ĪSUMĀ:
- Āgenskalniešiem tikušas tikai vaicātas domas par iecerēto koku nociršanu, bet arī tās līdz galam nav ņemtas vērā.
- "Lidl" saka, ka ņem vērā cilvēku domas un vidi, mainot projektu.
- Vietējiem iedzīvotājiem nepatīk, ka veikals kultūrvēsturiskajā vidē grib ienākt ar neviennozīmīgi vērtējamu fasādi un plašu autostāvlaukumu.
- Arhitekti vērš uzmanību, ka tādu būvju kā lielveikalu ienākšana piesātinātās kultūrvēsturiskās vidēs nebūtu izlemjama tikai šaurā būvvaldes speciālistu lokā.
Nepilnu hektāru plašajā teritorijā Kalnciema un Melnsila ielas stūrī iepretim Kalnciema kvartālam reiz bija velosipēdu fabrikas "Omega" teritorija. Pirms vairākiem gadiem zemi nopirka azartspēļu uzņēmuma "Alfor" līdzīpašnieks un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns, kurš tur solīja izbūvēt ēkas jaunam mākslas centram. Par vietas nākotni tika pat rīkots konkurss arhitektu birojiem. Uzņēmēja pārstāvji vēl pirms pieciem gadiem ziņu aģentūrai LETA pauda, ka tur nebūs lielveikals, bet gan vieta mākslai un pakalpojumiem.
"Lidl" iecere
"Ir notikušas divas sabiedriskās apspriešanas, kas ir saistītas ar to, lai šajā vietā vispār šis projekts varētu būt. Tās ir bijušas sabiedriskās apspriešanas saistībā ar plānoto koku izciršanu," pastāstīja lielveikalu tīkla "Lidl Latvija" pārstāve Dana Hasana.
Rīdzinieki varēja izteikties par jaunas iebrauktuves izbūvi, kam sākotnēji plānoja upurēt 12 koku Kalnciema ielā 38 un Melnsila ielas sarkanajās līnijās. Savukārt otra iecere saistīta ar Kapseļu un Melnsila ielas krustojuma pārbūvi.
"Attīstītājs lūdza atļauju papildus izcirst vēl astoņus kokus. Izskatot ieceri par koku ciršanu Kalnciema ielā 38 un Melnsila ielas sarkanajās līnijās, Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija sākotnēji atļāva cirst astoņus kokus, kas auga attīstītājam piederošajā zemesgabalā. Taču kokus, kas atrodas Melnsila ielas sarkanajās līnijās, cirst neatļāva, pamatojoties uz to, ka attīstītājs plānā bija norādījis vēl divas piekļūšanas vietas plānotajam tirdzniecības centram," stāstīja Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.
Tad "Lidl Latvija" izpētīja, ka no Kalnciema ielas potenciālajam veikalam tomēr piebraukt nevarēs, turklāt atteicies no domas pārbūvēt Kapseļu un Melnsila ielas krustojumu, kur gribēja nozāģēt astoņus kokus.
"Ņemot vērā plānus atteikties no krustojuma pārbūves un necirst astoņus kokus tur, ievērojot samērīguma principu, kā arī iesniegto ceļa auditu, Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija atļāva papildus jau esošajiem astoņiem kokiem attīstītāja teritorijā cirst arī trīs kokus Melnsila ielas sarkanajās līnijās," norādīja Butāns.
Turklāt kopš ārkārtējās situācijas sākuma Rīgas pašvaldībā par koku ciršanu spriests aiz slēgtām durvīm, neļaujot piedalīties vietējai sabiedrībai. Āgenskalnieši gan asi iebilda ne tikai pret koku ciršanu, bet arī lielveikala plāniem par plašu autostāvvietu un ēkas izskatu, lai gan par tādām lietām būvvalde rīdzinieku domas vispār neprasīja, jo par to nav jārīko publiskā apspriešana.
"Lidl Latvija" pārstāve Dana Hasana apgalvo, ka daļu āgenskalniešu domu ņems vērā.
"Mēs esam to visu ņēmuši vērā. Jāsaka, ka tas, kas šobrīd iesniegts būvvaldē kopā ar dokumentiem, bija tikai skice, bet arī šī skice jau ir krietni pamainījusies no sākotnējās. Proti, mēs esam atkāpušies no fasādes dziļāk iekšā kokos. Mēs esam atraduši risinājumu, kā ārpusē uz Kalnciema ielas izbūvēt arī nelielas tādas kā piebūves, kur varētu atrasties, pieņemsim, kaut kādi amatnieki - tādā veidā vairāk integrēties tajā vēsturiskās apbūves raksturā," stāstīja lielveikalu ķēdes pārstāve.
