaldībās, kur līdz šim kandidējušas vēlētāju apvienības, tās izpelnījušās vēlētāju atbalstu. Pēc viņa teiktā, tādējādi tā būs milzīga kļūda neļaut vēlētāju apvienībām startēt pašvaldību vēlēšanās.
Valainis arī uzskata, ka valdošā koalīcija izmanto ārkārtējo situāciju un vēlas nostiprināt savu varu arī pašvaldībās
Kritiski noskaņots arī Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Viņš uzsver, ka tas varētu radīt politisko partiju sadrumstalotību Latvijā, kas, viņaprāt, nav vajadzīgs.
Pret Levita rosinātajām vēlētāju apvienībām balsoja arī Jaunās konservatīvās partijas deputāte Dagmāra Beitnere-LeGalla, kura reizē ir arī Saeimas priekšsēdētājas biedre jeb vietniece. Politiķes karjeru viņa pirms Saeimas sāka Jūrmalas domē, būdama Jūrmalas Aizsardzības biedrības aktīva pārstāve. Taču, lai startētu uz domi, nācās kandidēt no partiju "Tev, Jūrmalai" un Jauno konservatīvo apvienotā saraksta. Tagad Beitnere-LeGalla uzsver – gribētu lielāku sabiedrības iesaisti partijās.
Viņa uzskata, ka Latvijā vēlētāju apvienības varētu radīt arī drošības riskus. Deputāte gan nenosauc konkrētus piemērus, kā vēlētāju apvienības varētu kalpot par instrumentu drošības apdraudējumam. Savukārt demokrātijas apdraudējumu liegumā startēt vēlētāju apvienībām saskata labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumu eksperte Iveta Kažoka, kura likumdevēja rīcībā redz centienus nostiprināt partiju monopolu.
"Risks numur viens, ko jau mēs redzam visdažādākajās vēlēšanās - cilvēkiem, kas vēlētos startēt pašvaldību vēlēšanās, ir jādibina pašiem sava partija, kas Latvijā ir ļoti grūti izdarāms. [..] Tur nav ne jēgas, ne pamatojuma, kāpēc vajadzētu būt tik grūtam startam vēlēšanās. Risks numur divi ir, ka cilvēki, kas nevar nodibināt savu partiju, tiecas pievienoties jau izveidotām partijām, kuras arī viņus ņem pretī, kaut arī pilnīgi nesaskan viedokļi par dažādiem jautājumiem. Un pēc tam ļoti likumsakarīgi ir, ka šādas partijas izjūk, sašķeļas - partijas biedri, kuri partijā ir tikai formas dēļ, aiziet projām.
Un beigās vilšanās vēlētājiem ir ne tikai par mazo priekšvēlēšanu izvēli vēlēšanās, bet arī par to, ka partijas nepilda savus solījumus vai nespēj atbildēt par tiem cilvēkiem, kas staigā no vienas partijas uz otru," stāsta Kažoka.
Pētniece piekrīt, ka pašreizējā Saeimas koalīcija cenšas nostiprināt varas partiju pozīcijas arī pašvaldībās. Šī Saeima savās interesēs ir dalījusi naudu politiskajām partijām, apdalot tās, kas nav pārvarējušas 5% barjeru. Tāpat to apliecina iestrēgušais likumprojekts par pašvaldību referendumiem, ko varas partijas uzskatot par konkurentiem uz varu. Tiesa, ar referendumiem novados nesteidzās arī tās partijas, kas iepriekš bija pie varas, bet nu ir opozīcijā.