Tomēr salīdzinoši mazajā platībā "Lidl" grib stāvvietas 130 mašīnām.
"Normatīvie akti nosaka tikai minimālo stāvvietu skaitu - 40 stāvvietas. Šobrīd veikala risinājums šajā vietā, kā minēju, tas ir tikai skiču projekts, tas nav gala risinājums. Mēs esam ieplānojuši tā, ka 60 stāvvietas atrodas zem ēkas, tātad virszemē mums paliek mazliet virs 70 stāvvietām. Stāvvietu daudzums ir jau samazināts no sākotnēji plānotā, tā vietā vēl paplašinot zaļo stādījumu joslu, lai patiešām šajā vietā varētu uzbūvēt gaumīgu veikalu un nebūtu jāapdauza mašīnām sāni, verot durvis vaļā. Būvvaldei nav bijuši nekādi iebildumi attiecībā uz mūsu piedāvāto risinājumu," norādīja Hasana.
Āgenskalna iedzīvotāji un arhitekti iebilst
Taču iebildes ir Āgenskalna iedzīvotājiem, kas apvienojušies biedrībā. Pirmkārt, viņiem nepatīk pašvaldības būvvaldes darba necaurspīdīgums, kas ir caurvijis koku ciršanas atļaujas nedošanu un vēlāk došanu. Otrkārt, par pašu būvniecības ieceri vietējo cilvēku domas vispār nav prasītas.
"Tagad ir parādījies trešais variants. Bet katrā ziņā viņā nav to izcilības pazīmju, kādas ir esošajai videi. Mēs neredzam iemeslus, kāpēc mums ir jāpiekrīt, lai būvētu, lai realizētu idejas, kuras kvalitātes ziņā mums šķiet neatbilstošas tai videi, kāda mums pieder. Tas nozīmē, ka to sabojās.
Un tad iedēj šādu "dzeguzes olu" ļoti kvalitatīvā vietā. Pēc tam nāk nākamais attīstītājs, atkal piedāvā kaut kādu pusmēslu. Un tad, kad viņam pasaka: "Nē, mēs negribam," viņš var atbildēt: "A kāpēc, jūs tam atļāvāt? Tas taču arī pusmēsls."
Un viss. Iet uz tiesu un pierāda, ka, ja vienam atļauj, tad ir jāatļauj arī pārējiem," stāstīja arhitekts Pēteris Blūms.
Arhitekte Liene Griezīte, kura veidojusi Kalnciema kvartālu, iebilst pret tik liela objekta ienākšanu vidē, kam raksturīga koka apbūve.
"Lidl Latvija" pārstāvji gan iedzīvotājos klausoties, taču no idejām ņem vērā tikai sev izdevīgās, turklāt ļoti fragmentēti. Arhitekte vēro, ka "Lidl" arī Āgenskalna šaurībā grib palikt pie sava darbības modeļa. Proti, liela, 30 x 70 metru tirdzniecības zāle vienstāva karkasā un līdz 160 autostāvvietu.
Arhitekti uzskata, ka tādās kultūrvēsturiskās vietās jaunbūvēm ir vajadzīga ne tikai sabiedriskā apspriešana, kādas Āgenskalnā nav bijis, izņemot par koku zāģēšanu, bet arī konkurss par to, kā vietai izskatīties.
"Šis veidojums ienāk iekšā mūsu dzīves telpā, nevis otrādi. Tas būtu tikai loģiski [to apspriest]. Gala rezultātā vietējie cilvēki nedarītu pāri sev un nedarītu pāri pilsētai. Nevienas citas tādas ielas, kāda ir Kalnciema iela šajā posmā, Latvijā nav. Šī iela kā kultūras piemineklis radās pirms padsmit gadiem pēc āgenskalniešu iniciatīvas, kuru pēc tam pieņēma un adaptēja toreizējā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tas, ko mēs šobrīd vēlamies, ir nevis, lai mums piedāvā imperatīvā formātā kāda zīmola standarta risinājumu, jo citādi nebūs.
Mēs vēlamies šai unikālajai mūsu dzīves telpai un nacionālai vērtībai cieņpilnu turpinājumu," uzsvēra Blūms.
Arhitekti uzstāj - Rīgā ir pēdējais laiks sākt diskusijas par to, ka lielu objektu ienākšana galvaspilsētas kultūrvēsturiskajās vietās ir nevis dažu ierēdņu necaurspīdīga izlemšana domes kabinetos, bet gan notiek ar plašu un publisku partnerību. Savukārt Āgenskalna apkaimes biedrība ir apņēmusies apstrīdēt būvvaldes padomes jāvārdu "Lidl Latvija" iecerēm, ja projektā atstās tik daudz autostāvvietu un pašreizējo ēkas arhitektonisko risinājumu.